«Ja labklājība ir augstākais mērķis, Tad – nabadzība lielākais kauns.», jeb dziesma kā kliedziens ..




Kad kādā no vietējām televīzijām autore nolasīja savu dzejoli:

Nav daudz prasīts

Mīļie Latvijas pašnāvnieki!

Pirms aizejat, 

Lūdzu, paņemiet līdzi

Kādu vienu nelieti.

Jums nav vairs

Ko zaudēt,

Un neko citu

Jūs līdzi paņemt nevarat –

Tur visi aiziet pliki.

Lūdzu uz izvēli:

Kādu godmani vai baņķieri.

Nav viņi smuki,

Īpaši pliki,

Bet pekles katlam

Piestāvēs

Dikti.


«Augsti godātie geji! 

Ļoti cienījamās lesbietes!

Transseksuāļu kungdāmas

Un visi citi...

Ar šo paziņoju,

Ka Latvijā

Baiļu, melu,

Samākslotu smaidu

Un vētrainu aplausu limits

Izsmelts.

Mums Rūta būs Rūta.

Pretenzijas uz kūkām

Sūtiet piecas mājas tālāk –

Šeit jāpietiek

Ar iecietības maizi.» 


«Tauta mirst,

Kad dzejnieki

Paliek trekni un klusi»

Dzejniece: Ieva Dāboliņa

https://nra.lv/viedokli/juris-paiders-3/111156-dziesma-ka-kliedziens.htm

Komentāri (0)  |  2014-11-16 08:18  |  Skatīts: 2840x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