Andrejs Šapovalovs "Debess un zemes sinhronizācija".
sinhronais tulkojums tiem, kas krievu valodu nesaprot:
Šī grāmata ir sākums piecām jaunām vīzijām, kuras man parādīja Dievs. Pēc neilga pārtraukuma Dievs atkal sāka man parādīt vīzijas. Es saprotu, ka tā nav pastāvīga parādība, kad Dievs dod vīziju. Viņš man teica, ka šīs vīzijas man būs tikai kaut kādu noteiktu laiku, jo Viņam tas ir jādara zināms Kristus miesai. Pirmās piecas vīzijas tika apkopotas tēmā „Atbrīvoti caur patiesību.”
Šīs lietas, kuras es saņemu, nāk no gara, un tās šokē mani pašu. Vienmēr, kad rakstu tēmu, es lūdzu, domāju, saņemu, rakstu nākamo pakāpienu, un nedēļas laikā tā līdz sestdienai ir gatava. Bet šīs tēmas man atnāk garīgā vīzijā, un paralēli tiek arī izskaidrotas. Ir gadījumi, kad vienlaicīgi nāk vairākas daļas. Kad Dievs uz mani runā, tad es tikko spēju visu pierakstīt, ko Dievs man rāda. Gribu teikt, ka tas nav mans, tas man nepieder, jo es esmu apsolījis Dievam: „To, ko Tu man teiksi, es nodošu tālāk draudzei.” Kas tad ir mans darbs? Vienkārši nodot tālāk visu to, ko es esmu redzējis. Kārtējo tēmu, kuru es tādā veidā saņēmu, es nosaucu „Debess un Zemes sinhronizācija.”
Sinhronizācija – tā ir precīza kopija.
Atrodoties šajā vīzijā, es skaidri apzinājos, ka visas cilvēces pastāvēšanas laikā Dievam ir bijis tikai viens mērķis, un tas notiek no Mozus līdz atklāsmes grāmatai. Šis mērķis ir viens – sinhronizēt Debess kustību ar Zemes kustību, lai tās darbotos saliedētā skaņā. Kāda skaņa ir debesīs, tādai skaņai ir jābūt uz zemes. Viss, par ko sapņo Dievs, ir saskaņot Debesis un Zemi vienā vienībā. Kā Tēvs, Viņš sapņo, lai Viņa bērni sāktu dzīvot kopā ar Viņu un nekad vairs nešķirtos.
"Viņa vēlēšanās nav, lai uzspiestu mums Savu viedokli. Tā kā mēs nespējam saprast, kas ir mūžība, tāpat mums ir grūti saprast Viņa gribu attiecībā uz katru no mums. Kad tu pieņem Viņa gribu, tikai tad tu pa īstam sāc dzīvot. Dievam ir mērķis: „Kurš gribēs būt tāds, kādu Es gribu, lai viņš būtu. Kas ņems Manas atklāsmes, Manu balsi, Manas lietas, kuras Es gribu dot.”
Tie, kuri vēlas atrast savu laimi, viss, kas viņiem ir vajadzīgs – atrast savu Tēvu. Tad visas viņa problēmas sāk risināties. Mēs dzīvojam bez Dieva, tāpēc nokļūstam problēmās. Kāpēc Dievs nevar darboties? Tāpēc, ka ļoti maz ir to, kuru balsis saskaņojas ar Debesīm. Mēs visu mūžu meklējam, kas mēs esam. Zemapziņā, apziņā, kā katrs: mēs meklējam to, kas mūs darīs pilnvērtīgus un kas mūs pilnībā apmierinās. Tevi darīs pilnvērtīgu tikai harmonija ar Debesīm. Tas ir Dieva mērķis: ļaut tev saprast, kas tu patiesībā esi.
Nesen mana meita sāka mācīties ģitārspēli. Es mācīju, kā viņai ir jānoskaņo ģitāra pēc kamertoņa. Kamertonis ir maza, portatīva lietiņa, kas precīzi un skaidri izdod noteiktā augstuma skaņu vai noti. Pēc kamertoņa tiek skaņotas stīgas, pamazām nospriegojot tās, kamēr tās sāk skanēt kā kamertonis. Un, kad mana meita skaņoja ģitāru, Dievs man teica: „Tu redzēji savu meitu? Tieši tā Es gribu, lai draudze sinhronizē savu skaņu ar Debesu skaņu, lai tā noskaņojas ar Manu kamertoni.
"Dievs sapņo sinhronizēt Debesis un Zemi unisonā un Viņš nevar darboties, ja nav harmonijas starp Viņa bērniem un Viņu pašu."
