ASV hronika
ASV ir XX un XXI gs. agresīvākā valsts, kura pārsvarā eksistē uz citu zemju izlaupīšanas rēķina, laupot izmantojot viltu un melus vai arī dažādu veidu agresiju, sākot no maskētas un beidzot ar atklātu, kas tiek pamatota ar melīgiem argumentiem, dēmonizējot upuri, un bieži vien piedēvējot upurim pašu amerikāņu īpašības un nolūkus. Pēc 2007.gada datiem ASV bija vairāk kā 700 militārās karabāzes visā pasaulē, tai skaitā Vācijā, Japānā, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Lielbritānijā, Beļģijā, Nīderlandē, Polijā, Norvēģijā, Turcijā, Izraēlā, Grieķijā, Dānijā, Irākā, Saūda Arābijā, Jemenā, Katarā, Omānā, Uzbekistānā, Dienvidkorejā, Filipīnās, Šrilankā, Indijā, Peru, Kolumbijā, Bolīvijā, Mali, Alžīrijā, Ēģiptē, Austrālijā, Jaunzēlandē u.c. ASV karabāzes ir ASV ietekmi pastiprinošs faktors ap kuru veidojas amerikāņu karavīru mafiozas struktūras, kuras nodarbojas galvenokārt ar ieroču, narkotiku, cilvēku tirdzniecību un prostitūcijas organizēšanu. ASV armijas karavīru noziedzīgo darbību veicina to neaizskaramība vietējo likumu priekšā. Amerikāņu karavīrus tiesāt var tikai ASV armijas tribunāls, kurš faktiski piesedz savējos.
ASV pirmsākumi ir meklējami Holandes un Anglijas kolonistu, ar lielu ebreju īpatsvaru, dibinātās kolonijās, ko vēlāk pilnībā pārņēma un attīstīja Anglija. Kopš pašiem pirmsākumiem šīs Ziemeļamerikas kolonijas tika izdaudzinātas par „Apsolīto zemi” un „Jauno Jeruzālemi”, bet tās iemītnieki bija pārņemti ar augstprātības un izredzētības sajūtu, kas amerikāņiem mutējoši zemiskā formā ir raksturīga joprojām. Šai apstāklī arī ir meklējamas saknes amerikāņiem raksturīgajai paļāvībai uz formālā likuma spēku, pilnībā ignorējot morāli un ētiku. No tā arī izriet stulbais amerikāņu formālisms un aprobežoto juristu invāzija visās dzīves sfērās, visu formalizējot un tādējādi sačakarējot. ASV ir lielākais ieslodzīto īpatsvars pasaulē: 2012.gadā Amerikas cietumos atradās 2,2 miljoni cilvēku, tas ir 730 ieslodzītie uz 100000 iedzīvotāju.
ASV ir migrantu valsts. ASV kolonisti dažu gadsimtu laikā gandrīz pilnībā iznīcināja vietējos Ziemeļamerikas pamatiedzīvotājus, atņemot tiem zemi, apspiežot tos ar viltu, meliem un brutālu spēku, nogalinot un nodzirdot. Kopsummā amerikāņi ar dažādiem paņēmieniem nogalināja apmēram 100 miljonus „indiāņu”. (2010.gadā no 318 miljoniem ASV iedzīvotāju 0,9% bija „indiāņi”). Salīdzinājumam, spāņu kontrolētajās teritorijās „indiāņu” iznīcināšana nebija tik totāla un cietsirdīga. Piemēram, venecuēliešu nācija pēc dažādiem datiem sastāv no 50-66% dažādu rasu jaukteņiem (metīsiem, mulatiem un sambo), 25-42% spāniski runājošu eiropiešu, 1,5-2,7% „indiāņu” un 3,5-5% nēģeru.
ASV izveidošanās
1492.g.: Kristofors Kolumbs atklāj Ameriku.
1614.g.: Holandieši nodibina Jaunnīderlandi.
1620.g.: Angļi nodibina Jaunangliju (Masačūsetsa: Bostona).
1626.g.: Holandes kolonisti par 24 dolāriem (dālderiem) nopērk no indiāņiem Manhetenu un dibina Ņuamsterdamu.
1665.g. – 1667.g.: Otrais angļu – holandiešu karš, kura rezultātā Holandes Ziemeļamerikas kolonijas pāriet Anglijas valdījumos, bet Ņuamsterdama tiek pārdēvēta par Ņujorku.
1645.g.-1701.g.: Ziemeļamerikā notiek t.s. „bebru kari” par bebru medību laukiem un to tirdzniecību. Karš notika „indiāņu” cilšu starpā, izveidojot irokēzu konfederāciju, un starp irokēzu konfederāciju un eiropiešiem (pārsvarā frančiem). Karš beidzas 1701.gadā ar irokēzu – franču vienošanās noslēgšanu.
1682.g.: Briti nodibina Pensilvānijas koloniju Amerikā.
1699.g.: Francija apbruņo „indiāņus”, lai cīnītos pret britu ekspansiju Amerikā.
1754.g.- 1763.g.: Franču un „indiāņu” karš pret Angliju (daļa no septiņgadu kara Eiropā), kurā Francija cieš sakāvi un zaudē savas Ziemeļamerikas kolonijas.
1773.g.: Amerikas kolonisti sagrābj britu kuģus un noslīcina jūrā tējas kravas.
1775.g.-1783.g.: Amerikāņu karavīri ieņem britu cietokšņus, sākas Amerikas revolūcija un Neatkarības karš, ko briti cenšas apspiest militāriem līdzekļiem.
