Amerikāņu homeopāts Konstantīns Gērings ir noformulējis trīs galvenos noteikumus, saskaņā ar kuriem notiek organisma atveseļošanās. Gerings uzskatīja, ka visas slimības mūsu organismā ir saistītas ar intoksikāciju, jeb vispārēju organisma piesārņojumu, jeb piešlakošanos. Ja izvēlētā dziedināšana notiek saskaņā ar dabīgajiem organisma atveseļošanās (attīrīšanās), jeb pašdziedināšanās procesiem, tad simptomātikas maiņa notiek pēc konkrētām likumsakarībām.
1.Slimībai progresējot, tā virzās no ārpuses uz iekšu, no seklākas vietas dziļumā. Ja slimniekam ir izsitumi uz ādas, standartā, klasiskā medicīna lieto hormonālās ziedes, kas ir efektīvas, izsitumi pazūd, bet pēc laika tie iznāk caur plaušām kā bronheālā astma - slimība ir iegājusi dziļumā. Kā klasiskā medicīna bezgalīgi cīnās ar astmas simptomātiku, mēs zinām, tā rezultātā pacientam jāsamierinās ar šo slimību uz visu atlikušo mūžu. Ja pareizi izvēlēsimies netradicionālās medicīnas instrumentus, tad astamas lēkmes ar laiku pazudīs, bet uz ādas atkal parādīsies izsitumi. Tas nozīmē, ka ārstēšana ir veiksmīga, slimība ir iznākusi ārpusē un pāriet no smagās formas atpakaļ vieglajā.
2.Slimība vienmēr projām aiziet no augšas uz leju. Fizioloģiski esam iekārtoti tā, ka visi dzīvībai svarīgie orgāni - smadzenes, sirds, aknas, atrodas ķermeņa augšdaļā, tāpēc organisms vienmēr centīsies pasargāt tos. Jo augstāk izvietots orgāns, jo tas ir svarīgāks. Intoksikācija nozīmes ziņā pieaugs no apakšas uz augšu un pēc gadu desmitiem tai būs nopietnas sekas. Piemēram, jaunībā cilvēks slimojis ar pielonefrītu, to ar antibiotikām it kā izārstēja, bet pēc 30 gadiem parādās sirds simptomātika - stenokardija. Visus šos gadus slimība ir lēnām kāpusi uz augšu. Pie pareizas ārstēšanas, būtu jāpazūd stenokardijai, bet jāparādās atkal nieru simptomātikai.
Lai pareizi mainītu slimnieka veselības stāvokli, vispirms ir jāpanāk mentālā stāvokļa uzlabošanās, tad emocionālā un tikai tad notiks izmaiņas fiziskajā ķermenī. To var panākt divejādi ar dažādām garīgajām praksēm un tehnikām - pašiedvesmu, jogu, psihoterapijas seansiem, utml mainot psihoemocionālo stāvokli, kas savukārt noved pie fiziskās veselības uzlabošanās, vai nu, kā šodien bieži redzam, ar zālēm, uzturu, bagātinātājiem, kvalitatīvu ūdeni, vispirms mainam slimnieka fizisko stāvokli, panākot uzlabojumu fiziskajā ķermenī, tā panākot uzlabojumu arī psihoemocionālajā stāvoklī. Galvenais ir saprast kas par procesiem konkrētajā mirklī notiek un tieši kurā formā slimība šobrīd atrodās. Jāatcerās arī, ka aktīvā simptomātika vienmēr ir labāk, nekā pasīvā - furunkuls vienmēr būs labāk, nekā ekzēma, jo furunkuls izprocesēs un organisms būs attīrījies, bet ekzēma ritēs lēnām un mokoši gadiem ilgi. Lai cik dīvaini nebūtu, pat vēzis ir viena no organisma aizsargreakciām un centieniem attīrīties no dziļas intoksikācijas.
3.Problēma pazūd pretējā secībā, kādā tā ir parādījusies. Piemēram, ja pēdējais būs bijis klepus, priekšpēdējie izsitumi, tad pie patiesas atveseļošanās, pirmais aizies klepus, tad parādīsies izsitumi, tad aizies izsitumi, tad parādīsies nākamais pēdējais simptoms, līdz pat simptomātikai slimības sākumā.
/no dr.J.Volgina folla diagnostikas lekcijām/