Vai jūs esat kādreiz dzirdējuši mūzikas grupu, kas spēlē ar nenoskaņotām ģitārām? Tas ir tāds haoss, ka nav iespējams klausīties. Apmēram tā tagad skan draudze, katrs spēlē to, ko iedomājas. Dievam jau sen, sen ir skaņa, ir harmonija, ir tas, ko Viņš grib dot. Mums nekas nav jāizdomā, mums tikai sava skaņa jāsaskaņo ar Viņa skaņu.
Es redzēju, ka draudze pēdējā laikā nodarbojas ar pašdarbību un dara to, ko grib, un to, ko uzskata par pareizu un vajadzīgu. Dievs teica, ka Viņš to neieredz. Pats Jēzus, kad bija uz zemes, teica: „Es neko nedaru, ja neredzu Tēvu to darām.” Sekojot Jēzus Kristus dzīvei, mēs redzam, ka Viņš neko nedarīja, ja neredzēja, ka Tēvs to dara. Tāpēc, kurš neieredzēja Jēzu, neieredzēja Tēvu. Un, kad mācekļi lūdza Viņu, lai parāda Tēvu, Viņš viņiem atbildēja: Vai tad jūs Mani nepazīstat? Jēzus Kristus bija tieša Dieva kopija. Viņa skaņa tik ļoti saskaņojās ar Tēva skaņu, ka tas, kurš redzēja Jēzu, redzēja Tēvu. Tieši šeit iekļauta Dieva griba. Kad mēs redzam cilvēku, kurš darbojas svaidījumā, slavā, tas nozīmē, ka viņš noskaņo savu skaņu ar debesu skaņu, un tad Dievs var atbrīvot daudzas lietas un darboties.
Kad mācekļi jautāja Jēzum: „Kā mums ir jālūdz? Viņš atbildēja: „Mūsu Tēvs debesīs, svētīts lai top Tavs vārds. Lai nāk Tava valstība, kā debesīs, tā arī virs zemes.”
Pirmkārt: tev neko nevajag darīt, pirms neesi slavējis savu Debesu Tēvu: lai svētīts top Tavs vārds. Otrkārt: pēc tam, kad esi slavējis Dievu – tā ir zemes un debess sinhronizācija. „Lai nāk Tava valstība, kā debesīs, tā arī virs zemes.” Tas ir tik svarīgi kristieša dzīvē, ka pēc tam, kad esi atvēris acis un teici: „Dievs, es pateicos Tev”, otrais, kas tev ir jāsaka: „Lai nāk Tava slava, Tava darbība, Tava uguns, Tavs spēks uz šīs zemes.”
"Tagad es atklāšu vīziju, kuru Dievs man parādīja. Pār visu zemi, dažādās mūsu planētas vietās un punktos, es ieraudzīju cilvēkus, kuri izskatījās kā gaismas punkti un stari. Dievs saka: „Tie ir mani kamertoni. Šobrīd šos cilvēkus neviens nepazīst, neviens viņus nesaprot, viņi netiek atzīti, viņiem nav vārda un popularitātes, bet tie ir tie, caur kuriem skanēs precīza debesu skaņa."
Dievs saka: „Pirms tam, kad draudze sāks noskaņoties uz debesu skaņas, Es tagad slepenībā gatavoju kalpotājus, kuri būs Mani kamertoni. Tas nozīmē, ka no šiem cilvēkiem nāks tik tīra skaņa, kurai nebūs nekādu citu skaņu piemaisījuma, ka pēc šiem cilvēkiem tiks noskaņota draudze. Neviens šos cilvēkus nevada, izņemot pašu Dievu. Viņiem ir tiešs kontakts ar debesīm. Šie cilvēki ir Dieva kamertoni.
Dievs saka: „Šobrīd Es noskaņoju Savus kamertonus un tieši pēc viņiem tiks veidota draudze. ”Es redzēju cilvēkus ar mūzikas instrumentiem, cilvēkus Vārdā, cilvēkus ar vīziju, pravietojumiem, atklāsmēm; cilvēki afekta stāvoklī ņēma lietas no Debesīm un nesa tās uz zemes. Redzēju cilvēkus, kurus neviens nevadīja, jo neviens nevarēja viņus saprast. Viņus vadīja Pats Dievs. Dievs noskaņo pašreiz tos, caur kuriem Viņš izlies Savu slavu.
Interesanti bija konstatēt, ka visi šie cilvēki bija pusaudžu vecumā, jaunas meitenes un zēni, kuriem nebija nekādu priekšzināšanu un pieredzes, kuriem nebija nekāda garīgā izglītība. Viņu līmenis bija tik augsts, ka visi mūsu laika svaidītie viņu priekšā nobālēja. Es jautāju Dievam, kāpēc viņš izmantos jaunu nepieredzējušu paaudzi, jo es redzēju, ka piedzimis bērns, kurš tikko sāk kaut cik saprast dzīvi, ir tādā slavā, kāda man pat sapņos nav rādījusies. Kāpēc Dievs izmantos bērnus un pusaudžus?