1776. g.: Pieņemta ASV Neatkarības deklarācija.
ASV paplašināšanās
1803.g.: Napoleona Francija pārdod ASV no Spānijas atgūtās milzu Luiziānas teritorijas. Ar šo pirkumu ASV dubulto savu teritoriju.
1806..g.: ASV vienību iebrukums Grenādā (Spānijas kolonija)
1812.g. – 1815.g. : ASV – Lielbritānijas karš (ASV iebrūk Kanādā)
1819.g.: ASV – Spānijas miera līgums pēc virknes ASV militāru iebrukumu. Saskaņā ar līgumu Florida pāriet ASV kontrolē un tiek noteikta robeža ar Jaunspāniju (Meksiku).
1821.gadā tiek nodibināta no Spānijas neatkarīga Meksika.
1823.g.: Tiek nodefinēta pirmā ASV ārpolitikas koncepcija – t.s.”Monro doktrīna”, kuras pamatprincipus savā ikgada uzrunā izklāsta ASV prezidents Džeims Monro (1758-1831). Doktrīna pasludināja Amerikas kontinentu par Eiropas lielvalstīm slēgtu zonu un nākamajos gados bija galvenais aizsegs ASV teritoriālai un ietekmes ekspansijai.
1824.g.: ASV vienību iebrukums Pueortoriko un Kubā.
1830.g.: ASV prezidenta Endrjū Džonsona (1767-1845) politikas rezultātā tiek izdots „Indiāņu pārvietošanas akts” kā rezultātā līdz 1855.gadam ASV notiek etniskās tīrīšanas, pārvietojot „indiāņus” uz rezervātiem. Tādējādi tiek izjaukta indiāņu ierastais dzīvesveids un liela daļa no viņiem ceļā mirst. Šis ceļš ir nosaukts par „asaru taku”.
1833.g.: ASV vienību iebrukums Argentīnā, kur tobrīd bija nemieri
1835.g. – 1836.g.: ASV vienību iebrukums Peru, kur tobrīd bija nemieri
1836.g.: Notiek Alamo kauja starp meksikāņiem un ASV. Nodibinās no Meksikas neatkarīga Teksasas republika.
1840.g.- 1841.g.: ASV vienību uzbrukums Fidži.
1843.g.-1844.g.: ASV vienību iebrukums Ķīnā izdevīga tirdzniecības līguma noslēgšanas panākšanai un tā rezultātā radušos nemieru apspiešana.
1845.g. : ASV anektē Teksasas republiku un sāk karu pret Meksiku.
1846.g.: ASV agresija pret Jaungrenādu.
1846.g.: Ar Lielbritāniju noslēgts Origonas līgums, saskaņā ar kuru ASV sev pievieno Origonu.
1846.g.- 1848.g.: ASV – Meksikas karš, kura rezultātā Meksika zaudē pusi savas teritorijas. ASV sev pievieno Kaliforniju.
1852.g. - 1853.g.: ASV vienību iebrukums Argentīnā.
1853.g. - 1857.g.: ASV vienību iebrukums Nikaragvā.
1853.g. – 1856.g.: Lielbritānijas un ASV iebrukums Ķīnā, aizstāvot ķīniešiem galēji neizdevīgus tirdzniecības noteikumus.
1854.g.: ASV, draudot ar militāru iebrukumu, pārtrauc vairākus gadsimtus ilgo Japānas pašizolāciju.
1855.g. – 1858.g.: ASV vienību intervence Fidži.
1856.g. – 1860.g.: ASV vienību iebrukums Panamā.
1858.g.: ASV vienību iebrukums Urugvajā.
1861.g. – 1865.g.: ASV plosās nežēlīgs pilsoņu karš, kurā uzvaru pār dienvidu Konfederāciju, kuri vēlas atdalīties no ASV un saglabāt verdzību, gūst Ziemeļu savienība. Bojā iet vairāki miljoni cilvēku.
1865.g.: ASV ieved karaspēku Panamā.
1865.g.-1870.g.: ASV vienības Urugvajas armijas sastāvā (vairāk kā puse ir amerikāņi) piedalās „Paragvjas karā” starp Paragvaju un Urugvaju, Brazīliju, Argentīnu, kurā iet bojā apmēram 80% no Paragvajas iedzīvotājiem (pēc dažādiem datiem 0,3 – 1 miljoni cilvēku).
1866.g. – 1867.g.: ASV iebrukums Ķīnā.
1866.g.: Sakautie konfederācijas virsnieki ASV dibina slepenu rasistu organizāciju „Kukluksklan”.
1866.g.: ASV vienību uzbrukums Meksikai.
1867.g.: ASV nopērk no Krievijas Aļasku.
1868.g.: Vairākkārtīgs ASV vienību iebrukums Japānā tās pilsoņu kara laikā.
1868.g.: ASV iebrukums Kolumbijā.
1874.g. – 1877.g.: Pret ASV „indiāņiem” vērsti kari. „Indiāņi” tiek pilnīgi padzīti no Teksasas.
1874.g.: ASV ieved karaspēku Havaju salās un Ķīnā.
1876.g.: ASV iebrukums Meksikā.
1878.g.: ASV uzbrukums Samoa salai.
1882.g.: ASV ieved karaspēku Ēģiptē.
1888.g.: ASV uzbrukums Korejai.
