Lai izprastu  23.aprīļa TV «Panorāmas» sižeta patieso mērķi un galveno domu, ieteicams paraudzīties gan laika ziņā, gan pēc būtības plašākā notikumu kontekstā.

Pirmkārt, pastudējot SVA sniegtos statistikas datus par saslimšanām Latvijā ar difteriju, piemēra pēc kaut vai 2007.gadā, konstatējam sekojošo: janvārī bijušas 2 saslimšanas, februārī – 0, martā – 2, aprīlī – 0, maijā – 1, jūnijā – 1, jūlijā – 2, un divi difterijas nēsātāji, augustā – 2, septembrī – 1, oktobrī – 3, un viens nēsātājs, novembrī – 2, un viens nēsātājs, decembrī – 2. Kopā par 2007.gadu – 16 saslimšanas ar difteriju un 4 nēsātāji. Salīdzinājumam – CIK pagājušā gada laikā bijuši sižeti TV vai skaļi raksti presē par šiem konkrētajiem 16 gadījumiem?

2007.gada martā tika paziņots, ka «sabiedrības veselības aģentūras (SVA) apkopotie dati liecina, ka Latvijā difterijas izplatība joprojām ir epidēmijas līmenī» – pie situācijas, kurā «kopumā ar difteriju pērn saslimuši 32 iedzīvotāji, salīdzinot ar 2005. gadā reģistrētajiem 20 gadījumiem, saslimstības pieaugums ir par 60%». Ko nozīmē 12 saslimšanas gadījumi uz valsts iedzīvotāju skaitu nedaudz pāri par 2 miljoniem? Tie ir mikroskopiski ~0,000527%. Ja vienā gadā saslimšanu skaits ar difteriju būtu bijis 12, bet nākošajā – 24, tad SVA paziņotu, ka saslimšanu skaits pieaudzis par 100% - emocionāli iedarbīga statistika! Jau pieminētajā ziņojumā seko arī apgalvojums, ka «nepietiekamais vakcinācijas līmenis ir iemesls, kādēļ Latvijā katru gadu tiek reģistrēti saslimšanas gadījumi ar difteriju un jau kopš 1990. gada ir difterijas epidēmija"…

Kāpēc mūsu ārsti ikdienā nekliedz par to, ka slimnīcu onkoloģijas nodaļās ir simtiem bērnu ar vēzi - slimību, kas vēl nesenā pagātnē bija raksturīga tikai vidējā un vecākā gadagājuma cilvēkiem? Ja 0-5 difterijas slimnieki mēnesī tiek nosaukti par epidēmiju, tad bērnu augstais (pieaugošais!) saslimstības līmenis ar vēzi (un arī sirds-asinsvadu slimībām, gremošanas sistēmas slimībām, UDS/UDHS, mācību un uzvedības traucējumiem…) būtu jānosauc par nacionālo katastrofu! Kur ir dati par to, kas no mediķu puses Latvijā REĀLI tiek darīts, lai likvidētu vēža patiesos, nevis iluzoros cēloņus? Nosaukt par saslimšanas CĒLONI novēlotu diagnostiku ir, piedodiet, smieklīgi.

Kāpēc tāda drāma tikai ap šo vienu konkrēto difterijas slimnieku? Kāpēc sirdi plosošais, moralizējošais sižets (izskatās pēc speciāli veidota šādu reakciju izraisīšanai) atskan tieši par šo vienu konkrēto gadījumu, kurā ērti «vainot» nepotēšanu un reliģisko pārliecību kā tās cēloni? Tīri intuitīvi iezogas doma, ka varbūt tomēr tie sešpadsmit pērnā gada difterijas slimnieki bija potēti, un no šiem gadījumiem nekādu vakcinācijas propagandu nebija iespējams uzpūst!

Tiem, kas pošu tēmai kaut cik sekojuši pasaules presē, momentāli bus pamanāms arī fakts, ka identisks situācijas pasniegšanas paņēmiens ticis izmantots jau gadiem ilgi dažādās vietās – tas pats scenārijs, tie paši secinājumi, tā pati kliedzošā pošu reklāma un emocionālie (bet zinātniski un ar statistiku nekad nepamatotie) aicinājumi potēties pa vidu un neiztrūkstošais «fakts» beigās,  ka bērns «nebūtu saslimis, ja būtu potējies». Skaidrības labad piebildīšu, ka, strikti no zinātniskā viedokļa raugoties un ievērojot visus zinātniskuma principus, šāds «fakts» nav ne konstatējams, ne pierādāms. Līdz ar to tas vairs nav nosaucams par faktu, bet gan tikai par nepamatotu pieņēmumu. Kam ir izdevīga šāda iebiedēšanas taktika?