Dievs man atbildēja, ka pēdējā laikā viss notiks ātrāk, un Viņam vajadzēs darboties acumirklī. Tagad Dievs darbojas ātri, bet drīz laiks tik ātri paātrināsies, ka Dievs darbosies acumirklī. Viņam ir vajadzīga paaudze, kura izdos skaņu, tikko tiks nospiests kamertons – viņi tūlīt izdos skaņu. Dievs saka: „Man vajadzīgi tie, kuri vispār neapdomāsies, nelaidīs caur smadzenēm, nepiedomās un neko nepieliks klāt – momentāna saņemšana un atdošana tālāk.” Kamertons nedomā, jo tikko tu pa viņu uzsit, viņš tūlīt izdod skaņu, jo pirms tam viņu bija noskaņojis meistars.
"Vai tu negribi pārbaudīt sevi, vai Dievs tevi izmantos nākošajā vilnī? Nāks signāls, Dievs teiks, ko darīt, un tev momentā, nedomājot, vajadzēs to izdarīt. Tikko tu sāksi pārdomāt to, kas tev tika teikts, tu to vairs nevarēsi izdarīt."
Mēs lūdzamies: „Dievs glāb šo paaudzi!” Tas ir pareizi un tas ir vajadzīgs. Iet un sludināt ir vajadzīgs, tas ir mūsu pienākums un mūsu dzīve. Bet es redzēju jauniešus, kuri uzkāpa uz skatuves, pateica pāris vārdus, un tūkstošiem cilvēku sūdzēja grēkus. Es redzēju bērnus, atskrējušus ar savām skrituļslidām un velosipēdiem. Dievs viņus vadīs, viņi runās un darīs to, ko Dievs viņiem teiks, un ļaužu tūkstoši atdos savas dzīves Jēzum Kristum. Es redzēju, ka, lai pievestu šo paaudzi Dievam, mums ir vajadzīgas ne tikai lūgšanas un gavēņi (tas ir vajadzīgs), bet pirmkārt, mums ir vajadzīga precīza un pareiza skaņa no debesīm. Dievs saka: ”Kad Es noskaņošu Savus kamertonus, tad pēc viņiem tiks noskaņota draudze. Un kad debesis un draudze sāks kopā harmonijā izdot melodiju, tad notiks pārdabiskas lietas. Tā būs debesu skaņa, bet tā nevar skanēt bez draudzes.
Dažreiz mums ir mazi, īslaicīgi pieskārieni, bet īslaicīgi norāda, ka būs pastāvīgi. Pirms tam, lai tevi kaut kur vestu, Dievs tev dod mazliet, mazliet pagaršot. Līdzīgi kā supermārketā: drīkst bez maksas pagaršot gabaliņu gaļas vai kādu makaronu. Tas ir ēdiens, bet tu neesi paēdis, tu tikai pagaršoji. Bet tagad, lai šis ēdiens tev būtu, tev jāņem šī kastīte ar produktu un jānopērk. Pagaršot var visi, bet ēd tikai tie, kuri ir samaksājuši cenu. Un es to ieraudzīju darbībā: iznāk jauns cilvēks un viņam ir momentāna darbība – Dieva slava darbojas, bet pie citiem „sastingst.” Tas liecina, ka Dievs zina, kurus Viņš pielietos.
Tagad cilvēki, kurus Dievs gatavojas lietot, iziet cauri šausmu lietām: atstumtība, nodevība, depresija, sāpes, vilšanās un visas pārējās šausmīgās un nepatīkamās lietas. Dievs saka: „Tas ir tāpēc, lai noskaņotu Viņa kamertonu.” Kamertonam ir jāizdod tikai no Dieva nākusi skaņa, un nekas cits nedrīkst to ietekmēt. Tikai Dievs drīkst noskaņot kamertoni pēc Savas skaņas. Ko Viņš dara? Agrāk tu paļāvies uz naudu - naudas nav, draugi – draugu nav, stāvoklis sabiedrībā – stāvokļa nav. Dievs noskaņo tevi tikai uz Sevi.
Es redzēju, kādās grūtībās tagad atrodas šie cilvēki, daži no viņiem tiešām turas tikai mata galā, un viņi vaid: „Dievs, es vairs nevaru!” Dievs šiem cilvēkiem tagad saka: „Izturiet, jo tā ir pārdabiska sagatavotība.” Dievs tev paņems nost visu, uz ko tu balstījies, un atstās tikai Sevi, un tikai tādā veidā tu varēsi precīzi skanēt. Ja kaut kas tev būs piemaisīts, būs neciešama skaņa.