1891.g.: ASV vienību sadursmes ar Čīles nemierniekiem.
1893.g.: ASV karavīri gāž monarhiju Havaju salās. Nākamajā gadā par jaunās Havaju republikas prezidentu tiek ievēlēts amerikāņu jurists.
1893.g.- 1895.g.: ASV vienības piedalās iebrukumā Ķīnā
1894.g.- 1896.g.: ASV iebrukums Korejā
1895.g.: ASV vienības iebrūk Panamas Kolumbijas provincē.
1896.g.: ASV iebrukums Nikaragvas provincē Korintā.
1898.g.: Aizsedzoties ar palīdzību Kubai, ASV sāk karu pret Spāniju, kura zaudē Kubu, Puertoriko, Guamo un Filipīnas, kuras kļūst par autonomijām ASV sastāvā.
1898.g.: ASV anektē Havaju salas.
1898.g.: ASV panāk sev vēlama prezidenta nākšanu pie varas Gvatemalā. Jaunais prezidents dod plašas priekšrocības ASV kompānijai „United Fruit Company”, kuras laika gaitā tiek arvien palielinātas.
1899.g.-1902.g.: ASV-Filipīnu karš, kurā ASV apspiež Filipīnu neatkarības cīnītājus. Atsevišķas sadursmes turpinās līdz 1913.gadam.
1901.g.: ASV ieved karaspēku Kolumbijā.
1902.g.: ASV iebrukums Panamā.
1903.g.: ASV karaspēka ievešana Kolumbijā un Dominikas republikā.
1904.g.: ASV ieved karaspēku Korejā, Marokā un Sīrijā.
1905.g.: ASV armija iejaucas Hondurasas revolūcijā.
1907.g.: ASV karaspēks iejaucas revolūcijas notikumos Dominikas republikā.
1908.g.: ASV karaspēks ienāk Panamā vēlēšanu laikā.
1910.g.: ASV iebrukums Nikaragvas provincē Korintā.
1911.g.: ASV ieved karaspēku Ķīnā. Tiek gāzts imperators un pasludināta Ķīnas republika. Tajā pašā gadā ASV iebrūk Hondurasā.
1912.g.: ASV okupē Nikaragvu. 1926.gadā sākas sīvas Nikaragvas atbrīvošanas cīņas Augusto Sandino (1895-1934) vadībā.
1912.g.: ASV karaspēks ienāk Panamā vēlēšanu laikā.
ASV vispasaules hegemonijas sākums
Amerikas jaunāko laiku politika ir nevis pilnībā juridiski pievienot sev valstis, bet gan veidot butaforiskas, koloniāli atkarīgas un kontrolējamas pseidovalstis, ārēji saglabājot dažus to neatkarības atribūtus, bet praktiski pakļaujot tās ekonomiski, informatīvi un politiski ar selektīvas vietējo sociālo grupu līderu atbalstīšanas palīdzību (ASV valsts, ekonomiskās un spec struktūras virza vadošās pozīcijās nelietīgākos, bezprincipālākos un sev uzticamākos indivīdus, bet pārējo izvirzīšanos slāpē). Atbildīgais par ASV vasaļvalsteļu pārvaldi ir ASV „valsts sekretārs” (The Secretary of State), ko var tulkot arī kā „štatu sekretārs” (speciāli eiropiešiem The Secretary of State tiek pozicionēta kā Ārlietu ministrija) un kā galvenais tā izpildītājs un koordinators uz vietas ir ASV „vēstnieks” attiecīgajā pseidovalstī. Tāpēc arī noteicošās pseidovalstu amatpersonas regulāri atskaitās ASV vēstniekam, saņem tur jaunākos norādījumus, saskaņo ar vēstnieku būtiskākos lēmumus un noteicošos valsts pārvaldes kadrus izvēlas amerikāņi. ASV vēstniecības amerikāņu kolonizētās pseidovalstīs tiek būvētas kā citadeles un grūti ieņemami cietokšņi.
Šī ASV politika izkristalizējās sākot ar prezidenta Vudro Vilsona (1856-1924) laikiem, kura prezidentūra sakrita ar 1. Pasaules karu. Piemēram, Latvijā izdaudzinātais valstsvīrs Kārlis Ulmanis (1877-1942), kuram bija viena no noteicošākajām lomām Latvijas izveidošanā un kurš pēc tam bija iesaistīts korupcijas skandālos, bija mācījies Amerikā (1908-1913) un realizēja proamerikānisku politiku.
1913.g.: Federālo rezervju sistēmas izveidošana ASV, deleģējot privātai organizācijai valsts centrālās bankas funkcijas, kas tās privātīpašniekiem (Baruhiem, Morganiem, Rokfelleriem, Rotšildiem u.c.) turpmākajos gadu desmitos ļāva nopelnīt gigantiskas bagātības un pakļaut savai ietekmei visu pasauli.
1914.g.: ASV okupē Haiti (līdz 1934.g.)
1914.g. – 1918.g.: ASV uzbrukumu sērija Meksikai.
1916.g.: ASV okupē Dominikānas republiku (līdz 1924.g.)
1917.g.: ASV iesaistās 1.pasaules karā (1914-1918) Antantes (Lielbritānija, Francija, Krievija) pusē. ASV lielbagātnieku finansiāli un organizatoriski atbalstītais ebrejs Ļevs Trockis (Bronšteins) kļūst par vienu no Krievijas revolūcijas vadoņiem, izceļoties ar īpašu nežēlību un pilnīgu vietējo iedzīvotāju interešu ignorēšanu. Pirmā pasaules kara rezultātā ASV kļūst par pasaules lielvalsti (Eiropa ir izpostīta un novājināta, bet ASV neskarta un pieņēmusies spēkā uz izpostītās Eiropas rēķina).
