Beidzot kāds sabiedriskajā televīzijā aizskāra būtisku un gaužām neērtu tēmu – homoseksuālisms! Tiesa, Eiropas Parlamenta kandidāti un diskusijas vadītāji gar to taustījās kā “nosalušiem nagiem”. Jēgas nekādas, un tomēr...

Kamēr tuvredzīgi tēlojam, ka neesam homofobi (jo kāds taču iestāstījis, ka tas nav moderni), tikām jau visas „brīnišķās” Eiropas normas, ko atbalsta arī daudzi mūsu politiķi Eiroparlamentā, kā arī ģimeņu „eksperti” ministrijās un portālos, strauji tuvojas Latvijai.

Nevienu nepārsteigšu, sakot, ka Latvijā dzīvo seksuālās minoritātes, kam šķiet, ka viņus apspiež un ka visiem jāsadodas rokās, lai viņus kā īpaši lolotu. Šī uzstājīgā vēlme pēc uzmanības tradicionāli orientēto acīs ieguvusi apzīmējumu „homoseksuālisma propaganda”. Savukārt homoseksuāļi tos, kas akcentē tradicionālās ģimenes vērtības, sauc par homofobiem. 
Homofobs… Cik gan izdevīgs vārds, lai aizbāztu pret homoseksuālisma propagandu protestējošu muti. „Tu esi pret gejiem?” uzreiz prasa. Nē, neesmu. Nekad nav bijusi problēma ne ar viņiem sarunāties, ne sastrādāties.

Bet zem manas attieksmes kaunināšanas taču ir tik izdevīgi paslēpt aisberga neredzamo daļu – genderisma ideoloģiju, kas pagaidām vienkāršajam latvietim varētu šķist kā plikā etiķa esencē marinēts gurķis. Tik pāršauts pār strīpu! Kas tas ir? Kustība, kurā svarīgāka par dzimumu ir dzimumtieksme un tās apmierināšana. Ideoloģija, kurai mūsu apziņā kā koka zirgam Trojā vai Končitai Eirovīzijā palīdz ielavīties kaunināšana par aizspriedumiem. 

Ieva, tu taču neesi homofobe, un hops – parādās bērnu grāmatiņas, kā Kārlis pārvērtās par Karlīnu, un otrādi. Ieva, tu taču neesi homofobe, un hops – jau bērnudārzniekiem borē, ka dzimums ir lieta, ko var mainīt pēc patikšanas un bagātākās iztēles. Nupat lasīju, ka ārzemēs izgudrota injekcija, kas, regulāri potēta bērniem pēc 9 gadu vecuma, nomāc viņos konkrēta dzimuma attīstību... Ar kādām tiesībām kāds man varētu likt kaunēties par to, ka savu meitu audzinu kā meitu, dēlu – kā dēlu un iestājos par tradicionālas ģimenes vērtībām? Vai minoritātes, kuru partnerattiecības no dabas (vai Dieva) nav lemtas auglībai? 
Kamēr tuvredzīgi tēlojam, ka neesam homofobi (jo kāds taču iestāstījis, ka tas nav moderni), tikām jau visas „brīnišķās” Eiropas normas, ko atbalsta arī daudzi mūsu politiķi Eiroparlamentā, kā arī ģimeņu „eksperti” ministrijās un portālos, strauji tuvojas Latvijai. Ja neko nedarīsim, dažu gadu jautājums ir bērnu adopcija viendzimuma ģimenēs, pedofilijas legalizēšana vai pašapmierināšanās mācībstunda (!) pirmsskolas iestādēs. Ko darīt? Līdz novembrim pie notāriem (samaksājot valsts nodevu – nepilnus trīs eiro) ir iespēja parakstīties par grozījumiem „Bērnu tiesību aizsardzības likumā”, iestājoties pret homoseksuālisma propagandu bērnu izglītības un aprūpes iestādēs. Negaidiet, ka šo kampaņu reklamēs televīzijās, tajās pat nesadzirdēt informāciju par šādu parakstu vākšanu… 

Ieva Valtere, divu bērnu mamma, žurnāla „Rīgas Viļņi” galvenā redaktore/Foto: AFP/LETA

https://www.kasjauns.lv/lv/zinas/154626/divu-bernu-mamina-ieva-ak-tu-homofobs-tads-nu-un?mobile_redirect=false