Dievs uzskaņo tevi, lai tu nebūtu saskaņots ar pasauli, ar cilvēkiem, ar reliģiju, bet tikai ar Dievu. Dievs tev dod tādas situācijas, ka neviens cilvēks, neviena grāmata, neviens svaidītais nespēj atbildēt uz taviem jautājumiem. Kāpēc neviens nevar atbildēt uz taviem jautājumiem? Jo jautājumu uzdeva Dievs, un tikai Viņš tev var uz to atbildēt.. Nemeklē atbildes pie cilvēkiem. Ja tu kaut mazliet, mazliet esi atkarīgs no cilvēkiem, tev ir nepareiza skaņa.
Atcerieties, Pāvils teica: „Ne vairs es, bet Kristus dzīvo manī” vai „dzenieties pakaļ man, kā es Kristum.” Nevar cilvēks teikt tādus vārdus, ja viņš nav noskaņots pēc debesīm.
Cilvēki saka: „Dievs, lieto mani”, nesaprotot, ka šī lūgšana ir ļoti bīstama. Tāpēc, ka Viņš lieto tikai to, kuru pirms tam noskaņo, un kas ir izgājis cauri viņa rokām: „briesmīgi ir krist dzīvā Dieva rokās.” Dievs noskaņo tevi pēc Savas skaņas, jo Viņam ir jāizlej uz zemi Sava slava, Sava uguns, bet Dievs negrib, lai ietu bojā tas, caur ko tas tiek darīts. Kamertonam ir jābūt pilnīgi brīvam no lepnības, jo caur viņu ies milzu spēks. Augstprātība ar viņu necīnīsies, bet tā vienmēr centīsies viņam tuvoties. Ja cilvēka miesa ir piesista krustā, tad augstprātībai tur nebūs vietas. Cilvēks necīnīsies ar lepnību, jo tai nebūs uz ko balstīties. Lepnība balstās cilvēkā uz kaut kādas platformas, un šo platformu ar paša cilvēka atļauju Dievs paņems nost.
"Pirms, Dievs sāks darboties Savā draudzē, Viņš tagad ceļ šos cilvēkus. Šie cilvēki ceļas visās sfērās, pat tādās sfērās, kuru pat vēl nemaz nav, bet drīz tās draudze atklās. Tās ir mūzikas sfēras, svētrunu, mācību, vārda, pravietojumu, vīziju, skaidrojumu, dažādu mēļu, citu valodu. Es redzēju tik milzīgu svaidījumu, ka viss pārējais nobālēja, salīdzinot ar šiem ļaudīm. Tas nebija vienkārši svaidījums, viņiem bija uguns svaidījums."
Ar šo cilvēku palīdzību, Dievs atnesīs uz zemes daudzas lietas.Es redzēju uzrakstītas dziesmas, izteiktus sprediķus, saņemtas vīzijas un atklāsmes, ar kuru palīdzību Dievs sinhronizēs un nostādīs Savu Draudzi. Viņš man teica: „Mana sinhronizācija ir jau sākusies.” Ļoti uzmanīgi pievērsiet savu uzmanību grāmatām, dziesmām vai atklāsmēm, kuras ir saņemtas pēc 2005.gada. Es redzēju skaitli 2005.gads, jo šajā gadā sākās pa visu zemi atjaunošana. Arī līdz šim periodam ir ļoti varenas lietas, bet masveidā atjaunošanās ir sākusies ar 2005.gadu.
Vīzijā es redzēju mūziku, kuru es nekā nespēju saprast. Bija vairāki mūzikas stili, un starp tiem dominēja divi: roks un tehno. Es redzēju neparastus mūzikas instrumentus un efektus, kuru vēl nav uz zemes. Tie bija instrumenti, kuri atskaņoja dzīvo mūziku, un tas nebija pārdabiski. Šo skaņu varēja gan dzirdēt, gan redzēt. Tagad mūzikai ir dažādi audio efekti, ir gaismas efekti, un vēl pēc pāris gadiem būs izgudrotas tādas lietas, kurās saliesies viss kopā: lāzers, imidžs, gaisma un skaņa. Un tas būs kaut kas tāds, ko tagad grūti izskaidrot. Dievs teica: Šos instrumentus Es jau esmu cilvēkiem atklājis, un viņi ir tapšanas procesā.”
Dievs saka, ka šīs lietas tiks radītas ar Viņa bērnu palīdzību, kuri saņems no Viņa šos efektus, un uz savām elektroniskajām mašīnām tos atskaņos. Šie efekti ir līdzīgi smagā roka efektiem – tieši šie efekti glābs cilvēkus.