1919.g.: ASV vienības karo Itālijas pusē pret serbiem Dalmātijā.
1918.g.-1920.g.: Pēc vēlēšanām ASV armija apspiež nemierus Panamā.
1919.g.: ASV karaspēks tiek ievests Hondurasā uz vēlēšanu laiku.
1922.g.: ASV līdz ar citām valstīm piedalās intervencē Turcijā.
1922.g.- 1934.g.: Aizsedzoties ar nemieriem, ASV karaspēks tiek izvietots visā Ķīnas teritorijā.
1924.g. – 1925.g: ASV karaspēks iebrūk Hondurasā.
1929.g.: Sākas ASV lielbagātnieku izraisīta finanšu krīze (t.s. „lielā depresija”), kura rada masveida bezdarbu (līdz 25%), pilnībā izputina zemniekus, rada milzu masu migrāciju darba meklējumos un „bezpajumtnieku” pilsētiņu rašanos. Graudu cenas strauji krīt, kā rezultātā tie tiek burtiski izkurināti krāsnīs, bet ASV nabadzīgie iedzīvotāji cieš badu. Krīzes seku rezultātā šai laikā kopumā ASV gāja bojā vairāk kā 2,5 miljoni cilvēku.
1932.g.: ASV iebrūk Salvadorā.
1933.g. – Par Vācijas kancleru kļūst Ādolfs Hitlers. ASV kompānijas un lielbagātnieki (Rokfelleri, Buši u.c.) sadarbojas ar nacistisko Vāciju līdz pat 2.pasaules kara beigām.
1937.g.: Ar ASV armijas palīdzību par Nikaragvas diktatoru uz 40 gadiem kļūst Samosa, par kuru Rūzvelts izteicās: „Viņš ir maita, bet mūsu maita”.
1938.g. - Briti un ASV atrod naftu Sauda Arābijā. Sākas Rietumu iespiešanās arābu zemēs, Rietumiem paklausīgu diktatoru iecelšana.
1941.g. – Pēc ASV izprovocēta Japānas uzbrukuma Pērlharlboras jūras kara bāzei Havaju salās, ASV iesaistās 2.pasaules karā. ASV provocēja Japānu ar ekonomiskām sankcijām (vissāpīgākais Japānai bija naftas piegāžu nosacījumu jautājums) un demonstratīvu necieņas izrādīšanu. ASV prezidents zināja par gaidāmo uzbrukumu un neko nedarīja tā novēršanai. Līdzīgi kā 1.pasaules karā, arī 2.pasaules karā ASV minimāli iesaistījās karadarbībā, nolūkojoties, kā Eiropas lielvalstis noasiņo, un pieņemoties spēkā uz to rēķina.
1942.g.: ASV savus japāņu izcelsmes iedzīvotājus (visus, kuriem bija vairāk kā 1/16 daļa japāņu asiņu, kopsummā apmēram 120000 cilvēku) iesloga koncentrācijas nometnēs. Koncentrācijas nometnēs tika ieslodzīti arī vācieši, itāļi un korejieši, kā arī no Vācijas atbēgušie ebreji (kā vācieši). Šīs darbības tika pamatotas ar 1798.gada likumu, kurš ASV joprojām ir spēkā un jebkurā mirklī var tikt izmantots atkal.
1944.g.: Bretonvudā (ASV) Rietumvalstis lemj par jaunās pēckara pasaules finansu sistēmu (visu valstu valūtu piesaisti dolāram, kura cena tika noteikta 35 dolāri par zelta unci), dibina Pasaules banku un Starptautisko valūtas fondu, kas vēlāk tiek izmantots kā galvenais neokoloniālisma un globalizācijas instruments. PSRS nepiekrita iekļauties jaunajā sistēmā uz ASV piedāvātajiem nosacījumiem, kas bija viens no galvenajiem „aukstā kara” sākuma iemesliem.
1945.g.: Bez militāras nepieciešamības, brīdī, kad Japānas valdība neoficiālās sarunās bija piekritusi kapitulācijai, ASV nomet atombumbas uz Hirosimu un Nagasaki, nogalinot apmēram 250000 cilvēku (pārsvarā civiliedzīvotājus, tai skaitā sievietes un bērnus) un lielu daudzumu dēļ radiācijas padarot par kropļiem. Atombumbas tika radītas t.s. ”Manhetenas projekta” ietvaros. To radīšanu ievērojami paātrināja nacistiskai Vācijai konfiscētie materiāli un vācu zinātniskās iestrādnes. Pirmajā piegājienā tika radītas 3 atombumbas: viena tika izlietota izmēģinājumam, bet atlikušās divas „tika” japāņiem. Izmantojot atomieročus, ASV un Lielbritānija plānoja sagraut PSRS un „galīgi atrisināt” „krievu jautājumu”. PSRS paglāba no vienas puses nepietiekamās ASV industriālās jaudas jaunu autombumbu radīšanai (tika plānots dot vienlaicīgi vairāk kā 100 kodoltriecienu pa visu PSRS teritoriju, tai skaitā arī Latviju) un ļoti straujā PSRS atomenerģijas industrijas attīstība. PSRS radīja atombumbu praktiski no nulles: pirmās iestrādnes tika sāktas 1940.gadā, tās tika pastiprinātas 1943.gadā, bet ļoti intensīvs darbs sākās tikai 1945.gadā. 1949.gadā PSRS veica pirmās atombumbas izmēģinājumu.
