Latvijas māmiņas stāsta par komplikācijām pēc potēm I


Atsauksmes apkopotas no dažādiem publiskiem diskusiju foruniem Latvijas www,
kā arī no personīgās sarakstes (publicēts ar autoru piekrišanu).


Mana meitiņa 2006.g. dzemdību nodaļā tulīt pēc dzimšanas saņēma B hepatīta poti (otru 1 mēnesīša un dažu dienu vecumā), un vēl pēc dzimšanas saņēma tuberkulozes poti.

Mēnesīša vecumā sākās pumpiņas uz galvas, pēc tam izsitumi pa sejiņu, un vēlāk pa ķermenīti. 2 mēnešu vecumā vēl parādījās piena sēnīte mutītē. Ģimenes dakteres nozīmētie līdzekļi - Zirtex pilieni, mutītē smērējamais līdzeklis pret sēnīti un suņuburkšķu vanniņas - nepalīdzēja.

Nozīmēja mūs slimnīcā uz asins analīzēm. Tur uzrādījās augsta alerģija, bet neparādījās uz ko tieši; nedaudz uz pienu. Bet baroju mazo visu laiku ar savu pieniņu. Pēc piecām dienām, ko pavadījām slimnīcā, mūs solīja laist mājās.

Mazā izskatījās labāk. Izistumi mazinājās. Sāņēmām slimnīcā potes pret alerģiju un zāles, aizliedza dot D vitamīnu, ko devu mājās pa pilītei dienā. Arī piena sēnīte vairs nebija. Ceturtā dienā slimnīcā ievēroju, ka mazā iekliedzās un tā kā saļimst. Māsiņa teica, tas nekas - sāp vēders. Piektajā dienā, ko pavadījām slimnīcā, galvenais ārsts piedāvāja mazai papilināt fizioloģisko šķidumu, lai patīrītu organismu: nākamajā rītā sākās krampju lēkme, ar vairākiem atkārtojumiem. Tam sekoja mēnesis Rīgā reanimācijā, kur mēs viņu zaudējām 3 mēnešu vecumā no plaušu pneimonijas. Krampji bija pārgājuši, visos izmeklējumos konkrētu krapmju cēloni vispār neatrada, bet uzstādija mums diagnozi – „Jūsu bērns bija piedzimis ar imūndeficītu, tāpēc bija tāda smaga alerģija.” Tas mums "nogrieza rokas", bijām šokā, un neko ne izmeklējām, ne darījām.

Tikai tagad, palasot par vakcīnu ietekmi, un kad ir pagājis gads un četri mēneši kopš mazās mums vairs nav, es spēju sakarīgi padomāt - un saprast, ka potēt jaundzimušu mazuli tulīt pēc dzimšanas ir noziegums. Vienalga vesels, vai ar imūndeficītu - aizliegts! (imundeficīts - iedzimta ģenētiska patoloģija, kad bērniņa organisms nespēj sevi aizsargāt, veidot antivielas). Un pat, ja nebūtu lemts manam bērniņam dzīvot ar šadu diagnozi, viss - medicīniskā iejaukšanās, tūlītēja vakcinēšana - paātrināja viņas nāvi un palielināja ciešanas.

Un kas var 100% apgalvot, ka viņa nedzīvotu? Varbūt man būtu iespēja cīnīties, atrastos metodes, kā palīdzēt? Un ir arī smagas aizdomas, ka, ja es būtu zinājusi, ka es varu atteikties no vakcinēšanas, un, ja mani kāds būtu informējis, vai jautājis, vai drīkst manu bērnu vakcinēt, mana meitiņa joprojām būtu dzīva, jo diagnozi - iedzimts imūndeficīts - uzstādīja PĒC vakcinācijas, pēc laika slimnīcā, pēc reanimācija pavadītā laika, un līdz ar to nav pierādāms vairs, kāda viņa piedzimstot bija. Ir arī aizdomas, ka pirmās vakcīnas sagrāva, saindēja viņas mazo organismiņu tik stipri, ka viņai nebija spēka cīnīties un organismiņš atteicās veidot antivielas.

Mēs, vecāki, nezinām, kāds piedzimis mūsu bērniņš, kas, ienākot mūsu pasaulē, ir balts kā papīra lapa. Cik viņš jūtīgs, cik vesels? Mēs nenojaušam, ka jebkura iejaukšanās mazajā organismiņā ar vakcīnu, kur ir novājināts bacilis, var draudēt arī ar vissmagāko , kas var būt - bērniņa nāvi. Kāds man var argumentēt „bet citiem viss ir labi!”… Mans pretargumets ir mana pieredze un citu vecāku pieredze, kuru bērni cieš no sekām pēc vakcinēšanas.

Es negribu nevienu aģitēt, es gribu aicināt domāt, meklēt informāciju, akli nepaļauties uz to, kas visiem der, derēs manam bērnam un, kad mazais paaudzies, izsvērt, individuāli katram bērnam, kapēc es gribu viņu vakcinēt, cik apdraudēts viņš ir pret konkrēto slimību, izrunāties ar zinošu ārstu, izlasīt vakcīnu instrukcijas, sameklēt visu iespējamo informāciju, un tikai tad pieņemt lēmumu - vakcinēt, vai nē.

Vēlu no sirds visiem, lai bērni ir veseli !

(No kādas vēstules)

„Esmu pārliecināta, ka katra vakcīna mums izsauc trakas alerģiskas reakcijas. Pirmo reizi vēl nepieleca, domāju, ka alerģijas uzradās pašas no sevis, bet nu pēc kārtējās vakcīnas uz ādas ir atkal briesmas...”

„Manam mazākajam bērnam ir blaknes. Nezinu, vai no visām vakcīnām, bet lielākās daļas gan. Respektīvi, tā pote neuzsūcas, bet iekapsulējas, kā rezultātā pleciņi ir kunkuļaini.”

„Manam puikam pēc visām obligātajām vakcīnām bija ādas reakcija.”

„Organisma alerģiskas reakcijas pēc ērču encefalīta potes. Pat īsti nezinu, kā pareizi uzrakstīt, vārdu sakot, pēc šīs potes bērnam sākās alerģija uz daudz un dažādām lietām.”

„Mans pēc encefalīta potes bija kašķīgs kādu nedēļu...”

