Mīlestība ir ļoti vienkārša. Mīlestība mājo ikvienā. Tai vienkārši jāļauj augt. Lai gan mīlestībs sēkla ir iesēta katrā cilvēkā, tikai daži laimīgie var priecāties par mīlestības ziediem. Tā tas ir tāpēc, ka mēs neļaujam mīlestības sēklai augt. Mēs meklējam mīlestību, bet nevēlamies to dot. Mīlestība aug tad, kad to dāvā, nevis tad, kad to meklē.
Mūsdienās gandrīz ikviens dzīvo mīlestības trūkumā. Mīlestības aka cilvēku sirdīs izžūst. Un nav iespējama lielāka nelaime kā mīlestības trūkums, jo bez mīlestības cilvēks ir nošķirts no dzīves, - tā ir mīlestība, kas mūs savieno ar veselo. Bez mīlestības cilvēks ir vientuļš, atdalīts no esamības. Bez mīlestības cilvēkam nav saiknes ar citiem.
„Mīlestība” ir visvērtīgākais vārds cilvēku vārdnīcā. Mīlestība ir Dievs. Ceļoties augšup mīlestībā, cilvēks var ieiet apgaismotajā Dieva valstībā. Mīlestības kopšana un attīstīšana noved pie absolūtas saplūšanas ar Dievu.
Vislielākā nabadzība ir mīlestības trūkums. Cilvēks, kurš nav attīstījis spēju mīlēt, dzīvo savā privātajā ellē. Cilvēks, kurš ir mīlestības piepildīts, atrodas paradīzē. Cilvēku var salīdzināt ar burvīgu un unikālu augu, kas ir spējīgs ražot gan nektāru, gan indi. Ja cilvēks dzīvo ar naidu sirdī, viņš ievāc indes ražu; ja cilvēks dzīvo ar mīlestību sirdī, viņš ievāc ziedus, kas piepildīti ar nektāru.
Mīlestība rodas no apzināšanās, ka es neesmu viens un nošķirts, ka es esmu tas pats, kas jebkura lieta esamībā. Es esmu tevī; tu esi manī.
Mīlestības durvis atveras tam cilvēkam, kurš ir gatavs atlaist savu ego. Atsacīties no sava ego kāda cita dēļ – tā ir mīlestība. Atsacīties no sava ego visa dēļ – tā ir dievišķa mīlestība.
Mīlestība nav seksuāla kaisle. Tie, kuri seksu sauc par mīlestību, paliek mīlestības trūkumā. Sekss ir tikai pārejoša mīlestības manifestācija. Sekss ir daļa no dabas mehānisma, radīšanas metode. Mīlestība eksistē augstākā plānā, un, mīlestībai augot, sekss izzūd. Enerģija, kas manifestējās seksā, transformējas mīlestībā.
Mīlestība ir seksuālās enerģijas radoša attīstība. Kad mīlestība sasniedz pilnību, sekss automātiski izzūd. Brīvību no seksa nav iespējams sasniegt caur savu dziņu apspiešanu vai nomākšanu. Atbrīve no seksa iespējama tikai caur mīlestību – attīstot spēju mīlēt.
Ģimene ir pirmais solis ceļā uz absolūtu mīlestību, un absolūto nav iespējams sasniegt, ja iztrūkst ceļa sākuma. Mīlestība ir atbildīga par ģimenes eksistēšanu, un, kad par ģimenes locekļiem kļūst plašāka sabiedrība, mīlestība aug. Kad ģimene ir izaugusi tiktāl, lai iekļautu visu cilvēci, mīlestība kļūst vienota ar Dievu, un tad dzīve nozīmē dzīvot Dievā.
Piezīme: No Ošo, "The Long, The Short and the All"
Avots: https://www.e-misterija.lv/filozofiskas-k…
Pati spēcīgākā enerģija uz zemes - ir tīras mīlestības enerģija. Tā atstarojas un to var ieraudzīt! Saule, zvaigznes un visas redzamās planētas ir tikai šīs enereģijas atspulgs. Saules gaisma, kas dod dzīvību visam uz zemes, tiek radīta no cilvēku mīlestības. Visā plašajā izplatījumā, mīlestības enerģija rodas vienīgi cilvēku dvēselēs, tā uzlido gaisā, filtrējas, atstarojoties no kosmosa planētām un nolīst pār zemi kā labvēlības gaisma.
Самая сильная энергия во Вселенной — это энергия Чистой Любви. Это энергия. Она отражается, её можно видеть. Солнце, звёзды, все видимые планеты являются лишь отражателями этой энергии. Свет солнца, что всему земному жизнь даёт, людской любовью создаётся. Во всей Вселенной лишь в Душе людской энергия любви воссоздаётся, взлетает ввысь она, фильтруясь, отражаясь, от планет Вселенских на Землю благодатным светом льётся.
Avots: Anastasija
https://www.samohin.ru/books/Anastasiya/zv-kedr-3.html