ASV ekspansija „aukstā kara” laikā
Pēc ASV prezidenta Franklina Rūzvelta (1882-1945) nāves un 2. pasaules kara par ASV galveno ienaidnieku kļūst PSRS un sociālistiskā sistēma. ASV uzsāk ciešu sadarbību ar vācu nacistiem un pārņem viņu iestrādnes (tai skaitā aģentūras tīklu bijušajās nacistu pārvaldītajās teritorijās). ASV elitē nostiprinās nacistiskās Vācijas elementi, bet pašā ASV sākas intensīva, primitīva un agresīva antisociālisma propoganda, kuras iespaids ir stipri jūtams joprojām kā primitīvs amerikāņu antisociālisms un antipadomisms. „Labklājīgajā” ASV, piemēram, ir milzum liels skaits bezpajumtnieku, daudz graustu rajonu un nav pieejamas pat viselementārākās sociālās garantijas, piemēram, dekrēta atvaļinājums sievietēm.
1946.g.-1949.g.: Ķīnas pilsoņu karā ASV sniedz militāru palīdzību Čankaiši (1887-1975) režīmam (tai skaitā bombardējot komunistu pozīcijas), kurš varu spēja saglabāt tikai Taivānas salā.
1947.g.- 1948.g.: ASV ieved savu 6. floti Itālijas ostās, lai iespaidotu vēlēšanu rezultātus un novērstu komunistu nākšanu pie varas. CIP organizē masveida komunistu nogalināšanu.
1946.g.- 1949.g.: ASV (kopā ar Lielbritāniju) izraisa pilsoņu karu Grieķijā un nodibina monarhistisku režīmu.
1945.g.- 1953.g.: ASV apkaro patriotiskos spēkus Filipīnās, kas pretojās Japānas okupācijai.
1946.gadā Filipīnas pasludina neatkarību no ASV, bet reāla amerikāņu ietekme saglabājas (tāpat kā ASV kara bāzes, kuras tur ir joprojām) caur vairākām marionešu valdībām, ieskaitot diktatoru Markosu (1917-1989).
1945.g.- 1953.g.: PSRS un Ķīnas atbalstītās Ziemeļkorejas un ASV izveidotās Dienvidkorejas karš, kurš izceļas ar īpašu nežēlību no abām korejiešu pusēm un kurā tiek nogalināti apmēram 1,3 miljoni korejiešu un Korejas infrastruktūra tiek pilnībā iznīcināta. Karš beidzas ar pamieru un Korejas sadalīšanu Ziemeļkorejā un Dienvidkorejā, kurā joprojām atrodas ASV kara bāzes.
1948.g.: ASV organizē militāru apvērsumu Peru un atbalsta militāru apvērsumu Kostarikā.
1949.g.- 1953.g.: ASV un Lielbritānija vairākkārtīgi bez panākumiem mēģina gāzt Albānijas valdību un atjaunot monarhiju.
1950.g.: ASV karaspēks apspiež sacelšanos Pueortoriko.
1952.g.: ASV atbalsta Fulhensio Batistas (1901-1973) apvērsumu Kubā un viņa kļūšanu par diktatoru.
1953.g.: ASV un Lielbritānija organizē sev neizdevīgā Irānas premjera Muhameda Mosadeka (1882-1967) gāšanu. Nogalināti apmēram 70 000 cilvēku.
1953.g.-1954.g.: ASV specdienesti gāž nepaklausīgo Gvatemalas prezidentu Hakobo Arbensu (1913-1971), kurš atteicās sūtīt savu kontingentu karot Korejā un nacionalizēja ASV kompānijai „United Fruit Company”” agrāk atdotās zemes. Amerikāņi ieceļ sev paklausīgu diktatoru, kurš atdod „United Fruit” nacionalizētās zemes un veic represijas, izmantojot „nāves eskadronus” un iznīcinot apmēram 120 000 cilvēku. 1957.gadā diktators tika nogalināts, bet 1960.gadā Gvatemalā sākās pilsoņu karš, kurš ilga līdz pat 1996.gadam.
1953.g. – 1964.g.: Britu Gvineja (pašreiz Gvineja). ASV un Lielbritānija dažādiem veidiem (organizējot streikus, teroristiskas akcijas) mēģina panākt valsts varas maiņu. Tam par iemeslu bija prezidenta Džegana (demokrātiski ievēlēta) realizētā neitralitātes politika un mēģinājumi radīt kapitālismam alternatīvu sabiedrisku iekārtu.
1955.g. – 1973.g.: Kambodža. ASV mēģina panākt sev nevēlamā prinča Sianuka (1922-2012) valdības gāšanu, tai skaitā arī militāriem līdzekļiem. Pēc tam, kad tas izdodas, valstī sākas jukas un pilsoņu karš, kurā militāri iejaucas arī ASV. Pilsoņu karā uzvar „sarkanie khmeri” un
1975.gadā izveidojas Polpota režīms, kurš veic vēl neredzētu genocīdu pret valsts iedzīvotājiem (bojā pēc dažādiem datiem iet 1-3 miljoni cilvēku). Ir pamats uzskatīt, ka „sarkano khmeru” terors notika ar kapitālistiskās pasaules atbalstu, lai diskreditētu sociālismu. „Sarkano khmeru” režīmu 1979.gadā likvidēja sociālistiskā Vjetnama.