„Manam mazajam pēc šīm obligātajām potēm bija augsta temperatūra un pēc 6 mēnešu potes sākās krampji.”

„Manai draudzenei bērniņš pēc kombinētās 6 mēnešu potes 2 nedēļas neēda gandrīz vispār neko, temperatūra bija visu laiku 39°, bija apātisks un gulēja visu laiku kā nosists. Un uzreiz nākamā rītā pēc potes (tur vairs nebija variantu, ka no kaut kā cita).”

„Pēc kompleksās potes, kuru veseliem bērniem taisa 5 mēnešu vecumā (ņēmu to atviegloto par 20Ls, ja nemaldos) nebija pat temperatūras, bet otrajā rītā mans omulīgais bēbis bija pārvērties, raudāja vienā raudāšanā, nekur nevarēja vietu rast. Pēc kādas nedēļas tas mitējās, bet sāka mosties ik pa 15-20 min. Es to visu situāciju tik pēc gada savilku kopā. Izrādās, ka tās potes ietekmē sākās aknu darbības traucējumi, kurus nekā ārēji manīt nevarēja: bērns ēda ļoti labi, svarā un garumā auga griezdamies, psihomotori attīstījās teicami, bet aknas strādāja ļoti vāji un līdz ar to organisms lēnām sāka indēties. Kamēr bērns nomodā, viņš uz to nereaģēja nekā, bet miegā, mainoties seklajai miega fāzei ar dziļo, raudāja - gan jau kaut kas viņam vai sāpēja vai kā savādāk, viņš to izjuta. Tad pēc pāris mēnešiem viņam uz kājiņas ceļa locītavas iekšpusē uzmetās tāda kā kārpu rinda un 1 gada vecumā parādījās balta kaka.”

„Arī mana meitiņa ir vakcīnu upuris. Pāris nedēļu pēc pārbraukšanas mājās no slimnīcas uz rociņas uzradās balta pumpiņa. Bērnu daktere teica, ka tā pazudīšot (tagad saprotu, ka viņa to sajauca ar tām bēbju tauku pumpiņām, nezinu, kā tās sauc pareizi). Kad saradās vēl tādas pašas, aizsūtīja mūs uz Vienības gatvi uz konsultāciju. Tur uzstādīja diagnozi - moluski, varot izņemt tikai mehāniski ar izkniebšanu vietējā narkozē, citas izejas neesot, nekādu zāļu neesot!”

„Temperatūra un kašķīgums bija nieks salīdzinājumā ar masaliņu potes reakcijām... Apmēram mēneša garumā meitēns praktiski negulēja ..tik vien kā kādas 4-5 stundas diennaktī, un vājprātīgas histēriju lēkmes, kas parādījās tūliņ pēc potes. Histērijas bija no nekā, paskatīties uz meitēnu ne tā - un aiziet ...histērija stundas garumā un nomierināms bērns nekādi ...”

„...pirms 2 gadiem dēlam slimnīcā antibiotikas izraisīja anafilaktisko šoku. Pēc tam, lai ziemā neapdraudētu viņa veselību, visi pārējie ģimenes locekļi potējāmies pret gripu. Rezultātā puika (nepotēts un visu gadu noslimojies) ar gripu nesaslima, bet lielā meita, kura praktiski vispār nebija slimojusi, dabūja infekciozo mononukleozi - tā kā vājina imunitāti jau gan tās potes...”

„...”moluski” manai 2 gadniecei arī bija, tik mēs līdz homeopātam netikām. Izgriezām pilnā narkozē, jo viņai to bija nenormāli daudz.

„Darbā katru gadu potējos pret visu kaut ko - gripu, B hepatītu, ērču encefalītu. Pirms tam var teikt, ka slimoju, bet reti, bet pēc tām visām potēm man sākās murgs - kaut kādi vīrusi lipa klāt gandrīz katru mēnesi. Tajā gadā, kad sapotējos pret gripu - pirmo reizi mūžā ar to saslimu, un diezgan smagā formā!!!”

„Mana meita pēc vienas no potēm (laikam pēc tās, kas sešos mēnešos) kliedza un negulēja nedēļu, ar T pie 39°, līdz nokļuvām slimnīcā...... Arī par puiku, kas līdz divu gadu vecumam modās augšā vidēji ik pa stundai un nekādas nopietnas vainas viņam nebija, homeopāte izteica pieņēmumu, ka potes pie vainas.”

„Pirms vairākiem gadiem ar tuberkulozi saslima mana draudzene (potēta), pusgadu ārstējās slimnīcā, un viņas meitiņai, kura piedzima pēc izveseļošanās (un kura arī ir potēta), nekāda imunitāte nav izveidojusies - to uzrāda analīzes.”

„Man mājās ir tā „lielā laime” - meitiņa, kurai 4 mēnešu vecumā iepotēja komplekso poti un otrajā trešajā dienā viņa no dzīvelīga bērna pārvērtās par uz neko nereaģējošo, sienā blenzošu, uz smaidiem neatbildošu, no acu kontaktu izvairošos autisku mazuli. Vēl pēc divdesmit dienām sākās epileptiskie krampji! ...krampji vēl šodien nav pārgājuši, kaut arī dzeram ne mazāk kaitīgus pretkrampju līdzekļus, katru dienu trīs reiz dienā. Vienīgais, kaut cik esmu izvedusi no autisma stāvokļa pateicoties autisma mājas lapai internetā, ar kuras palīdzību noskaidroju, ka nedrīkst šiem bērniņiem dot neko glutēnu un pienu saturošu. Līdz ar to, par cik mazo baroju ar krūti, arī pašai nākas atteikties no piena produktiem. Bet sava bērna smieklus neesmu dzirdējusi 5 mēnešus (viņai pašlaik 9 mēneši)... Man mazā mācēja velties tajos četros mēnešos, pēc potes kādu brīdi vēl vēlās, bet kad sākās krampji, tad aizmirsa šo iemaņu, bet lasīju, ka pie autisma tas esot normāli! Cik sapratu no slimnīcas apkalpojošā medpersonāla, tad ārstiem ir jāmāk izvērtēt, vai bērns ir gatavs saņemt potes, un labāk to ir darīt divu gadu vecumā, kad smadzeņu darbība daudzmaz nobriedusi. Bet stulbākais ir tas, ka es jau tā vilcinājos ar to komplekso poti, bet LV pazīstama pediatre neiroloģe pēc apskates mūs nosūtīja uz pošu kabinetu. Un sākās mūsu stāsts... Es viņu nenosodu, jo tiešām nesaprotu, kā tiem ārstiem ir jāizvērtē, kuram var un kuram nevar potēt, jo manējā līdz potei bija ideāli attīstīts bērns. Bet nu vairāk nevienu poti neesam saņēmušas un nevienu arī nesaņemsim, man vairs nevajag problēmas! .... Ak, jā - velšanās iemaņu atguvām pēc mēnešiem diviem ar smagu darbu, mazā māk savos deviņos mēnešos velties, celties četrrāpus, un tas arī viss. Skaļu smieklu nav (nu labi 1x divās nedēļās var izspiest), atdarināšanas iemaņas arī viņai nav - nu pārāk daudz autistiem raksturīgo iezīmju... Nupat biju pie Lora, jo mazajai pēc nesen izieta antibiotiku kursa atkal iekaisa auss. Viņš izrakstīja atkal antibiotiķus mazajai, bet, kad es viņam saku - cik tad var tam zīdainim laist to iekšā, šis man sper pretī - nu jā var jau šoreiz tikt galā arī ar skalošanu, bet ziniet māsiņai pašlaik atvaļinājumā redziet, tad nu spriediet paši cik mans zīdainis viņam ir svarīgs! Un lors tad bija šeit --- tik izslavēts speciālists!”