Es redzēju, kā saskaņojās viens ar otru tehno – roks, svaidījums, Dieva slava un brīnumu darīšana vienā un tajā pašā laikā. Es redzēju, kā iznāca pusaudži, spēlēja uz instrumentiem, un šī skaņa bija dzīva. Skaņa bija tik svaidīta, ka cilvēki, to izdzirdot, momentā tika glābti, dziedināti, augšāmcēlās no miroņiem un notika citi brīnumi.
Es varu teikt, ka tagad mēs dzirdam mirušu mūziku. Lieta tāda, ka visu var iepazīt tikai caur salīdzināšanu. Vīzijā es redzēju dzīvu mūziku. Kad vīzija beidzās, es teicu Dievam: „Dievs, mūsu mūzika vēl ir nedzīva mūzika. Mūzika, kura mums pašreiz ir, ir laba mūzika, tā aizskar mūsu sirdis, bet, ko darīs dzīvā mūzika? Bez pieskāriena, roku uzlikšanas, bez lūgšanas slimie tiks dziedināti, mirušie celsies augšā, ja līdz viņiem nonāks šīs mūzikas skaņas. Cilvēki ar šīs jaunās mūzikas skaņām atvērs debesis, un no debesīm nāks lietas, kuras nav iespējams aprakstīt.
Es redzēju tik jaunus zēnus un meitenes, ka mani izbrīnīja tas, ka viņi ir jau paspējuši iemācīties spēlēt uz šiem instrumentiem, bet viņu spēle bija pārdabiska. Redzu: milzīgā zālē ir tūkstošiem cilvēku. Un iznāk mūsdienīgi ģērbies jauns cilvēks, nospēlē pāris skaņas uz sava instrumenta, un zāles vidū paceļas milzīgs ugunskurs līdz pat zāles griestiem. Šī uguns bija redzama ar parastām acīm, bet neviens neapdega, bet radikāli mainījās cilvēku dzīves. Es redzēju, kā kristietim apkārt atrodas neredzams lauks. Citiem šis lauks ir milzīgs, citiem mazliet mazāks. Un ja šajā laukā nokļūst apsēsts cilvēks, tūlīt dēmoni kliegdami atstāj šo cilvēku. Bet, ja cilvēks negrib, lai dēmoni viņu atstāj, tad šis cilvēks burtiski izlidoja no zāles.
Es redzēju cilvēkus, kuri pabija debesīs, un viņiem bija talants redzēto debesīs, uzzīmēt. Viņi it kā paņēma gabaliņu no debesīm un uzlika to uz papīra. Talants bija tik unikāls, ka tas, kurš ieraudzīja šo gleznu, nokrita uz ceļiem un atdeva savu dzīvi Jēzum.
"Dievs neprasa mums kā glābt cilvēkus. Viņš iet un glābj, kā grib. Viņš teica, ka uz planētas zeme jau ir izaugusi tā paaudze, kura ar Dieva instrumentu palīdzību spēs visu atņemt sātanam. Un Viņš saka: „Man ir Mani resursi un mani kamertoni, kuri to izdarīs..” Šie cilvēki – kamertoni bija dažāda vecuma, bet visspēcīgāk darbojās pusaudži, kuru bija apmēram 80% no visu cilvēku daudzuma."
Unikalitāte nebija viņu vecumā, bet viņu pakļautībā. Spēcīgi tiks lietots tas cilvēks, kurš spēj nojaukt barjeru starp prātu un garu. Daži saka: „Tie tiešām ir maldi.” Lūk, tāpēc arī tavā dzīvē nekas nenotiek, ja tu tā domā.
Dievs man teica: „Iestājas laiks, kad tavas smadzenes neko nesapratīs.” Vēl ir laiks, kur tu vari satvert Bībeli un teikt: „O, kaut tikai mazliet, bet ticu.” Dievs saka: „Es vienmēr esmu darbojies soļiem, bet tagad notiks lēciens.” Solis ir tad, kad no vienas denominācijas izveidojas cita: no pareizticīgajiem – baptisti, no baptistiem – vasarsvētki, no vasarsvētkiem – harizmāti. Tas ir kā solis: tu vēl nēsā veco, bet tev jau pievienojas kaut kas jauns – t.i. ar vienu kāju stāvi vecajā, bet ar otru jaunajā. Nākošais solis būs tik atšķirīgs, ka tas ne ar ko nelīdzināsies vecajam, tas būs lēciens.
Mums jādarbojas garā, kā rakstīts: staigājiet garā...
Tas būs tik spontāni, pēkšņi un nesaprotami, ka cilvēki teiks: „Kas tas ir?”” Un vēl vairāk neizpratnes radīs tas, ka šie cilvēki palēkāja, kaut ko uzspēlēja, no malas uz viņiem rādīja ar pirkstiem, bet desmitiem tūkstoši cilvēku sūdzēja grēkus. Cilvēki nekādi nevar saprast, kā tas darbojas, jo auglis būs tik milzīgs un varens, ka kaut ko tādu var izdarīt tikai Dievs.
