Garīgās pasaules kanāls.


Mācītājs Andrejs Šapovalovs "Garīgās pasaules kanāls".


https://www.youtube.com/watch?v=XwVPhTUlbHQ

Šī ir ceturtā tēma no sērijas „Atbrīvoti caur patiesību”. Sātans pēdējo divu tūkstošu gadu laikā ir ļoti spēcīgi saindējis draudzi, liekot tai noticēt viņa meliem,  piemaisot visādas doktrīnas un blēņas. Tāpēc draudze šobrīd nevar virzīties uz priekšu savā spēkā. Draudze ir zaudējusi svaidījumu, zaudējusi, uguni, jo ir koncentrējusies uz miesīgo un ir pārstājusi būt par to, par ko viņai ir jābūt šeit uz zemes. Draudze – tas ir pārdabisks organisms, tā ir pārdabiska Kristus miesa, kas atrodas šeit uz zemes. Un mēs esam tas avots, kuru Dievs izmanto, Viņš izmanto mūs un jūs.

Mēs kā draudze esam pieraduši visu  izlūgt no Dieva, mēs draudze esam  - diedelnieki, kā ubagi. Mēs pastāvīgi kaut ko no Dieva lūdzam: „Dod, es gaidu, varbūt, ka kādreiz  arī manā ielā būs svētki. Es sapņoju, es lūdzu, es jau desmit gadus stāvu ticībā.” Šīs tēmas es nedzirdu un nepārdzīvoju, es tās redzu. Tāpēc daudzas lietas man Dievs atklās tikai procesa laikā. Es vienkārši jums stāstu ainas, ko Dievs man parādīja, bet Svētais Gars izdarīs pārējo. Un tā: „Garīgās pasaules kanāls.”

Es ieraudzīju, ka tu esi tas kanāls, caur kuru Dievs visas lietas pārnes uz zemes. Es to ieraudzīju garīgajā pasaulē. Es vienkārši saku: es esmu tas kanāls, un es tam negribu pielikt klāt kaut ko savu. Ja man Dievs parādīja kukurūzu, es tev stāstīšu par kukurūzu. Es negribu rediģēt Dieva atklāsmes, lai tās izskatītos skaisti, tādā veidā atņemot tām spēku, jēgu un svaidījumu. Ļoti bieži notiek tā, ka tas, ko es redzu, pats to nemaz nesaprotu. Bet Dievs man to izskaidro nedaudz vēlāk.

Nākošā aina: atkal biju Dieva klātbūtnē un biju šokā no tā, ko Dievs man parādīja. Pēc tam es iekodu mēlē un uz visiem laikiem atteicos kaut ko ubagot no Dieva. Tā ir nepareiza lūgšana, nepareiza doktrīna.

Es jums pastāstīšu, ko es redzēju. Dievs man teica: „Tu esi tas kanāls, caur kuru Es darbojos uz zemes.” Es ieraudzīju milzum daudz no augšienes atdzimušu cilvēku. Es ieraudzīju brīdi... Dažreiz mācekļi nevarēja aprakstīt to, ko viņi redzēja. Viņi redzēja helikopteri, bet stāstīja, ka tas ir uguns pūķis un viņam kaut kas ir astē. Kad mūsu laikabiedri iztulkoja šo atklāsmi, jāsaka, ka tas bija mūsdienu kara helikopters, kurš šauj ar uguni. Astē viņam ir dzelonis – taču tas nav dzelonis, tas bija automāts. Mācekļi nezināja, kas tas ir. Viņi vienkārši teica, ka skorpions lido un spļauj uguni... Un tāpēc pieņemiet mani, kā cilvēku, kurš skaidros jums lietas, kuras redz, bet līdz galam tomēr tās nesaprot.

 Es redzēju cilvēku masas, milzum daudz no augšienes atdzimušu cilvēku. Katram no šiem cilvēkiem bija piestiprināts tāds kā diegs, ar kuru viņi bija savienoti ar debesīm. Kā jums to paskaidrot? Tā bija pilnīga savienība ar debesīm, mēs visi ar jums kopā esam Kristus miesa un mēs visi esam pievienoti debesīm. Pēc tam es nokļuvu tuvāk un redzēju, ka tie nebija diegi, bet kanāli, līdzīgi gaišām, caurspīdīgām caurulēm, kuras bija pievienotas pie cilvēku mugurām. Un tieši pa šiem kanāliem viss nokļuva uz zemes. Es redzēju, ka tikai nedaudzi cilvēki bija atvēruši savus kanālus, caur kuriem plūda Dieva slava un izplatījās visapkārt ap šo cilvēku. Es redzēju daudz vairāk cilvēku, kuriem šis kanāls bija aizsērējis, netīrs, sajaukts ar savām doktrīnām, nepareizu saprašanu. Viņi it kā novadīja daļu gaismas, taču tas bija sajaukts kopā ar savu.

