Ir dzirdēti argumenti, ka zālīte rada tikai psiholoģisku atkarību - ne biķīmisku !
Nepiekrītu, jo ir pierādīts, ka narkotiskām vielām ir ietekme uz serotanīna ("laimes hormons" izdalīšanos mūsu organismā !)
Psiholoģiskā atkarība rada virkni blaknes, kuras rada deģeneratīvas sekas (tādas kā kur dabūt naudu narkotikām, veselības pasliktināšanās vitamīnu un mikroelementu trūkuma dēļ, izmainītu realitātes izjūtu, apstinenci (lomku), nespeju priecāties par lietām, kuras agrāk sagādaja prieku, nespēju koncentrēties, nespēju novērtēt reālo situaciju, utml .. !). Bet, arī tas, ka narkotikas nerada bioķīmisku atkarību tā īsti nav taisnība, jo jebkuras narkotiskas vielas ietekmē organisma reakciju uz serotanīna daudzumu, ko tas spēj producēt pats bez stimulātoru piedalīšanās. Tātad, ja agrāk ar serotonīna daudzums, kuru organisms izstrādāja pats, pietika organisma "pilnai laimei", tad narkotikas pamazām pieradina pie lielāka serotanīna apjoma, kas savukārt nav pieejams bez ārējas stimulācijas. Lai sasniegtu šādu pilnas laimes stāvokli, cilvēkam vairs nepietiks tikai ar kādu ārkārtēji patīkamu notikumu dzīvē, jo narkotikas jau ir devušas iespēju izbaudīt stāvokli ar ievērojami lielāku serotanīna daudzumu asinīs ... tas tomēr man liek sliekties domāt, ka narkotikas tomēr rada bioķīmiskas izmaiņas cilvēka organismā !!!
Narkotiskās un psihotropās vielas
KAS IR NARKOTISKĀS UN PSIHOTROPĀS VIELAS?
Vielas, kuru iedarbība izmaina veidu, kā cilvēks jūtas, domā vai izturas, sauc par psihoaktīvām vielām. Ne visas psihoaktīvās vielas izraisa atkarību. Dažu psihoaktīvo vielu lietošana ir atļauta. Pie tādām pieder dažādi medikamenti, kas iedarbojas uz centrālo nervu sistēmu, kā arī alkohols un tabaka, kurus Latvijā var iegādāties no 18 gadu vecuma. Citu vielu, kuras sarunvalodā sauc par narkotikām, lietošana un izplatīšana ir aizliegta saskaņā ar Latvijas likumdošanu un ANO konvencijām.
Narkotikas var būt dabiskas vai cilvēka izgatavotas (sintētiskas) vielas. Agrāk lielāko daļu psihoaktīvo vielu ieguva no augiem, piemēram, kokaīnu no kokas krūma lapām, heroīnu no opija magonēm, hašišu vai marihuānu no Indijas kaņepēm. Mūsdienās tādas narkotikas kā ecstasy (tabletes „Ekstāze”) un LSD tiek sintezētas no dažādām sintētiskām vielām.
Narkotikas var norīt vai lēni izšķīdināt mutē, ieelpot, smēķēt, injicēt vai iešņaukt.
Dažādām narkotikām ir atšķirīga iedarbība. Nav iespējams precīzi paredzēt katras konkrētās narkotikas radīto efektu. Tas lielā mērā ir atkarīgs no uzņemtā vielas daudzuma, lietotāja noskaņojuma un vides. Turklāt mēs katrs esam atšķirīgi – tas, kas var būt salīdzinoši drošs vienam cilvēkam, var izrādīties bīstams kādam citam vai pat tam pašam cilvēkam citā situācijā.
KĀ NARKOTIKAS IEDARBOJAS?
Psihoaktīvās vielas var iedalīt trīs kategorijās pēc to iedarbības uz organismu:
- Stimulanti – vielas, kas palielina centrālās nervu sistēmas (CNS) aktivitāti (kokaīns, kreks, ecstasy, amfetamīni, nikotīns, kofeīns).