Ar vērīgu aci pasekojot Latvijas masu mēdijos publicētajai vakcinācijas propagandai, nevar nepamanīt, ka tās autori nereti vienkārši atražo vienus un tos pašus tekstus, nomainot tikai to nobeigumus un pielabojot datus par saslimšanām… tieši ar difteriju! Ilustrācijai:

- 2005.gada 12. oktobris: «Difterija, joprojām, nav pagātnes problēma, jo 2005.gadā no difterijas Latvijā miruši 2 bērni, kas šobrīd varētu būt starp mums, ja būtu vakcinēti.«
- 2007.gada 30.augusts: «Difterija, joprojām, nav pagātnes problēma, jo 2006.gadā no difterijas Latvijā miruši 6 cilvēki, t.sk. 1 bērns, kas šobrīd varētu būt starp mums, ja būtu vakcinēti.» 

Pagājušo piektdien, 18.aprīlī plkst. 11:05 Latvijas radio pirmajā programmā izskanēja raidījums, kurā tika intervētas cien. prof. Dace Gardovska - no vakcinētāju puses, es, Aelita Folkmane-Burgere - no anti-vakcinētāju puses, un kāda māmiņa, kuras bērns smagi un ilgstoši cietis no vakcinācijas sekām.  Šo raidījumu iterneta arhīvā ir iespējams noklausīties un katram pašam novērtēt dalībnieku sniegumu. Piebildīšu, ka ar manu argumentāciju iespējams iepazīties arī manā mājas lapā (un jo īpaši tieši mediķiem adresētajā materiālu kopā), kur katram faktam vai apgalvojumam klāt sniegtas arī atsauces uz avotiem medicīniskajā literatūrā. Vai tā ir likumsakarība, vai nejauša sagadīšanās, ka dotais «Panorāmas» sižets parādījās tik  operatīvi - nepilnu četru darba dienu laikā pēc radio raidījuma? Ja paraugāmies vēsturē, šādi un radniecīgi gadījumi ir KLASISKS piemērs tam, pie kādas rīcības mēdz ķerties jebkuras veselīgas prakses oponenti (tai skaitā vakcinēšanas aizstāvji), kad viņiem pietrūkst nopietnas argumentācijas, un tā vietā, lai mierīgi un ar zinātnisku pamatojumu oponētu «neizdevīgajam viedoklim», steigā nākas izmantot prastu emocionālu iedarbību uz masām, apgalvojot, ka «bērns saslimis un ir smagas sekas tādēļ, ka nav bijis potēts». Amerikāņu žurnālists Nīls Millers (Neil Z. Miller) rakstā «Imunizācijas viltības: Vai notiek manipulācija ar vecākiem?» ir aprakstījis trīsdesmit medicīnā izmantotas taktikas publikas maldināšanai, no kurām iebiedēšana ar mērķi manipulēt ar cilvēku emocijām un «uzpūstas» epidēmijas ir vienas no efektīvākajām. 

Diemžēl neviens nespēj sniegt reālus statistikas datus par to, cik tūkstoši bērnu Latvijā gada laikā vakcinācijas dēļ tiek sakropļoti uz mūžu, iegūst smagas hroniskas slimības vai mirst, lai gan šie fakti nav noslēpums ne mediķiem, ne vecākiem.  No vakcīnām cietušo bērnu vecāku liecības dažādos vecāku forumos internetā ir gandrīz ikdienas parādība, bet cik % no kopējā komplikāciju skaita nemaz nenonāk ne līdz virtuālajai telpai, ne līdz statistiku apkopojošām instancēm? Latvijā pagaidām neeksistē analogs amerikāņu centralizētajai ziņošanas sistēmai par komplikācijām pēc vakcinācijas VAERS (Vaccine Adverse Event Reporting System), kas nodrošinātu iespējujebkuram ziņot par komplikācijām pēc vakcinācijas un šo datu publisku pieejamību. Taču atzīts, ka arī šī sistēma nav efektīva, jo tikai apmēram 1-10% ārstu ASV ziņo par nopietnajām veselības problēmam, kas radušās pēc vakcinācijas. Latvijā situāciju vēl sarežģītu fakts, ka lielākā daļa vecāku NEKAD nav rokās turējuši vakcīnu instrukcijas un tādēļ pat nenojauš, kam pievērst uzmanību, kaut gan gandrīz visas instrukcijas sākas ar tekstu «Pirms jūs saņemat vai jūsu bērns saņem vakcīnu, uzmanīgi izlasiet visu instrukciju. - - -  Saglabājiet šo instrukciju, kamēr nav saņemts pilns vakcinācijas kurss. - - -  Iespējams, ka vēlāk to vajadzēs pārlasīt.»