Cilvēki, kurus Dievs ir aicinājis, , kuri dzird vai lasa šo vēstījumu! Jums sirds rajonā šobrīd sāks degt reāla uguns. Tu sajutīsi, kā mani vārdi ne atklāsmi tev dod, bet apgalvojumu tam, kas tavā garā jau atrodas sen.
Tagad būs nopietns brīdinājums vecākajai paaudzei. Dievs man to lika pateikt, pie kam ļoti nopietni. To nedrīkst uzņemt ar smaidu., jo šis brīdinājums attiecas uz dzīvību vai nāvi. Šīs lietas būs tik radikālas un unikālas, ka iepriekšējās paaudzes tradicionālos kristiešus nosauks par sātanistiem, maldinātājiem un okultistiem. Viņi atklāti karos pret šiem cilvēkiem un pretosies visam, ko Dievs darīs ar šo cilvēku palīdzību. Tie nebūs tikai tradicionālie kristieši, tie būs tie cilvēki, kurus jau Dievs lieto.
Es šobrīd vēršos pie cilvēkiem, kurus Dievs šodien lieto: tu esi kalpotājs, mācītājs, līderis, Dievs jūs lieto, un jūs esat Viņa bērni. Tev jau ir darbība, kaut kādas lietas, nelieli augļi. Tieši šo paaudzi Dievs man parādīja, tieši šo paaudzi Dievs lika nopietni brīdināt, ka tas, kas drīz notiks, būs tik unikāls un radikāls.
Es redzēju, ka cilvēki, kurus lietoja Dievs, kurus pazina, skatās un klausās viņu dievkalpojumus, lasa viņu grāmatas, ienākot jaunajiem svaidītajiem, kuri būs nesalīdzināmi pārāki, stāvēs viņiem pretī. Jo viņus vairs neklausīsies, viņu grāmatas vairs tā nelasīs, viņu dziesmas tik daudz nedziedās, un tieši viņi būs tie, kas pretosies jaunajai kustībai.
Dievs jau ir sagatavojis paaudzi, kura pieņems Viņa jaunās atklāsmes. Bet uzbrukumi viņiem būs no iepriekšējās paaudzes baznīcām. Un tāpat, kā bija Jēzus laikā, tā arī mūsu laikā ļoti drīz sāksies šīs lietas. Jēzus bija tik radikāls, ka tad, kad Jēzus staigāja pa zemi, tas viss bija tik jauns, unikāls, tas nekam nelīdzinājās, un tieši tā baznīca, kas bija līdz tam, visvairāk pretojās Viņam.
Es redzēju, kā pasaule pārstāja pretoties draudzei un aizvēra muti. Tajā laikā milzīgi cilvēku pūļi nāks pie Kristus. Pretosies tikai iepriekšējā paaudze, kura 30,40,50 gadus ir izlūgusi šo svaidījumu, kuri ir sapņojuši un lūguši pēc atmodas. Viņi nespēj pat iedomāties, ka tieši tā viņus lietos Dievs. Ar šo cilvēku parādīšanos, ar viņu svaidījumu, viss pārējais nobālēs. Tas būs tik unikāli. Un daudzi cilvēki viņu priekšā nespēs atteikties no savām katedrām, savas lielās kalpošanas. Bet viņiem tas būs jādara, jo būs atnācis jauns vilnis.
Šo paaudzi gribu ļoti nopietni brīdināt, jo tas ir ļoti svarīgi. Es redzēju vajāšanas tieši no tradicionālajām draudzēm, no svaidīto puses, kuri darbojās, darīja brīnumus, pieveda cilvēkus pie Kristus. Viņi vienkārši negribēja atzīt jaunu svaidīto autoritātes.
Jaunie svaidītie vai kamertoņi netiks esošās paaudzes pieņemti un saprasti, jo tas būs tik radikāli, ka no malas skatoties izskatīsies kā ļoti savāda maldīšanās. Tikai garīgs cilvēks spēs to atpazīt.
Šajā laikā kristieši, kuriem nav personīgu attiecību ar Dievu, būs tajā skaitā, kuri neieredzēs un nolādēs jauno kustību Svētajā Garā. Tāpēc tieši tagad mums ir jābūt ļoti ciešām attiecībām ar Dievu.