 Es redzēju, ka katram no šiem cilvēkiem bija pievienots kanāls. Es domāju, ka tas ir diegs, bet, kad nokļuvu tuvāk, redzēju, ka visa Kristus miesa ir pievienota debesīm ar caurulēm, kuras lielākā daļa bija pilnīgi ciet kā korķi, un Dievs nevarēja strādāt un darboties tajā vietā, kur šie cilvēki atradās. Dievs nevarēja atbrīvoties, Viņš neko  nevarēja dot. Viņš neko nevarēja darīt. Kāpēc? Viņi paši aizturēja to, kas tiecās caur viņiem iet.

Pirmais, kas aizturēja – tās ir bailes, jo lietas, ko Dievs atklāj un runā, ir šokējošas. Iedomājieties: „Neviens pirms Jozua negāja apkārt gar sienām un nevienam tās nekrita. Tas ir, Dievs vienmēr, visos laikos izvēlas cilvēku, kurš Viņam uzticēsies un sacīs: „Es darīšu to, ko Tu rādīsi un liksi man darīt. Man ir vienalga, ko citi par mani domā. Es te dejoju vai pravietiskas gleznas gleznoju. Tev ir jābūt vienalga! Kļūsti par Dieva kanālu! Kļūsti par kanālu, caur kuru Dievs var liet uz šīs zemes Savas svētības. KĻŪSTI PAR DIEVA KANĀLU!

Un, ko es redzēju? Cilvēki bija pievienoti debesīm – milzīgai cisternai. Es redzēju, ka šajā cisternā ir miljardi dolāru, ķermeņa daļas, svētības, pat vīzijas, kuras vēl neviens nav saņēmis. Tas viss atrodas milzīgā rezervuārā, kuru nav iespējams aptvert. Tur visa kā ir tik daudz... Un iemesls, kāpēc tas viss nedarbojas uz zemes – tā ir Kristus draudze, kura nelaiž uz zemes šīs svētības. Dievs man teica: „Mans dēls, tu redzi? Tagad paskaidro Maniem bērniem, ka viss, lai ko arī viņi lūgtu, ir šeit un gaida viņus. Un tas viss ir tādā daudzumā, ka  viņi to nespēj izsmelt visā savas dzīves laikā.”

Ir lietas, kuras Dievs man parādīja. Es nevienu negribu apvainot, bet Viņš saka, ka cilvēki liks rokas cilvēkiem uz galvām un cilvēkiem ataugs mati – plikpauri atgūs savus matus. Es redzēju zobus, plombas, žokļus. Es redzēju ķermeņa daļas: pirkstus, nagus, nervu galus, mugurkaulu. Viss tas tur ir. Dievs vienkārši grib caur kādu kanālu to visu atsvabināt. Viņam ir vajadzīgs kāds, kurš uzticēsies, kurš teiks: „Lūk, es Kungs! Ko tu man teiksi – es visu darīšu, es vairs nebaidīšos, es vairs nepievērsīšu uzmanību cilvēkiem, kuri visu mūžu man ir teikuši, kā man dzīvot un ko man darīt.” Es sapratu tikai vienu: Debesu Tēvs ir noskumis un ļoti apbēdināts, Viņš saka: „Mani bērni Man neuzticas. Viņi prasa, bet neņem, viņi never vaļā krānu, viņi Man netic.” Katru reizi, kad mēs ar jums kaut ko no Dieva esam lūguši, tas mums jau pieder. Ziniet, kas  ļoti muļķīgi izskatās? Es redzēju, kā sātans atdalīja no visas šīs cilvēku masas dažus svaidītos un paaugstināja viņus. Sātans to izdarīja, lai visi slavētu šos svaidītos. Kad Dievs man parādīja visus šos cilvēkus. Interesantākais bija, ka neviens no šiem cilvēkiem netika izcelts, nebija neviena īpaša svaidītā. Dievs man sacīja: „Ir tie, kuri ir iemācījušies saņemt slavu. Jūs visi esat Mani bērni, visiem ir tas pats, kas svaidītajiem. Vienkārši, viņš ir atvēris krānu, un tas tek.” Mēs visi esam Dieva AVOTI uz šīs zemes. Mēs visi esam kā caurules, kā kanāli. Es redzēju, ka Dievā ir VISS, bet mēs neviens nevaram nest visu to, kas ir Dievā. Katrs no mums ir kaut kāda īpaša, oriģināla atklājuma kanāls.

Es prasīju: „Dievs, vai visiem pietiks?”

Viņš atbild: „Vēl nav piedzimuši tik daudz cilvēku uz zemes, lai visiem nepietiktu. Un ne tikai visiem pietiek, bet pietiek individuālā, oriģinālā un tā, kas nevienam nekad nav bijis un neviens to neatkārtos.”