„Manai meitai pēc 4 mēnešu potes 2 stundu laikā viss ķermenis nometās sarkanos niezošos pleķos. Ģimenes ārsts atsakās atzīt, ka šī ādas reakcija ir no potes. Lai vai kā - šobrīd meitenei ir 10 mēneši, sliktā ādas stāvokļa dēļ potes vairs neesam saņēmušas un ar mainīgiem rezultātiem ārstējam atopisko dermatītu (antihistamīni, ļoti ierobežota pārtika, ziedes uz pleķīšiem).”

„...pēc katras potēšanas bērns "atkrita" attīstībā par apmēram mēnesi atpakaļ. Tagad, savukārt, cīnāmies ar to, ka bērns ļoti viegli inficējas. Strādājot ar homeopātu, esam aizrakušies līdz faktam, ka mums bija ļoti stipra reakcija uz tuberkulozes poti...”

„...pirmo bērnu potēju pret visu iespējamo - rezultātā komplikācijas no tuberkulozes potes un operācija...”

„...nupat 4 mēnešus jaunam puisim tika kombinētā atvieglotā pote, slimojis līdz šim nebija vispār, mamma uz potēm skatās ļoti uzmanīgi, tāpēc varu apgalvot, ka bija ideālā stāvoklī bērns (ārste pirms potēšanas arī apskatīja). Pēc potes divas dienas bija augsta temperatūra, kuru nevarēja nodzīt nost, bērns apātisks + it kā neliela caureja, bet tāda, ka dupsis jēls.”

„Mana māsīca, kura bija pēc pilnas programmas potēta pret encefalītu, to izslimoja ļoti smagi - domās jau atvadījāmies no viņas. Tagad ir invaliditāte. Tā kā.... nav tās potes 100 %...”

„Mums pēc otrās potes mēneša vecumā parādījās alerģija...”

„Manējam meitēnam šī pote izvērtās par īstu murgu... pēc 15.mēneša potes bija šaušalīgas histērijas lēkmes caurām dienām vairāk kā mēneša garumā un miega traucējumi tādi, ka pati pēc tā mēneša knapi varēju pavilkties no negulēšanas . Viss ...ar to potēšanos...---- Man bija tā, ka meitene negāja ātrāk par trijiem naktī gulēt, un tad arī līdz septiņiem rītā tīrās šausmas, un pa vidu vēl modās, lai arī pirms tam gulēja no 10 vakarā līdz kādiem 9 rītā. Pat nesaprotu, kā viņa varēja izturēt ar tik maz miegu, patiesībā jau nevarēja izturēt - histērijas pa dienām bija pilnīgi no tā, ka uz viņu kāds ne tā paskatījās. --- Bet nu jau tas viss garām... tomēr nedaudz tāda nervozāka kopš tās potes visā visumā tomēr palikusi... --- Pēc pēdējā traukuma ar meitēna 15 mēnešu poti mana daktere pat kaut kā ļoti izvairīgi runā par nākamo 18 mēnešu poti, lai arī meitēnam jau tūliņ 2 gadi... visu laiku saka - ai... kaut kad...varbūt...”

„Ja kāds grib saņemt manas meitiņas bildīti, kur viņa nobildēta "visā krāšņumā" pēc 1. un 2. Hepatīta potes, varu aizsūtīt uz Jūsu e-pastu. Tikai brīdinu, ka pievilcības tur gaužām maz, bet pārdomām noder! Pēc pirmās potes man bērnu ārsts teica - tā ziniet tāda hormonu krīze, bet pēc 2. potes pat žokļus nevirināja...”

Uzskaitē Tuberkolozes centrā esam, jo bērns netiek galā ar poti, t.i., vīrusu, kas ir potes sastāvā un tas nozīmē, ka drošības pēc bērns jāuzmana, lai atkal neizlauztos uz āru kāda reakcija. Sākumā jau cīnījās un nebija nekādu redzamu blakusparādību, bet pēc 3mēnešu potes bija saasinājums. No sākuma bija 1cm3 bumbulis padusē, bet paskatoties sonogrāfijā, izrādījās, ka tā ir tikai 1/5 daļa no tā, kas darās mana bērna padusītē. Slimnīcas izrakstā par to, ko viņam izņēma teikts: "...granulumatozs iekaisums, to mezglā kazeoza nekroze, perifērijā atsevišķas daudzkodolainas milzu šūnas.." Diagnoze: tuberkolozs limfadenīts

„...vakcīnā sastāvā esošais vīruss nevis izstrutoja uz āru pleciņā kā vairumam bērnu, bet aizgāja dziļāk organismā...”