1956.g.- 1958.g.: Balstoties uz t.s. „Eizenhauera doktrīnu” (1. Jebkura valsts, kuras neatkarība ir apdraudēta, var lūgt ekonomisku un militāru ASV palīdzību; 2. Sociālistiskās sistēmas un Padomju draudu prioritizācija; 3. Tuvie Austrumi kā tobrīdējais vājākais punkts cīņā pret sociālistisko sistēmu) ASV nostiprinās Tuvajos Austrumos, demonstrējot spēku un iejaucoties Sīrijas, Jordānijas un Libānas iekšējās lietās.
1957.g. – 1965.g.: Ar ASV un Nīderlandes atbalstu tiek gāzts patriotiskais Indonēzijas līderis Sukarno (1901-1970; Indonēzijas brīvības cīnītājs un pirmais valsts vadītājs), kurš sāka realizēt sociālistisku politiku, un viņa vietā par diktatoru kļūst ģenerālis Suharto (1921-2008), kurš turpmāko gadu laikā veic tīrīšanas un represijas, kuru rezultātā pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 0,5-2 miljoni cilvēku.
1959.g.: ASV ieved karaspēku Laosā. Sākas pirmās militārās sadursmes ar Vjetnamu.
1959.g.: ASV armija apspiež dumpi pret proamerikānisko Haiti valdību.
1960.g.- 1965.g.: Ar ASV atbalstu tiek gāzts Kongo patriotiskais līderis Patris Lumumba (1925-1961) un par diktatoru kļūst ar CIP saistītais Mobutu (1930-1997).
1961.g.: ASV mēģina gāzt Kubas valdību. Pēc neveiksmes ASV piespiež citas valstis ieviest Kubas ekonomisko blokādi. 1962.gadā, atbildot uz ASV raķešu izvietošanu Eiropā un Turcijā, PSRS mēģina izvietot kodolraķetes Kubā, kas noved līdz t.s. ”karību krīzei”, kad pasaule ir par mata tiesu no kodolkara.
1961.g. – 1973.g.: ASV karo Vjetnamā, izceļoties ar īpašu nežēlību, nometot 14 miljonus tonnu aviobumbu, izmantojot napalmu, ķīmiskos un bakterioloģiskos ieročus. Nogalināti vairāk nekā 4 miljoni vjetnamiešu.
1961.g.- 1964.g.: ASV atbalsta apvērsumu pret Brazīlijas tautā populāro prezidentu Gulartu (1918-1976), kurš ierobežoja kapitāla izvešanu no valsts un grasījās veikt fundamentālas valsts reformas. Pēc Gulartu gāšanas 15 gadus Brazīlijā valda militāra hunta.
1961.g.: ASV specdienesti nogalina Dominikas republikas prezidentu Rafaelu Truhiljo (1891-1961), kuram paši 1930. gadā palīdzēja nonākt pie varas.
1963.g.- 1966.g.: Ar ASV palīdzību tiek gāzts demokrātiski ievēlētais Dominikas prezidents Huans Bošs (1909-2001). 1965.gadā ASV veic intervenci Dominikā un okupē to, lai nepieļautu Boša varas atjaunošanu. Nogalināti apmēram 3000 cilvēku.
1964.g.- 1973.g.: Pēc ilgām destabilizācijas akcijām pret demokrātiski ievēlēto
Čīles prezidentu Salvadoru Aljendi (1908-1973) ASV izdodas organizēt asiņainu militāro apvērsumu. Nogalināti apmēram 30 000 cilvēku. Nodibinās Pinočeta diktatūra, kurš iztirgo valsti ārzemniekiem un nežēlīgi apspiež ar to neapmierinātos.
1965.g.- 1974.g.: Vjetnamas kara ietvaros ASV bombardē Laosu, bruņo un finansē algotņus karam Laosā.
1967.g.- 1974.g.: Divas dienas pirms vēlēšanām ASV armijai un CIP izdodas gāzt Grieķijas premjerministru Papandreu (1919-1996), un varu pārņem t.s. „melnie pulkveži”. Nogalināti apmēram 8000 grieķu.
1968.g.: Amerikā nogalināts cīnītājs par cilvēktiesībām Martins Luters Kings. Neilgi pirms nāves viņš teica: „Mana valdība ir pasaulē lielākā vardarbības izplatītāja”
1975.g.: Ar ASV atbalstu Indonēzijas diktators Suharto iebrūk Austrumtimorā. Nogalināti 250 000 cilvēku.
1975.g.: ASV veicina pilsoņu karu Angolā pret Kubas un PSRS atbalstīto sociālistu valdību un pēc tam arī Kongo un DĀR militāro intervenci. Nogalināts vairāk nekā miljons cilvēku.
1978.g.-1989.g.: ASV finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta „contras” partizānus pret sandīnistu valdību un izraisa pilsoņu karu Nikaragvā, kurā tiek nogalināti apmēram 30 000 cilvēku.
1979.g.- 1992.g.: ASV un Saūdu Arābija finansiāli, tehnoloģiski un organizatoriski atbalsta karu Afganistānā pret PSRS spēkiem. Šiem nolūkiem tiek izveidots islāmistu teroristu starptautiskais tīkls.