- Depresanti – vielas, kas nomāc, kavē vai pazemina CNS aktivitāti (alkohols, heroīns, inhalanti, trankvilizatori, anestezējošie līdzekļi).
- Halucinogēni – vielas, kas izsauc izmaiņas uztverē, domāšanā un sajūtās, izkropļojot veidu, kā lietotājs redz un dzird lietas (LSD, maģiskās sēnes, marihuāna lielās devās). Halucinogēnu izraisītās pārmaiņas atgādina pazīmes, novērojamas psihisku saslimšanu gadījumā.
KAS IR NARKOMĀNIJA UN ATKARĪBA?
Svarīgākā visu atkarības vielu būtība ir to spēja izraisīt slimīgu tieksmi atkārtot atkarības vielu lietošanu, kas atņem cilvēkam neatkarību, brīvību, padara to atkarīgu, nomāc tā iepriekšējās intereses, devalvē dzīves vērtības, izmaina personību, atņem darba spējas. Tāpēc arī pamatoti šo slimīgo atkarību dēvē par narkomāniju.
Narkotiku atkarība ir sarežģīta slimība, kas sākas ar narkotiku lietošanu. Pat viena reize, kas tajā brīdī liekas pavisam nekaitīga, izraisa atkarību. Ilgākā laika periodā cilvēks vairs nav spējīgs atteikties no narkotiku lietošanas. Organisms pieprasa arvien lielākas devas un biežāku lietošanu, lai sasniegtu vēlamo efektu. Zūd kontrole. Tas ir ilgstošas narkotiku lietošanas rezultāts, jo tiek ietekmēta smadzeņu darbība un nervu sistēma. Tu vairs neesi atbildīgs nedz par savu rīcību, nedz garastāvokli. Atkarība ir raksturojama kā neremdināmas alkas pēc kārtējās devas un vēlme izdarīt visu, lai to saņemtu. Narkotiku lietošanai ir nopietnas un iespējams neatgriezeniskas sekas. Cilvēks narkotiku reibumā ir bīstams gan sev, gan apkārtējiem.
Atkarības vielas galvenokārt iespaido cilvēka garastāvokli, intelektuālo darbību, fiziskās spējas, uztveri un apziņu. Tās it kā paver iespēju mākslīgi izmainīt cilvēka psihisko un fizisko stāvokli.
Sākumā lielai daļai lietotāju izdodas sasniegt vēlamo efektu, bet tas savukārt rada vēlēšanos to atkārtot. Atkarības vielu izplatītāji pauž uzskatu, ka ir iespējams regulēt atkarības vielu lietošanu un jebkurā laikā no tās atteikties, lietotāji šim uzskatam labprāt grib noticēt.
Pēc garākas vai īsākas labsajūtas, stimulācijas vai baudas laika (“medusmēneša”) sāk zust iepriekšējais atkarības vielas iedarbības efekts un, lai to no jauna sasniegtu, lietotājam jāsāk vielas devu palielināt.
Tajā pašā laikā sākas slimīga tieksme par katru cenu izjust iepriekšējo vielas iedarbību.
Ar laiku atkarības vielu lietotājs sāk labi justies tikai intoksikācijā (vielas iedarbības stāvoklī), bet ierastās vielas trūkuma gadījumā pašsajūta sāk pasliktināties. Daļa atkarības vielu (opiāti, miega līdzekļi, nomierinošie līdzekļi un alkohols) rada smagus abstinences (“paģiru”) stāvokļus, kas pāriet tikai ieņemot ierasto vielu. Tas viss veicina regulāru vielu lietošanu.