„Bet es personīgi pazīstu pāris bērnus ar smagām pošu komplikācijām, viens pēc 3 mēnešu potes tika pie epilepsijas, otram bija anafilaktiskais šoks, labi, ka paspēja reanimēt, ārsti apgalvoja, ka pote nav vainīga un mamma vēlāk piekrita veikt nākamo poti, reakcija bija tāda pati, knapi izglāba bērnu…”

“Neapstrīdu imunitātes pazemināšanos pēc potes. Pati to esmu novērojusi uz saviem bērniem. Mani gan vairāk satrauc iespējamās neiroloģiskās reakcijas pēc potes.”

„Manai pekai ir neiroloģiskas problēmas. Bija jau piedzimstot. Mūsu ģimenes daktere tomēr to neuzskatīja par pamatu, lai viņu nepotētu. Tieši otrādi - tas tika minēts kā iemesls, lai laicīgi sapotētu. Pēc vienas potes (neatceros, vairs - kuras) viņai bija tāda reakcija, ka nonācām slimnīcā, jo viņai bija augsta T, mazā kliedza un negulēja nedēļu. Pēc gada vecuma viņas stāvoklis uzlabojās, attiecīgi sapotēju viņu arī pret visu pārējo, kas nu tur bija palicis. Nu un pēc divu gadu vecuma viņai reāli sāka parādīties dažādi traucējumi, viņai tagad ir piešķirta invaliditāte.”

„Meitene - līdz 15mēn potei (tās bija tīrās šausmas reakcijas pēc šīs potes - histērijas šausmīgas gandrīz nonstopā mēnesi, pat vairāk un vienkārši negulēšana, gulēja bērns pāris h diennaktī)...”

„...aizvedu ļoti smagu sirdi potēt mazajam komplekso poti. Mēnesi īsti nevarēju saprast - bērns tik guļ un skatās vienā punktā, domāju - nu ko, varbūt tāda attīstības fāze, acu kontakts nebija bērns galvu grieza prom, smaidi izzuda utt. Ja man būtu bijusi pieredze ar citiem bērniem tad varbūt ātrāk būtu griezusies neiroloģiskajā nodaļā. Pēc aptuveni mēneša pēc potes sākās epileptiskie krampji un aizvedu uz slimnīcu, kur sākumā māsiņas mierināja, neesi jau vienīgā kuras mazulim pēc potēm sākas epilepsija...”

„... manējie kļuva alerģiski kāreiz pēc kompleksās potes, ko vakcinē 3 mēnešos...”

„Manam dēliņam (tūliņ būs 3 mēneši) pa Jāņu laiku ir ļoti mainījusies tuberkulozes potes vietiņa. tai riņķī ir sarkana josliņa un pati potes vietiņa ir tāda kā uztūkusi.”

„Manam dēlēnam jau rit sestais mēnesis, un tā potes vietiņa jau piekto reizi "aktivizējas".”

„...manai paziņai dēlēnam potes vieta bija divlatnieka lielumā un strutas vienā reizē gāzās ārā, tā, ka mammu nobiedēja ne pa jokam.”

„Mēs trešdien uztaisījām poti kas paredzēta 18 mēn. un tagad ir tāda reakcija, pat nezinu ko darīt (jācer, ka pāries un viss būss o.k.), rociņa no pleciņa līdz elkonītim ir sarkana un karsta.”

„Mums arī pēc 18 mēnešu potes bija sarkans pleķis uz kājiņas un 3 dienas neliela T*.”

„...uzreiz pēc potes nebija nekāda reakcija; sapotēja 11-tos, vakarā bija, ja to var nosaukt par t 36.9, potes vieta normāla. No rīta pamodās - visa rociņa jau bija sarkana. Tagad vakar iedevu suprastīnu, bet tas sarkanais pleķis nav nemaz mazāks palicis...”

„Konstatēju savam 4,5 mēn. vecajam dēliņam bumbuli padusē (~1,5 cm diametrā, tajā vietā uz ādas zilgans apsārtums). Mūs nosūtīja uz Vienības gatvi, ķirurgs apskatīja un teica, ka tā ir reakcija uz tuberkulozes vakcīnu un jābrauc uz apskati Nīcgales ielā. Tur teica, ka nevajag satraukties, mazuļi ar šādu reakciju pēdējā gada laikā ir diezgan bieža parādība. Iemesls esot tāds, ka līdz šim potējuši Francijā ražotu vakcīnu, bet apmēram jau gadu vasts iepērkot Dānijā ražotu un šai esot citāds sastāvs un kopš vakcīna nomainīta, parādījušies mazuļi ar šādu reakciju - piepampušiem limfmezgliem. It kā neesot nekas bīstams, lielai daļai tie paši no sevis uzsūcoties, tikai process ilgstot mēnešiem, citiem izejot uz āru un pārplīst un iztek, retos gadījumos jāizoperē.”

„Mums tik tālu nav, bet daktere teica, lai vaktējot to bumbuļus padusē, jo tā brūce ļoti slikti dzīst un visu laiku tek. Esot tāda vakcīnu iepirkšanas komisija, viņi zinot par tiem gadījumiem, bet neko, kamēr partija nav beigusies, potē tik tālāk...”

„...esmu dzīvs šādas kaites piemērs. Nu man ir jau 24 gadi, bet tajos senajos laikos, kad vēl nebiju sasniegusi gada vecumu, man izoperēja tādu bumbuli.”

„Tas ir drausmīgi, un protams, par to nevienai mammai neviens bērnu ārsts pirms potes nestāsta, borē tik par šausmīgajām slimībām - tik potē un operē, un pat paši infektologi raksta, ka vakcīna nekvalitatīva, bet nabaga mazajiem mīlulīšiem laiž tik iekšā - KĀ VIŅI VAR NAKTĪ MIERĪGI GULĒT?...”

„... manai meitiņai tāds bumbulis ir jau no 3 mēnešu vecuma, tagad ir 7 mēnesīši un pēc izmēriem ir palicis nedaudz mazāks. ... Vot šito es nekādi nevaru saprast, nevienam kārtējo reizi šajā valstī nekas nerūp. Mums arī daktere teica, ka statistika par šādu reakciju uz poti esot pārāk maza, lai pārtrauktu šo vakcīnu potēt. Un vispār, kāda runa te var būt par kaut kādu statistiku ...

„Ne jau tikai par pošu blakusparādībām neviens nebrīdina, tas pats attiecas uz zālēm.”

