1) ĢMO glābs pasauli no bada -  jau tagad pasaulē tiek saražots vairāk pārtikas kā cilvēce var izlietot. Nabadzīgo valstu problēma - bads - nav pārtikas trūkuma izraisīts, bet gan naudas trūkuma izraisīts, jo cilvēkiem trūkst naudas, lai iegādātos pārtiku.

2) ĢMO paaugstina ražību - lielāko tiesu visa zinātniskā darba ir balstīts uz ģenetiskām manipulācijām, lai radītu augus, kas būtu izturīgi pret herbicīdiem, slimībām, kaitēkļiem ... darbs pie ražības paaugstināsanas netiek veikts, vai arī tiek veikts niecīgos, nenozīmīgos apmēros.

3) ĢMO audzēšanas izmaksas ir lētākas nekā nemodificētu augu audzēšana - , ĢMO sēklmateriāls ir dārgāks par konvenciāli audzētu sēklmateriālu, piedevām ĢMO audzēšanā pastiprināti lieto pesticīdus un mākslīgo mēslojumu.

4)ĢMO nerada draudus videi -  ĢMO augi ir noturīgi pret herbicīdiem un nokļūstot savvaļā var būtiski ietekmēt esošo floru dēļ savas agresīvās dabas. Piedevām audzējot ĢMO monokultūrā pastiprināti tiek noplicināta augsne, kas var radīt augsnes eirozīju. 

5) ĢMO neietekmē cilvēka veselību - nav veikti šādi oficiāli zinātniski pētijumi, ĢMO ražotāju algoto zinātnieku veiktos pētijumus nevar uztvert par drošiem, savukārt neatkarīgo zinātnieku veiktie pētijumi, kas apstiprina kaitīgumu ir neoficiāli.

6) ĢMO kā risinājums nabadzīgo valstu pārtikas problēmai -  lielākā daļa ĢMO produkcijas tiek pārstrādātas lopbarībā un biodegvielas ražošanā, pārtikā nokļūst maza daļa kopējās ražas.

7)ĢMO vienīgā alternatīva lopbarībai -  lopbarībā iespējams izmantot arī tradicionāli audzētus graudus, soju, lauku pupas utt, kas faktiski nesadārdzina, vai arī minimāli sadārdzina galaprodukta izmaksas.

Nav neviena būtiska iemesla audzēt ĢMO kultūras, jo arī ar tradicionālām un bioloģiskām metodēm audzētā raža nodrošina nepieciešamo pārtikas apjomu.