Dievs man atklāja, ka ļaunuma sakne būs skaudība. Es ieraudzīju šo dēmonu – tas bija kā milzis. Es jautāju, kāpēc šis dēmons atšķiras no visiem pārējiem dēmoniem. Dievs paskaidroja, ka iepriekšējā paaudze to ir tādu izaudzējusi un nobarojusi. Katru reizi, kad tiek izrunāts vārds uz skaudības pamata, šis dēmons tiek stiprināts un kļūst stiprāks, lielāks un spēcīgāks. Kā skaudība darbosies? Cilvēki celsies pret jauno kustību, ne tāpēc, ka tā ir šausmīgi savāda, bet tāpēc, ka viņi lūdza, bet citi saņēma. Vecajam vienmēr ir skaudība, kad rodas kaut kas jauns. Tikko uzrodas jauns produkts, vecais sāk šķobīties, viņam atliek tikai apskaust, dusmoties un neieredzēt. Es redzēju, ka vecā paaudze saprot notiekošo, bet skaudības dēmons viņu dzīvēs ir tik liels, ka pilnībā viņus aprij. Redzēju cilvēkus, kuri zaudēja savu glābšanu skaudības, naida un ļaunuma dēļ. Savā skaudībā viņi visā vainoja Dievu, sakot: „Es lūdzos, es gavēju, es tik daudz ko esmu pārdzīvojis, man bija kalpošana, bet tagad šie bērni to saņem. Caur viņiem visa nācija nāk pie Dieva, ka nav nevienas ēkas, kas šos cilvēkus spētu uzņemt!”
Skaudības dēmons būs tik ietekmīgs, ka būs cilvēki, kuri, negribēdami atteikties no šī dēmona , atteiksies no glābšanas. Skaudība būs viņu maize un dzīve, jo viņi apvainosies uz Dievu, ka viņiem viss ir atņemts. Patiesībā vecais vienkārši beidzas, kad atnāk jaunais, un viss, kas tādā brīdī ir jādara – iet laikam līdzi vienā solī.
Caur bērniem un pusaudžiem Dievs veidos visu Savu draudzi. Es nespēju noticēt: „Dievs, šis bērnu dārzs mani mācīs? Viņi taču pat Bībeli līdz galam nav izlasījuši. Dievs saka: „Jā, mācīsies, jo viņi Mani pazīs.”
Un te Dievs man atgādināja līdzību par pazudušo dēlu, es viņu ieraudzīju. Dievs teica: „Šī līdzība vēl nav notikusi, šī līdzība – ir nākotnes pravietojums.” Sakiet, kad pazudušais dēls atgriezās mājās, vai visi viņu pieņēma? Tēvs pieņēma, vergi pieņēma, bet vecākais brālis nepieņēma un apvainojās par to uz savu Tēvu.
Dievs ļāva jaunākajam dēlam aiziet no mājām tāpēc, lai tas zaudētu visu, kas viņam bija. Tieši tādā veidā tiek noskaņoti kamertoņi – tiek paņemts viss, un paliek tikai skaņa. Kamertons neizdod desmit skaņas, viņš izdod tikai vienu. Kad pazudušais dēls atgriezās, viņš vairs nebija dēls, viņš nebija nekas. Kad viņš piegāja pie tēva, viņš teica: „Es būšu vergs”, ar to viņš pateica: „es esmu gatavs skaņošanai, tagad katru tavu vārdu es izpildīšu.” Un pēc tam viņš saņēma paša tēva gredzenu. Vecākais dēls necentās saņemt šo gredzenu, viņš gribēja tikai kazlēnu, lai varētu uzjautrināties ar saviem draugiem.
Gredzens – tā ir vara, un tas nonāca jaunākā dēla pirkstā. Kad dēls teica: „Es neesmu nekas”, - tēvs teica: „tagad viss, kas ir Mans, ir tavs!” Dievs paceļ paaudzi, kura nēsās gredzenu. Paša Dieva Gredzenu.
Šī līdzība drīz piepildīsies: no dubļiem izvilktā paaudze, kura uzskata sevi par neko – par necienīgiem, viņi saņems drēbes, , apģērbu, apavus un nobaroto teļu, un pašu galveno – tēva gredzenu, visas valstības varas gredzenu. Tēvs dos savu gredzenu dēlam, jo viņš zina, ka no šī brīža dēls izpildīs tikai viņa gribu.
Viss, kas bija vecākajam dēlam, ir skaudība. Viņš pat neaizgāja uz viesībām – viņu sauca vergi, tad pats tēvs – viņš brīvi varēja tur iet. Iemesls, kāpēc viņš negāja – skaudība.
Drīz jaunākais dēls sāks pacelties pa visu zemi. Tūkstošiem šo pazudušo dēlu nāks no dažādām netīrām vietām. Viņiem vēl brūces nebūs pazudušas, kad jau viņi nesīs uguni no debesīm. Neviens nav spējīgs saprast, kas tas ir. Tas ir jaunākais dēls, pilnībā sinhronizēts ar debesīm, kuram vairs nav nekā sava. Vecākajam brālim nebija drēbju, apavu un gredzena, jo viņam bija pašam savas drēbes un apavi. Lai saņemtu no tēva apavus, pirms tam viss ir jāpazaudē: pazaudēt pašam sevi, savu „es”.