„...manai māsai 7-ņu gadu vecumā bija limfmezgls palielinājies uz augšstilba, iekšējā malā, pēc kaut kādas potes. Viņai tas bija sāpīgi, ari procedūras, kas bumbuli samazināja, bija nepatīkamas...”

„... man pazīstamai meitenei šitas ārprāts bija - 4,5mēn. puikam padusē bumbuli atrada, viņa vēl man zvanīja un teica, lai es savai meitiņai paskatos, ka esot no sliktas partijas potes bijušas, man bija šoks, kā tā var būt, ka zīdainim pof.....ā tik dur, zinot, ka pošu partija sū... . Manai par laimi nekas nebija, bet viņa gan dabūja ar puiku uz slimnīcu braukt, lai tur to padusīti operētu!!!!!!

„Mazā ir tik veselīga, ka viņai visu sapotēja pēc kalendāra, un laikam bija par agru. Parādījās kaut kāda alerģija uz vaidziņiem - no sīrupiem, jogurtiem, D vitamīna un tml. Neliela - norma esot <10, viņai bija 15, tāpēc nekā neārstēja. Daktere pateica, ka tas ir no pāragras sapotēšanas. Nu jau kādu pusgadu nekas nav potēts un alerģija ir pārgājusi.”

„Nu man līdzīgas domas, puikām baigās alerģijas bijušas, diviem uzlikta diagnoze astma, es cita iemesla kā potes nelaikā, nevaru izdomāt, jo dzīvojam tak it kā gana veselīgi un pašiem nav nekādu alerģiju, lai domātu, ka iedzimts.”

„It kā nekas sevišķs jau nenotika, taču pirmajā dienā, kad meita vispār uz kājām nevarēja nostāties (potēja kājā), jutos drausmīgi.”

„Jaunākais līdz potēm bija tik veselīgs, cik nu var būt! Bet pēc potēm - sāka slimot. Arī alerģija bija. Pirmajam pēc otrās potes visa nakts bija negulēta. Un tagad es neesmu pārliecināta - vai tas nervozums, kas viņam izpaužas, arī nav no potēm.”

„Maniem puikām pirmais bronhīts 4 mēn. pēc kompleksās potes, tad arī sākās visas alerģijas un astmas. Līdz 3 - 4 mēn. ēdu ko gribēju, nekādu alerģiju, nu pēkšņi ir un pamatīgas.”

„... divarpus gadu vecumā pēc potes sākās baisa alerģiska reakcija, no mandarīniem un āboliem, kaut mazu gabaliņu apēdot, satūka sejiņa, viss palika sarkans. Tagad kādu gadu tikai vairs nav. Tā gan tik mazākā bēda. Bet gadu cīnīties ar vidusauss iekaisumiem, pārplīsušām bungādiņām... Ik pa 2-3 nedēļām. Tikām galā ar homeopātiju. Bērns, kurš nezināja, kas ir saaukstēšanās, vispār neslimoja, bija kļuvis par hronisku slimotāju.

„После первого гепатита (в роддоме) ребенок был желтенький...умеренно, но долго, пару недель точно. После первой и второй АКДС - покраснение и опухоль вокруг места укола диаметром см более 8ми (а это ***ь, оказывается ! противопоказание к дальнейшей вакцинации АКДС), через 5 часов после прививки мелкая начинала дико орать и отключалась только от парацетамоловой свечи.”

”... это из очевидных вещей. Были и еще признаки ПВО, ребенка явно колбасило и через неделю после прививки, и через месяц...”

„Ненормальный крик (визг, как от боли, уменьшался от панадола, но не на долго) ребенка на протяжении 3,5 часов после первой АКДС у младшей и опухшая ножка в течение полутора месяцев. После этой прививки долго были нарушения сна.”

„... после каждой АКДС была сильно опухшая ножка с большим покраснением, после 2-ой АКДС ребенок орал не переставая 2 дня (это был ужас!!!)”.

”... после каждой прививки появлялся насморк (как бы ни с того ни с сего), держался по месяцу. После всех прививок у ребенка был беспокойный сон по несколько недель.”

„После 3-ей АКДС через месяц ребенок заболел (впервые в жизни!)... НД сказала, что это последствие прививок в виде ослабления иммунитета...”

„У старшей явных ПВО нет, но были проблемки, которые с вероятностью 80% были следствием вакцинации, с мелкой сложнее, поколбасило хорошо...”

„После АКДС температурила дня три по 38 с небольшим, ножка опухла.”

„После 1 АКДС сильное припухание ножки и явная болезненность - прошло только через неделю... После 2 АКДС-начался АД ...”

„... желтуха до 2 мес., угасание сосательного рефлекса на ноль, повышеная тем-пра до 37.5 ... АКДС -повышение тем до 39-40 град , АД - отёк мозга, туб - предположительно на кости дал...”

„... у нас у дочи после гепатита второго, в 1,5 месяца АД появился.был медотвод до года. Oстальные прививки делали после года. И опять получили обстрение АД. Из серии - дураки учатся на своих ошибках. С сыном та же история, только ему закончили на первой акдс...тоже АД заработали.”

„Как и у всех - желтуха и спал оч. много первые дни, т.е., видимо, отходняк, от прививок или от родов - уж не знаю. Плюс после первого же АКДС - зеленый слизистый стул на несколько месяцев. Правда, это я позднее связала с прививкой, по воспоминаниям.”

„У нас после второго гепатита потихоньку стал зеленеть стул. И становилось только хуже, ничего не помогало. Мелкий стал более беспокойным, много плакал, особенно по вечерам. Первый месяц вообще был тишь да гладь. А вот второй и третий я вспоминаю как кошмарный сон. Потом поставили диагноз лактозная недостаточность и сказали, что к 6 месяцам все пройдет. Но ни в 6, ни в 7 месяцев лучше не стало. Короче, проблемы со стулом были месяцев до 8, пока не сходили к гомеопату. Она-то и связала все наши проблемы с гепатитом [iet runa par hepatīta poti]...”

„... о да...и я зеленый стул длинною в три месяца (разъеденная попка и прочий дискомфорт малыша) после прививки я упустила...”

