Laika likums ..., jeb globālās politikas mērķi un cilvēka psihes struktūra.



Jau vēsturiski, globālās politikas mērķi ir - nedot iespēju cilvēkam kļūt par cilvēku. Neliela priekšvēsture - 4gs.p.m.ē., Diogēns iet pa pilsētu dienas laikā ar lukturi un uz neizpratnē uzdoto līdzpilsoņu jautājumu, ko tu dari dienas laikā ar lukturi?, - atbild: "Meklēju cilvēku!". šis jautājums liecina par to, ka viņš līdzpilsoņos cilvēka cieņas pilnību nenovēro.  Ir pagājuši 2000 gadi, un vēl joprojām neviena - ne filozofijas, ne socioloģijas mācību grāmata, šo Diogēna izteikumu nav komentējusi. Ja iedziļināties šī jautājuma būtībā, tad cilvēks no visām citām bioloģiskajām formām atšķirās ar vienu - cilvēka psihes struktūra nav ieprogrammēta ģenētiski viennozīmīgi. Ir iespējami varianti un šo variantu nav daudz. Ja viss ir pakļauts tikai instinktiem, mēs iegūstam cilvēkveidīgu indivīdu, kurš pēc savas psihes struktūras nav cilvēks. Ja indivīda iekšējā konfliktā starp instinktu un kultūras normu prasībām uzvar kultūra, bet radošais potenciāls nekādā veidā netiek realizēts, tad Homo sapiens ne ar ko neatšķirās no biorobota. Vēl pāris desmitu gadu zinātniski-tehniskā progresa, un tiks radīts ideāls tehnogēnais robots, kurš pēc savas psihes struktūras būs spējīgs realizēt līdzvērtīgu psihes algoritmu un vairumā sadzīves situāciju jūs nespēsiet to atšķirt no cilvēka. Attiecīgi tālāk rodas jautājums, kas notiek tad, ja radošais potenciāls tiek realizēts? Arī tad mēs nopnākam pie diviem iespējamiem variantiem - šis potenciāls var realizēties pēc principa: "Ko gribu, to daru un, ja kāds man nepiekrīt, tad pierādiet, ka jūs esat "spicāks"!".  Vai nu radošais potenciāls realizējas pēc praksē pierādītā principa, ka atšķirība starp labo un ļauno ir objektīva un šo atšķirību ir noteicis Dievs. Attiecīgi šis princips nosaka, ka cilvēka radošais potenciāls drīkst attīstīties tikai labestības gultnē. Tas nozīmē, ka cilvēkam ir jābūt iekšēji reliģiozam, kas nebūt nenozīmē, ka viņam ir jāpieder kādai reliģijai un jāievēro tās rituāli. Viņam vienkārši ir jādzīvo iekšējā dialogā ar Dievu visas savas dzīves garumā.

Ja mēs spējam saprast Homo sapiens psihes struktūru un tās attīstības variantus, tad kļūst pilnīgi skaidrs, ka pasaules globālās politikas galvenais uzdevums - ir neļaut cilvēkam realizēties sabiedrībā kā cilvēkam.

Globālās politikas mērķi ir neļaut cilvēkam kļūt par cilvēciskās psihes struktūras un cilvēka kā Dieva ieceltā radības koroņa nesēju. Un lai šo mērķi panāktu - visi līdzekļi ir labi. Pats galvenais, neļaut noformēt tādu kultūru, lai cilvēciskās psihes struktūru cilvēks sasniegtu jau pašā jaunības sākumā. Un ir jāsaprot, ka vienas kopējas pasaules valdības (New World Order) ideja, ir tikai instruments, kurš, kā viņiem šķiet, spēj sasniegt šo mērķi. Tikmēr kamēr šī globālā valdība nav iedibinājusies, pastāv iespēja, ka kaut kur nekontrolēti var izaugt cilvēcīga civilizācija, kura vēlāk noslaucīs visu ..., precīzāk, nevis noslaucīs, bet pārveidos visu tādā mērā, ka tas ļaus zemes civilizācijai ieiet jaunā, kvalitatīvā un neatgriezeniskā savas attīstības  līmenī. Bet kamēr mēs šajā līmenī vēl neesam iegājuši, tie, kuri vada globālo politiku, principā morāli  ir gatavi  noārdīt visu līdz akmens laikmetam, jo mērķi nav tehnosfēras, vai zinātnes attīstība, bet regress - neļaut cilvēkam kļūt par cilvēku, liedzot tam iespēju realizēt savu attīstības potenciālu!


https://www.youtube.com/watch?v=KJxNkhlkUTs

Komentāri (0)  |  2016-06-04 03:18  |  Skatīts: 1534x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