Orkārt, NEVIENS bērns nesaslimst vai neslimo smagāk tikai tā plikā iemesla dēļ vien, ka nav potējies pret attiecīgo slimību - respektīvi, tāpēc, ka viņa organisms NAV saņēmis  visas vakcīnas sastāvā esošās kaitīgas vielas un zināmos un nezināmos mikroorganismus dzīvā, novājinātā vai to sastāvdaļu veidā. Gandrīz katra no šīm vielām pati par sevi jau lielākā vai mazākā mērā ir inde, jo izsauc organismā un asinīs skābas reakcijas, kuras, kā mediķiem labi zināms, var būt ne tikai slimības, bet arī nāves cēlonis – rezultāts atkarīgs tikai no organisma jau esošā piesārņojuma līmeņa attiecības pret attīrīšanās spējām un bufermehānismu darbības intensitāti.

Jebkurai slimībai ir pavisam konkrēts cēlonis – taču nevis vīrusi un baktērijas, bet gan visdažādāko faktoru rezultātā pastiprināts organisma piesārņojums un samazināta organisma enerģija, lai no šī piesārņojuma atbrīvotos. Rezultatā mainās pH līmenis asinīs, kas ne tikai kaitē veselībai, bet var būt pat bīstami dzīvībai. Tā veidojas arī «augsne» infekcijām – par patogēniem uzskatīto vīrusu un baktēriju veidošanās un vairošanās procesiem pašā organisma iekšienē, kam seko sekundārais piesārņojums – šo mikroorganismu metabolisma gala produkti. Sākas apburtais loks, no kura vienīgā izeja tiek solīta ar vakcinācijas palīdzību,… jo mūsdienu ortodoksālie mediķi savos uzskatos par infekcijas slimību veidošanās mehānismiem cēloņus samainījuši vietām ar sekām, par ko liecina ne viens vien vakcinācijas «zinātnes» patiesās vēstures pētījums, ko farmaceitiskajai un medicīniskajai industrijām izdevīgi ignorēt, lai neteiktu pat vairāk – ka tām tas ir vitāli svarīgi.

Piesārņotu vidi organismā ir iespējams radīt gan ar neveselīgu, organisma  veidošanās un dzīvības procesiem neizmantojamu pārtiku, kas diemžēl procentuāli sastāda lielāko  daļu no mūsu uztura, gan ar antisanitāriem apstākļiem, gan ķīmiskajiem higiēnas līdzekļiem, kas ikdienā uzsūcas organismā caur ādu, gan vides piesārņojumu, emocionāliem stresiem un simtiem citu iemeslu. Ja jau esošajam piesārņojumam organismā pa virsu vēl ievada vakcīnu – tā slimību veicinošo komponentu daudzumu tikai palielina, pie tam strauji. Šos organisma procesus vispieejamāk jebkuram lasītājam skaidrojušiDabiskās Higiēnas virziena klasiķi. Propagandēt, ka bērns saslimis nepotēšanas dēļ, ir, maigi izsakoties, cilvēku atklāta maldināšana.

Nobeigumā nezinātājiem atļaušos atgādināt, ka vēl samērā nesen, 2007.gada 26.oktobrī avīzē «Neatkarīgā» no vakcinētāju puses kārtējo reizi izskanēja apgalvojums, ka informāciju par «vakcinācijas nelietderību izplata daži vakcinācijas pretinieki - cilvēki, kuri savus uzskatus par vakcināciju veido sakarā ar īpašiem filozofiskajiem priekšstatiem vai no izlasītajām tendenciozām publikācijām, bet kuri nav saistīti ar praktisku pieredzi vai darbu imunoloģijā», uz kuru jau toreiz atbildēju, ka VISNOPIETNĀKIE VAKCINĀCIJAS PRETINIEKI IR PAŠI MEDIĶI, jo tieši viņiem ir visvairāk argumentu, kas vistiešākajā veidā ir saistīti gan ar viņu praktisko pieredzi, gan ar darbu imunoloģijā, pamatojot to ar konkrētiem faktiem. Starp citu, «Neatkarīgajā» publicēto apgalvojumu zināmā mērā apgāž pat pats «strīda ābols» – TV «Panorāmas» sižets, kurā Rīgas un visas Latvijas metropolīts Aleksandrs nepārprotami pauž savu POZITĪVO nostāju pret vakcināciju. Vai šis fakts viņa un pareizticīgo baznīcas reputāciju ceļ vai grauj – tas nu lai paliek katra paša personīgās izpratnes ziņā! 

https://apollo.tvnet.lv/zinas/bailem-lielas-acis-jeb-taktika-cinai-ar-neertiem-oponentiem/379932