„Первый раз серьёзно заболели через 3 недели после первой АКДС. Связала с прививкой уже постфактум. Был первый и самый сильный из наших последующих ларингитов. Были в больнице. После первой АКДС проспала 6 часов с одним просыпом на покушать. Еле разбудила. После второй АКДС было покраснение и затвердение размером с куриное яйцо три недели.

„После всех АКДС вокруг места укола было сильное покраснение. Медсестра посоветовала наносить йодовую сеточку. А сейчас, там крохотное уплотнение. Врач толком не обьясняет, но говорит, что это не стоит особого внимания. Рассосётся со временем. После первой АКДС температура была, день-два. Резкие, и продолжительные крики, с переодичностью раз в неделю, начались как раз после 3-х мес.”

„... после первой и второй АКДС – температура с судорогами ночью...”

„На момент делания прививок я знала только про возможное повышение тем-ры после AKDS (это DTP-IPV un Hib?). Поэтому напрямую с с этой прививкой связала только то, что после прививки в 3 мес. сын спал очень долго,что было нехарактерно. А вот после следующей - как он плакал долго - прямо кричал, как вспомню. А я, дура, не могла понять, что случилось.”

„... у меня у знакомых, девочке сделали корь-краснуху.... и ребенок, который до этого не болел практически, начал болеть каждый месяц по 3 раза! С антибиотами! Сама педиатр сказала, что типо не вовремя сделана была прививка и имунка полетела...”

Papildināts 25.05.2007.

„meitai bija naktī augsta temperatūra pēc 4. difterijas un co potes apmēram gada un 10 mēnešu vecumā.”

„Māsas bērniem augsta temperatūra pēc ērču encefalīta vakcīnas, kā arī kliegšana, raudāšana. Pēc 3 dienām viss pārgāja.”

„Mums laikam bija tas smagākais gadījums_ _ _ 
Hronoloģiskā secībā no medkartes: 
„Pirmās potes dzemdību namā it kā pagāja bez sekām. Bērns izrakstīts ar apgaru 8/9 (mājās gan paliek nemierīgāks, bieži mokas ar vēderu, taču acīs skatās un lieliski seko priekšmetiem). 
1 mēn. vec. tiek veikta otrā B hepatīta pote, un burtiski nākamajās dienās bērnam sāk smagi pūžņot actiņa (nomocījāmies ar to vēl mēnešus sešus). Acīs sāk skatīties aizvien negribīgāk, ko tobrīd norakstīju uz acu problēmām. Citādi kļūst pat pārāk mierīgs, daudz guļ un nomodā pēta, spēlējas ar mantiņām. 
Poliomielīts, difterija & co (3 un 4,5 mēn.) paiet mierīgāk. Medkartē tikai atzīmētas iesnas (5 dienas pēc potes) un sausu pleķu parādīšanās uz ādas. 
6 mēn. vec. seko trešā B hep. pote un bērnu pārņem smagnēji, gārdzoši trokšņi plaušās (ģim. ārsts norakstīja uz alerģiju, taču būtiski alergēni neatklājās). 
1g.3.mēn.- masalu kombinētā pote: 6 dienas pēc potes saceļas t, ap muti, uz kakla un rokām parādās sārti izsitumi, pamatīgi pietūkst kakla limfmezgli (un līdz šai dienai nav atguvuši savu sākotnējo izskatu). Sākas neatgriezenisks regress attīstībā un pilnīgi pazūd valoda - bērns ne tikai neatdarina jaunas skaņas, bet pat aizmirst savus līdz tam apgūtos dažus vārdus; kļūst izteikti inerts, bailīgs (pāriet atpakaļ uz rāpošanu), distancējas no jebkādām nodarbēm un pašapkalpošanās prasmēm.” 
Nu jau 2+ gadus cenšos to visu viņam no jauna iemācīt; saucas autisms...”

„...atcerējos arī savu bērnību - šķiet, ka 1.klasē mūs potēja uz TB un pēcāk veica mantū. Man bija sarkans aplis tuvu 10cm (to labi atceros, jo medmāsiņa bij šokā, un pēcāk māte vadāja pa tubdispanseriem). Tad nu ap 2.klasi sākās mans riņķa dancis uz visām iespējamām bronhu sanatorijām; tika pierakstīta pat astma, ar kuras "lēkmēm" (tfu,tfu,tfu) neesmu vēl līdz šodienai saskārusies. Bet ar 1-2 kārtīgiem bronhītiem gadā vēl aizvien sasirgstu.”

„ Mums pēc TB potes sākās bronhīti. Nepilnu 2 nedēļu vecumā. Tas bija pirmais. Tad vēl desmit. Līdz gadam. Un līdz tādai stadijai, ka ārsti pateica, ka bērnam esot astma. Pēc gada aizgājām pie homeopāta un sākām to poti "izdzīt". Tagad tā potes vieta asiņo. Bet bērns vairs neslimo.”

„Augsta t, kašķīgums, raudāšana, apetītes zudums pēc 6 mēnešu kompleksās (Difterija, stinguma krampji, garais klepus, poliomielīts, haemophilus influenzae). Par šīs vakcīnas kopējām neiroloģiskām blaknēm diemžēl spriest nekad nevarēšu, jo vienkārši nebūs iespējams šādas eventuālas blaknes (tfu, tfu, tfu) saistīt ar konkrēto vakcīnu jeb vakcinēšanu vispār.”

„Tā kā iemesls nav atrasts, arī manas meitas krampji var būt potes iznākums - jo pēc pirmajām 2 - tuberkulozes un hepatīta potēm dzemdību namā pamazām sākās un pieauga zoda tricināšana un aizvien vairāk sāka liekties atpakaļ, līdz 6 nedēļu vecumā sākās krampju lēkme...”

„Ilgi nevarēju izlemt vai potēt vai nē, tomēr 3 m.v (laikam vīra ietekmēta) sāku potēt .
1. pote TB- nekas (3m.v)
2. pote-1 difterija- pēc 2 dienām, temperatūra+iesnas +vidusauss iekaisums
3.pote -2difterija - nāk dienā sākas iesnas un atkal pāriet uz otītu
4.pote- 3 difterija- sākas bronhīts, tā kā gripas laiks, tad pa virsu uz novājinātā organisma uzķer gripu.”

„…blakne: invaliditāte, attīstības traucējumi, bet, protams, to neviens ārsts nenorakstīs uz potēm.”