Dievs paceļ paaudzi, kura radikāli mainīs cilvēku dzīves. Tāds cilvēks nāks jebkurā situācijā un teiks: „Dievs teica izdarīt te to un to, tā un tā. Un tikko cilvēki sāks pakļauties, Dieva slava izlīs ar spēcīgu straumi. Tāds cilvēks būs tīrs Dieva kanāls, atļaujot caur sevi plūst tam, ko grib Dievs.
Dievs man atgādināja līdzību par vienpadsmitās stundas strādniekiem, kuri katrs saņēma vienu denāriju. Viņi neteica, lai dod viņiem divus denārijus. Viņus urdīja skaudība, jo viņi teica: „Mēs tik daudz esam strādājuši, bet viņi nē. Kāpēc tu viņiem iedevi denāriju?”
Dievs ļoti nopietni brīdina vecāko paaudzi: cilvēkus, kuri visu savu dzīvi ir sekojuši Dievam un pienākuši pie sava mērķa. Dievs teica, ka vecā paaudze beigs savu kalpošanu uz zemes, izpildīs Dieva gribu un saņems savu pilno algu tad, kad viņi svētīs jauno paaudzi, kļūs viņiem par atbalstu un apsardzi, un lūgs par viņiem. Viņiem nevajadzēs darīt to, ko jaunā paaudze dara, viņi – vecie maisi un izturētais vīns. Jaunais vīns jālej jaunos maisos ne jau tāpēc, ka Viņš vecos būtu aizmirsis. Vienkārši vecie maisi jauno vīnu nevar izturēt. Dievs mīl visus Savus bērnus un negrib zaudēt nevienu. Viņam ir tie un tie. Pie vecās paaudzes tiek pieskaitīti visi kristieši, kuri ir satvēruši iepriekšējās atmodas. Viņi visu analizē, pārbauda, var ilgi strīdēties ar Dievu un var nepiekrist darīt savādas lietas, kaut arī Dievs to lūdz izdarīt. Jaunā paaudze nedomājot izdarīs visu, ko Dievs liks.
Dievs ir noteicis vecajai paaudzei kļūt jaunajai paaudzei par garīgajiem tēviem un mātēm – nekādā gadījumā, neuzbrūkot viņiem, bet tikai svētot viņus. Diemžēl daudzi no vecās paaudzes gribēs izvēlēties ko citu. Tāpēc vārds domāts viņiem: „Esiet ļoti uzmanīgi, jo tas, kas sāksies, nebūs saprotams jūsu prātam. Neviens saprāts to nespēs pieņemt, tikai gars.
Es redzēju un dzirdēju, ko šie cilvēki runāja savās sirdīs un viens ar otru. Tieši viņi pārmetīs Dievam par to, ka Viņš viņus nelieto, t.i. tie, kuri ir maksājuši cenu, bet Dievs lieto narkomānus, klaidoņus, atkritējus, grēciniekus un visu netīro pasauli.
Man Dievs lūdza, lūk, ko: brīdināt esošo paaudzi, kura ir nogājuši savu ceļu un izdarījuši savu darbu, lūgt Dievam gudrību nenostāties pret šo jauno kustību, jo tā būs cilvēka prātam nesaprotama. Tā kā to visu darīs Viņa Gars, saprast to varēs tikai garīgs cilvēks.
Mums ir jākļūst par apsegu, apsardzi, atbalstu jaunajai paaudzei! Bet, ja esošā paaudze stāsies jaunajam ceļā, Dievs viņus atstums un nepieņems. Dievs to izdarīs, lai kas arī nenotiktu, Viņš jau ir noteicis, ka Viņš darbosies uz zemes tieši šajā paaudzē. Tāpēc labāk ir svētīt, atkāpties un neaiztikt viņus, lai nekristu Dieva sodā. No esošās paaudzes Dievs ir izvēlējies Sev atsevišķus cilvēkus, dažas sēklas, cilvēku grupas, bet šajā paaudzē Viņš izvēlas visus.
Lūdziet, lai atpazītu to laiku, kā rakstīts Ebr.3:15 Pēc tā ir saprotams, ka pat sadzirdot Jēzu, var palikt cietsirdīgs un ļauns. Kādā veidā mūsu Debesu Tēva balss mūs var sadusmot? Dievs ir suverēns, Viņš ir Radītājs, Viņš rada visu, ko Viņš grib, kā Viņš grib, caur kuru Viņš grib un kur Viņš grib.
Āmen !