1980.g.-1988.g.: ASV veicina, atbalsta un pat tieši piedalās Sadama Huseina vadītā Irākas iebrukumā Irānā, kurā Irāka izmanto ķīmiskos ieročus un kopsummā iet bojā vairāk kā miljons cilvēku.
1980.g.-1992.g.: ASV piedalās pilsoņu karā Salvadorā valdības pusē pret Nikaragvas atbalstītajiem sandīnistu spēkiem. Nogalināti apmēram 80 000 cilvēku. Karš sākās pēc tam, kad Salvadoras valdības „nāves eskadroni” nogalināja piecus sandīnistu līderus.
1981.g.- 1989.g.: ASV flote un aviācija veic vairākus uzbrukumus Lībijai.
1981.g.: ASV specdienesti organizē aviokatastrofu, kurā iet bojā faktiskais Panamas vadītājs ģenerālis Omārs Herera (1929-1981), kurš nepagarināja līgumu par ASV karabāzes saglabāšanu un panāca vienošanās parakstīšanu par Panamas kanāla nodošanu valdības rīcībā 1999.gadā.
1982.g.: Izraēla un ASV iebrūk Libānā. Vismaz 20 000 cilvēku nogalināti.
1983.g.: ASV karaspēks iebrūk Grenādā un gāž sociālistu valdību.
1988.g.: Saziņā ar ASV Irāka izmanto ķīmiskos ieročus pret kurdiem un apvaino tajā Irānu (ASV atbalsta un propagandē šo versiju). Pēc dažādiem datiem tiek nogalināti 100-180 tūkstoši cilvēku, pārsvarā civiliedzīvotāji.
1989.g.: ASV iebrūk Panamā, kur veic intensīvu bombardēšanu, un gāž ģenerāli Nortjegu (1934). Nogalināti apmēram 8000 cilvēku.
1989.g.: ASV prezidents Bušs Maltā tiekas ar PSRS prezidentu Gorbačovu, kur vienojas par jauno pasaules arhitektūru, kura paredz arī abu militāro bloku („Varšavas pakta” un NATO) izformēšanu. Kā ierasts, amerikāņi savas saistības neizpildīja.
1987.g.- 1994.g.: Pēc 30 gadus ilgušās diktatora Duvaljē atbalstīšanas ASV ar militāriem līdzekļiem atbalsta mācītāja eksmarksista Aristīda (1953) nākšanu pie varas Haiti, kurš veic valstī „tirgus reformas”, izpārdodot visu ārvalstniekiem (amerikāņiem).
ASV agresijas akti pēc „aukstā kara” beigām
1991.gadā ar pilnīgu PSRS sagrāvi noslēdzas pēc Staļina nāves (1953.g.) sāktais specdiversiju kopums, kurā ievērojama loma ir arī ASV struktūrām. PSRS sadalās un tiek izlaupīta. Milzu resursi aizplūst uz ārzemēm (ASV kontrolētajām Rietumvalstīm), sociālā sistēma tiek iznīcināta, liels daudzums cilvēku paliek bez darba un tiek izmesti uz ielas. Strauji palielinās mirstība un katastrofāli samazinās dzimstība (Latvija no šī trieciena demogrāfiski vēl joprojām nav atguvusies un, iespējams, neatgūsies vairs nekad), cilvēki izdara pašnāvības, nodzeras un emigrē (kopsummā iet bojā miljoniem cilvēku). Lai gan ideoloģiskais pretinieks ir iznīcināts, ASV agresīvā politika tādēļ nemainās.
1991.g.: ASV uzbrukums Irākai (risinot naftas konfliktu, Irāka okupēja Kuveitu, pirms tam saņemot neformālu ASV piekrišanu iebrukumam). Irākas ekonomiskā blokāde un bombardēšanas turpinās līdz pat Sadama Huseina režīma gāšanai. Tā rezultātā iet bojā simtiem tūkstošu cilvēku.
1992.g.: ASV iebrukums Somālijā
1992.g.-1995.g.: ASV veicina Dienvidslāvijas sadalīšanos un pilsoņu kara sākšanos, atbalstot musulmaņus un horvātus finansiāli, tehniski, organizatoriski un ar tiešiem militāriem uzbrukumiem serbiem.
1994.g.: ASV iebrukums Haiti, atjaunojot amatā militāristu gāzto proamerikānisko prezidentu Aristīdu.
1996.g. – 1999.g.: ASV atbalsta Kosovas mafiozos grupējumus (specializācija narkotiku un cilvēku tirdzniecība, prostitūcijas organizēšana) cīņā pret Dienvidslāviju. Nogalināti vairāk kā 1000 cilvēku.
1998.g.: Atbildot uz teroristiskiem aktiem pret ASV vēstniecībām Tanzānijā un Kenijā, ASV dod raķešu triecienus pa Afganistānu un Sudānu.
1999.g.: ASV militārs iebrukums Dienvidslāvijā, veicot tās bombardēšanu, infrastruktūras iznīcināšanu un vadības maiņu. Nogalināti apmēram 2000 cilvēku.
2001.g.: Ar ASV specdienestu līdzdalību tiek veikts ārēji „krāšņs” teroristisks akts, uzspridzinot divus Ņujorkas debesskrāpjus un vienu blakus ēku. Bojā gāja vairāk kā 2500 cilvēku. Aizsedzoties ar teroraktu, ASV valdība izsludināja „karu pret terorismu”, ar ko attaisnoja iekšējās vajāšanas, Amerikas pilsoņu brīvību ierobežojošu likumu pieņemšanu un ārēju agresiju.