„Pēc TB potes 4 dienas smilkstēja, neēda, tad sākās klepus- bronhīts, plaušu karsonis, kamēr piesēja astmu, bet astmātiķu zāles nepalīdzēja nemaz. Tagad cīnāmies ar homeopātiju un bērnu vairāk nepotējam. ”

„Līdzīgi kā ..x.. bērnam pēc potēm DZN nebija izteiktu blakņu. Apgars 9/10, nemierīgs, raudulīgs, vēdersāpes līdz 4 mēnešu vecumam, izteikti atgrūž ēdienu, hipertonuss.
Pēc 3 mēnešu potes sākās alerģiskas reakcijas uz ādas.
Pēc 4,5 mēnešu potes bērns regresē attīstībā (nemāk vairs velties, un tml.). Pastiprinās alerģiskās reakcijas. 6 mēnešu pote tiek ievadīta ar vairāku mēnešu novēlošanos, sekas- regresija attīstībā (šoreiz ne tik izteikti), bet visvairāk izmainās uzvedība- bērns ieraujas sevī, nemierīgi guļ, spalgi kliedz. Viss tas pastiprinās, līdz kamēr gada un pāris mēnešu vecumā bērnam regulāri naktīs ir histērijas- vairākas stundas nonstopā spalgi kliedz un nav nomierināms. Ar apkārtējiem nekomunicē, slēpjas, histēriski reaģē uz jebkuru kairinājumu, neļauj sev pieskarties. Alerģiskās reakcijas sasniedz savu kulmināciju. Valodas attīstība izteikti regresē.
Pēc visām potēm (3m, 4,5m, 6m) ir paaugstināta temperatūra (38-40) vairākas dienas, smagas iesnas, klepus, lai gan bērns potēts absolūti vesels.
Turpmākās potes tiek atliktas, bērns pamazām atgūst iekavēto, zaudēto.
Ārsta slēdziens - encefalītiskas reakcijas uz potēm.”

„...blaknes: ilga zīdaiņu dzelte pēc B hep potes, pūžņojošas acis, alerģijas līdz astmai, bronhīti kopš 4 mēn. vecuma, līdz gada vecumam pilnīgi ideālam no neiroloģiskā viedokļa bērnam - uzvedības traucējumi, grūtības noturēt uzmanību, koordinācijas traucējumi.”

„...pagājšziem, masu psihozes iespaidā, pirmoreiz mūžā sapotēju savu puiku pret gripu, un dažas dienas pēc potes viņš saslima tik smagi un ar tik augstu temperatūru, kā gadiem nebija slimojis.”

„Manam 5gadiigajam bērnam ir sačakarēta nervu sistēma! No maza kairinātāja var tā uzbudināties, ka norimt ir grūti! Ja nelietojam homeopātiskās zāles, naktīs pa n reizēm mostas ar histērisku bļaušanu, it kā grūti atmosties un norimt! Ej nu sazini no kuras potes tieši, jo man bija tas 1. bērns un likās norma, ka pēc 3 mēnešu vecuma bērns, kas normāli gulēja, pēkšņi vairs nespēj aizmigt ...”

„Ar puiku pēc 1,5 gada difterijas, poliomielīta potes nokļuvām slimnīcā ar intoksikācijas pazīmēm. Simptomi bija vemšana no rīta kolīdz bērns pamodās un nespēja paiet (krita no kājām). Biju pārbijusies ne pa jokam. Tikām neiroloģijas nodaļā Vienības gatvē. Nogulējām 5 dienas. Sākumā gribēja pievienot sistēmu, lai attīrītu organismu, neņemot vērā manu iebildumus, ka bērnam nevar to izdarīt, jo vēnas grūti atrast. Nomocīja viņu, man bērna necilvēcīgā kliegšana bija jānoklausās koridorā. Tad iznāca māsiņa un teica, tiešām nevar pieslēgt sistēmu. Tad iedeva kaut kādu urīndzenošu tableti un lika vienkārši daudz, daudz dzert. Pēc tam veica dažādus izmeklējumus-viss kārtībā. Nodaļas dakteris stāstīja, ka reakcija pēc potes var parādīties 48 h laikā. Mēs šajā intervālā iekļāvāmies, bet NEVIENS oficiāli neapstiprināja, ka šādas sekas ir no potes.”

„Pēc kombinētās, kur difterija 3. mēnešos... mēnesi modās ar šausmīgu kliedzienu un histēriju... temperatūra ar bišķi bija, bet to neteiktu kā traģēdija, bet tā gulēšana... bija bail nebūt blakus, kad modās... ļoti, ļoti centos būt jau pie pirmās acu atvēršanas blakus... Laikam palīdzēja homeopātija vai arī pārgāja pats no sevis, kas maz ticami... Zods trīc joprojām, kaut pāri gadam... ”

„Mums pēc kombinētās potes,3 mēn. vismaz kādu nedēļu bērns pilnīgi neadekvāti, spalgi, histēriski kliedza...Sāku lasīt par potēm, to blakusparādībām, un tur tika pieminēta šāda spalga kliegšana tieši saistībā ar šo poti, kā centrālas nervu sistēmas bojājums... Par laimi, tas viss pārgāja, bet vairs potēt bērnu neriskēju... ”

„Pēc masaliņu potes , meitai bija miega traucējumi ... gulēja vien pāris stundas diennaktī, no kādiem trijiem naktī līdz septiņiem rītā...un viss ...un tam visam pa virsu nenormālās histērijas lēkmes stundas garumā ik pa pāris stundām, nu burtiski nepārtraukti. Pirms tam bija normāla meitene. Pēc potes pietika ne tā paskatīties uz viņu - un histērija līdz putām pa muti ārā stundas garumā, līdz iemieg uz 15-20 minūtēm. Tas vilkās vairāk kā mēnesi. Un es nezinu, kas palīdzēja ...homeopātija vai pārgāja pats no sevis. Kaut gan meitene arī tagad ir tāda ļoti jūtīga un var apvainoties un sākt raudāt no nieka.”