Liela daļa narkomānu vairs nav spējīgi strādāt, iegūt sev iztikas līdzekļus un līdzekļus narkotiku iegādei, tādēļ tie ir spiesti zagt, krāpties, nodarboties ar prostitūciju vai arī paši izgatavot atkarības vielas. Tas ir iemesls, kādeļ lielākā daļa narkomānu nonāk cietumos. Sākas arī veselības un sociālie sarežģījumi, tāpēc daļa narkomānu beidz savu dzīvi pašnāvībā vai pārdozējot atkarības vielas.
Katrai atkarības vielu grupai ir sava īpaša iedarbība un bīstamības pakāpe.
KĀ VAR ZINĀT, KA IR LIETOTAS NARKOTIKAS?
- Narkotiku lietotājam galvenokārt ir izmaiņas ārējā izskatā. Parasti pelēcīgi dzeltena ādas nokrāsa, nevīžība pret ārējo izskatu.
- Būtiska iezīme ir acu zīlīšu izmaiņas. Tās var būt izteikti paplašinātas vai izteikti sašaurinātas. Raksturīgi ir arī tas, ka tās var nereaģēt uz gaismu. Lietojot halucinogēnās vielas bieži novēro acu baltumu apsārtumu.
- Būtiskas izmaiņas vērojamas zemādas vēnās, ja narkotikas tiek lietotas intravenozi. Parasti injekcijas tiek izdarītas augšdelmu, apakšdelmu, elkoņu locītavu, plaukstu un pēdu virspusējās vēnās. Tur redzamas dūrienu pēdas. Ar laiku adatas dūrienu dēļ audi sarētojas, vēnas kļūst cietas un atgādina auklas. Nereti ir redzamas vēnu griezuma pēdas, kas liecina par pašnāvības mēģinājumiem.
- Lielai daļai narkomānu zūd interese par darbu, mācībām un apkārt notiekošo. Viņi kļūst noslēgti un noslēpumaini. Parasti mainās paziņu un draugu loks, kas galvenokārt sastāv no citiem narkomāniem vai narkotiku izplatītājiem. Narkomāni parasti savas gaitas slēpj un kļūst melīgi. Ģimenes locekļiem vai draugiem, pamanot minētās izmaiņas, nekavējoties jāmeklē speciālista palīdzība, jo narkomāni paši parasti to dara reti.
KĀDI IR RISKI, LIETOJOT NARKOTIKAS?
- Atkarības veidošanās.
- Narkotiku pārdozēšana, jo negribot jeb kļūdoties var paņemt lielāku devu, kas var izraisīt smagu organisma intoksikāciju vai pat nāvi.
- Neprognozējama reakcija uz lietoto narkotisko vielu. Nekad iepriekš nevar paredzēt cilvēka reakciju. Nevar zināt, cik stipra ir nopirktā narkotika. Reizēm narkotika ir pārāk tīra, un tāpēc tiek ieņemta pārāk liela deva. Narkotiku darbība atkarīga arī no garastāvokļa un organisma īpatnībām.
- Narkotiku sajaukšana var radīt neaprēķināmu efektu. Labāk lietot viena veida narkotiskās vielas nekā tas kombinēt. Nekādā gadījumā narkotikas nedrīkst lietot kopā ar alkoholu, jo tam var sekot letāls iznākums.
- Inficēšanā ar HIV vai hepatīta C vīrusu. Cilvēka imūndeficīta vīruss izraisa AIDS, kas skar visu organismu, un ir pagaidām neizārstējama slimība. Arī vīrusa C hepatīts ir neizārstējama slimība, kas bojā aknu audus un veicina aknu vēža attīstību.
- Likuma pārkāpums. Pērkot, pārdodot vai lietojot neatļautās narkotiskās vielas, tiek pārkāpts likums, ko soda pēc kriminālkodeksa noteikumiem. Bez tam narkotiku lietošana ir dārgs prieks, kas cilvēkus bieži mudina uz zādzībām un laupīšanām, kas tiek veiktas abstinences dēļ.
KUR MEKLĒT PALĪDZĪBU?