2001.g.: ASV iebrūk Afganistānā, apvainojot to teroristu slēpšanā, un okupē to.
2002.g.: ASV sāk bezpilotu lidmašīnu preventīvus uzbrukumus objektiem Jemenā, Pakistānā, Somālijā un Afganistānā, kuri ik pa brīdim turpinās visus šos gadus līdz pat šodienai. Oficiāls uzbrukumu pamatojums – cīņa ar terorismu, praktiski – viss kas pēc nepieciešamības. Ir ziņas, ka šajos uzbrukumos iet bojā daudz civiliedzīvotāju.
2003.g.: Aizbildinoties ar „cīņu pret terorismu” un ķīmisko ieroču esamību, ASV iebrūk Irākā un okupē to. Vēlāk noskaidrojas, ka Irāka ķīmiskos ieročus bija jau iznīcinājusi un ASV vadībai nebija pierādījumu par to esamību. Irākā sākas iekšējas jukas, kā rezultātā iet bojā simtiem tūkstoši cilvēku.
2003.g.: ASV organizē „rožu revolūciju” Gruzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus, atbalstot cilvēku masu iziešanu ielās un gāžot līdzšinējo prezidentu Eduardu Ševardnadzi. Par jauno Gruzijas vadītāju kļūst ar ASV specdienestiem saistītais Mihails Saakašvili, kurš veic nežēlīgas represijas pret saviem politiskajiem un biznesa pretiniekiem, kā arī personīgajiem ienaidniekiem.
2004.g.: ASV organizē „oranžo revolūciju” Ukrainā, apšaubot prezidenta vēlēšanu rezultātus, kā rezultātā par prezidentu kļūst ar CIP saistītais galīcietis Viktors Juščenko.
2005.g.: ASV organizē „tulpju revolūciju” Kirgīzijā, apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus un gāžot esošo prezidentu Askaru Akajevu.
2006.g.: Izgāžas ASV mēģinājums organizēt kārtējo „krāsaino” revolūciju Baltkrievijā, apšaubot vēlēšanu rezultātus.
2008.g.: ASV veicina un atbalsta Gruzijas iebrukumu Dienvidosetijā. Iejaucas Krievija, Gruzijas spēki tiek sakauti. Strauji pasliktinās ASV- Krievijas attiecības, abu valstu atomkuģi „satiekas” Vidusjūrā, kas pats par sevi jau ir potenciāls atomkara drauds.
2010.g. – 2011.g.: ASV kopā ar Saūda Arābiju organizē t.s. „arābu pavasari”, kura rezultātā notiek valsts apvērsumi Tunisijā, Jemenā un Ēģiptē, pie varas nākot radikālajiem islāmistiem un notiek plaši protesti lielākajā daļā musulmaņu valstu. Apvērsumu sērija iesprūst Lībijā, bet apstājas Sīrijā.
2011.g.: ASV atbalstītā „arābu pavasara” ietvaros tiek mēģināts gāzt Muamara Kadafi (1942-2011) režīmu Lībijā. Valdības spēki uzvar dumpiniekus. Pēc dumpja apspiešanas, aizsedzoties ar „civiliedzīvotāju aizsardzību”, ASV veic regulāru Lībijas bombardēšanu un Lībijā karo NATO specvienības. Virknes nodevību rezultātā Kadafi spēki tiek sakauti, bet viņš pats sagūstīts, spīdzināts, nogalināts, publiski izkropļojot viņa mirstīgās atliekas. Iebrukuma rezultātā ir cietusi Lībijas infrastruktūra, naftas atradnes pārņem ASV kompānijas, bet valstī sākas haoss.
2011.g. – 2014.g.: ASV atbalstītā „arābu pavasara” ietvaros tiek mēģināts gāzt Bašara al Asada (1965) valdību. Sīrijas specdienesti un armija ir uzdevumu augstumos un nepieļauj nekārtības. Sākas Sīrijas valdības spēku karš ar Saūdu Arābijas, Izraēlas, ASV u.c. valstu atbalstītiem kaujiniekiem, kuri tiek iesūtīti no ārienes (kopumā 73 valstīm). 2013.gadā ASV gatavojās tieši iejaukties Sīrijas konfliktā, veicot raķešuzbrukumus un bombardēšanas, ko nepieļāva, pirmkārt, Krievija, nosūtot uz Sīriju savus atomkuģus. Karš turpinās joprojām. Nogalināti vairāk kā simts tūkstoši cilvēku, infrastruktūra tiek regulāri iznīcināta.
2012.g.: Pilnībā izgāžas ASV mēģinājums organizēt „krāsaino” revolūciju Krievijā, sākumā apšaubot parlamenta vēlēšanu rezultātus un gatavojoties apšaubīt prezidenta vēlēšanu rezultātus. Proamerikāniskie spēki tiek sagrauti pēc tam, kad pēc apmēram 40 tūkstošu lieliem proamerikāniskiem mītiņiem, vairāk kā -20 grādu salā Maskavā tiek noorganizēts apmēram 140 tūkstošus liels antiamerikānisks mītiņš.
2014.g.: ASV organizēts un atbalstīts nacistu bruņots apvērsums Ukrainā.
Avoti:
https://gramataselektroniski.blog.com/201…
https://en.wikipedia.org/wiki/American_im…
https://www.smplanet.com/teaching/imperia…
https://rt-russian.livejournal.com/354390…
https://www.extranews.kg/bolshaya-politik…