„Pēc pirmās difterijas un co potes, kas tika veikta 4 mēnešos, bērns, kas bija gulējis visu nakti, sāka mosties katru nakti 2-3-5 reizes. Un tā līdz gandrīz 3 gadu vecumam, kad vai nu pārgāja pats vai palīdzēja homeopāts. tikai pēc pirmās vizītes pie homeopāta un pirmās nedēļas ar graudiņiem sāka nogulēt visu nakti. Pēc šīs pašas potes uz ādas parādījās sausi pleķi, kuros, protams, tika vainota pārtika, lai gan nekādi iespējamie vaininieki un tieša sakarība starp-produkts-alerģija netika novērota. Pēc otrās, trešās difterijas potes dažas dienas temp.39grādi. Pēc pirmās nebija, jo tad uzreiz pēc potes iedevu suprastīnu. ”

„Mums ar pēdējo poti arī gāja slikti. Tā bija poliomielīts, difterija, st-krampji. (To poti vajadzēja taisīt 1,6 g., bet mums sanāca gandrīz 2 gados). Otrā dienā pēc potes pacēlās temperatūra (virs 39) un turējās gandrīz 2,5 dienas. Trešajā dienā meita dienā nevarēja aizmigt, bija nemierīga. Pēc tam jau pagāja 2 nedēļas. Veselības traucējumu it kā nav, bet tagad viņa ir raudulīga (iepriekš bija ļoti mierīgs bērns).”

„Nerakstīšu par pirmajām potēm, kaut arī tur bija gana lietiņu, kuras es tai brīdī nesaistīju ar potēšanu, bet pēc 3. kompleksās difterijas, stingumkrampju utt. potes (saņēma 9 mēnešu vecumā, jo ir alerģisks), naktī bija augsta temperatūra un puika uzreiz sāka slimot ar elpceļu problēmām: nebeidzamas iesnas, klepus, 3 bronhīti 2 mēnešu laikā. Rezultātā - diagnoze astma. Piebildīšu, ka līdz šai potei nebija vispār problēmu ar elpceļiem, vienreiz bija iesnas pēc 1. mēneša potes, bet tas arī viss. ”

„pēc otrās ērču potes sīks kļuvis izteikti nemierīgs, kašķīgs, pirmās naktis slikti gulēja, arī iesnas ir sākušās.”

„Mana meitiņa(1 ,9 gadi) ir saņēmusi pēdējo poti pirms gada martā - pēc TB potes 4 dienas smilkstēja, neēda, tad sākās klepus- bronhīts, plaušu karsonis, kamēr piesēja astmu, bet astmātiķu zāles nepalīdzēja nemaz. Pēc tam visu laiku slimo, kā 4-5 dienas ir vesela, tā atkal sākam slimot no jauna. Līdz ar to vairāk nevienu poti nav saņēmusi. Ja arī gribētu potēt tālāk, nemaz nav kad iepotēt, jo slimu bērnu nepotē. Tā arī dzīvojam bez visām potēm. Nu jau kādu laiku ejam pie homeopāta un mēģinām atgūties no trakās slimošanas, kas, pēc vairāku ārstu atzinuma, protams, mutiska, ir pošu sekas.”

Papildināts 31.03.2008. (no diskusijas pr MMR poti):

„Puikam bija tā masalu, masaļiņu pote. Māsiņa teica, ka pēc 8 dienām būšot pumpas, bet nepateica, cik lielas un cik daudz un kādas sekas vēl var būt. Aizvakar puikam uz vēdera un muguras sāka parādīties pumpas. Tiktāl it kā viss kārtībā. Bet papildus viņam ir arī temperatūra un neliela caureja. Turklāt tagad pumpas jau ir sametušās uz rokām un sejas, un arī kājas sāk palikt tādas. Nāktīs viņš slikti guļ, ik pa laikam raudādams mostas augšā.”

„Savulaik mani ne par ko tādu nebrīdināja, un, kad mums parādījās līdzīgi simptomi – ģimenes ārsts to norakstīja uz saaukstēšanos. Tikai krietni vēlāk, kad meklēju cēloņus tam un tā rezultātā samilzušiem limfmezgliem - atklāju informāciju par tā saucamajām "vakcinācijas masalām", jeb pošu rezultātā iegūto inficēšanos ar masalām. 
Pēc tiem pašiem informācijas avotiem varēja nojaust, ka slimība norisinās krietni vieglākā formā, taču mums tas izrādījās gluži pretēji! Tika pilnībā izsista no ierindas gremošanas darbība (bērnam parādījās pastāvīgas, nesagremotas, "caurejveida" vēdera izejas) + riktīga regresija vispārējā attīstībā (pašreizējā diagnoze - autisms). 
Vai, kādaprāt, tā tiešam šķiet "norma"?? Vai maz ārsti apzinās šīs sekas, un var tā vienkārši pasludināt, ka tas ir normāli, tā varot būt. Laikam jau katrs organisms reaģē citādāk ???? 
Vēl 2 gadus vēlāk, veicot vispārējo organisma "attīrīšanu", mums ik pa laikam uzpeldēja masalu izsitumi - tik smagi un dziļi šī "infekcija" bija ieperinājusies! 
Varbūt vienreiz atveram acis un apdomājam - ir vai nav "norma" bērnam aplinkus ceļiem potētie "ierosinātāji"?! Pārdomām kaut vai šī informācija: https://www.homeoint.org/kotok/vaccines/policy/expert.htm “

„Man meitiņai arī pēc šīs potes, tieši tajā pusē, pleciņā, kur potēja, uz kakla un aiz auss palielinājās limfmezgli.”

„Manam meitukam 1,10 g. pēc ilgas saņemšanās tomēr uztaisījām to atkārtoto (difterija, stingumkrampji, garais klepus un ko) poti. Nākamais rīts sākās ar 39,5 temperatūru un izsitumiem uz vienas kājiņas ap to vietu, kur bija viena no potēm. Tālāk pumpas bija jau pa visu ķermeni. 
Kad mazajai bija 10 mēneši pēc vienas no potēm (īsti neatceros, no kuras) sekas bija identiskas! Toreiz dakteris to norakstīja kā vienkāršu saslimšanu, bet pumpas - it kā no panadola, ko devām pret temperatūru. Šoreiz daktere tikai rausta plecus un noraksta to uz sakritību…”

„Bet manam līdz tam neslimojušajam bērnam pēc šīs potes sākās slimošanas murgs gada garumā...”

       Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