Es ieraudzīju sevi, ieraudzīju dažus ļaudis un redzēju, ka viņiem caur šo kanālu līst vairāki  talanti. Kāds prot zīmēt, dziedāt un pravietot. Bet man ir tikai vārds. Man ir tikai vārda kanāls. Un es pat tajā vīzijā sāku labvēlīgi apskaust tos, kuriem bija vairāk. Ziniet kāpēc viņiem bija vairāk? Tāpēc, ka viņi tā varēja vairāk slavēt Dievu. Es redzēju, ka caur vairāku talantu saņemšanas, Dievs tiek vairāk slavēts. Viss, kas Dievam ir vajadzīgs, ir tas, lai Viņa vārds uz zemes tiktu slavēts. Tieši katrs no mums ir kādas Dieva  vēlēšanās nesējs un izpildītājs. Piemēram, Dievam ir radusies vēlēšanās kaut ko izdarīt uz zemes, un tieši šajā brīdī piedzimsti tu. Es gribu jums paskaidrot: visiem cilvēkiem, kas atrodas uz zemes, Dievs ir devis sapni. Un šie sapņi  ir paša Dieva vēlēšanās.

Es redzēju, kad mēs piedzimstam no augšienes, tieši tad notiek pieslēgšanās šim rezervuāram. Un no šī brīža tev ir pieejams viss, ko Dievs tev ir sagādājis. Tev vienkārši tas ir jāatbrīvo no sevis. Dievs saka: „Saki maniem bērniem, lai viņi beidz reiz ubagot reizi par visām reizēm. Viņiem ir jāsaprot, ka viņi ir Mans avots.”

Dievs atgādināja situāciju no manas dzīves. Kad es vēl biju jauns, dzīvoju Ukrainā, atskrēja reiz pie manis draugs. Visu dienu viņš bija pavadījis makšķerējot, neko nebija ēdis. Viņš man saka: „Andrej, vai tev ir kaut kas ēdams?” Es viņam saku: „Stāvi, es tūlīt aizskriešu un paskatīšos.” Es aizskrēju uz māju, izvilku no ledusskapja desu, gurķi, maizi, iznesu ārā un dodu viņam. Un Dievs man to liek atcerēties un saka: „Tā ir mana draudze, kurai ir jāpabaro šī pasaule ar Manu vārdu, ar Manu dzīvi.” Mums ir jāiet pie Tēva ne ubagot, bet ņemt un nest. Es redzēju, cik muļķīgi izskatās cilvēks, kurš ir savienots ar Dievu un lūdz atklāsmes. Dievs saka: „Tu pats esi staigājoša atklāsme, tu jau esi pieslēgts debesīm. Vienkārši nāc un sāc saņemt šīs lietas.”

O, ja jūs zinātu, cik dumji izskatās cilvēks, kurš lūdz Dievam. Jūs esat redzējuši krānu?: Iedomājaties, krāns  lūdz ūdeni. Visu dzīvi  lūdz ūdeni. Dievs saka: „Atver, tu esi ūdens avots. Tu esi pieslēgts pie rezervuāra.” Katram ir savs talants. Ja tu spēlē uz ģitāras, tu esi pieslēgts pie melodiju avota, pie debesu melodiju avota. Es jautāju: „Dievs, kā tos var atbrīvot? Viņš saka: „Vienkārši ņem mūzikas instrumentu un, neko nepiedomājot, sāc spēlēt. Un tu redzēsi, kā Mani bērni caur sevi atbrīvos melodijas, kuras dzīvos daudzus gadus, pat pēc viņu pašu nāves. Viss, kas ir cilvēcīgs, nāk no cilvēkiem. Un tas ļoti ātri beidzas. Bet tas, kas nāk caur cilvēkiem no Manis, ir mūžīgs.” Tas dzīvo.

Dievs, cik muļķīgi mēs izskatāmies garīgajā pasaulē! Bet, kā atvērt šo krānu? Atcerieties, kad jums kādreiz atslēdza ūdeni? Sakiet, kas pēc tam no krāna tecēja, kad atkal pieslēdza ūdeni? Sākumā nāca kaut kādas skaņas, tad tas spļaudīja rūsu un parādījās dzelteni brūns ūdens. Pats galvenais, ļauj Dievam attīrīt tevi, sāc darboties. Kā to izdarīt? Dievs man parādīja vienu principu, uz kura mēs esam ļāvuši sātanam mūs apmānīt. Dievs teica: „Es esmu Gars, un jūs pēc grēkā krišanas pazaudējāt Dieva dabu, t.i. garīgo daļu.” Saprotiet? Mēs pārvērtāmies par dzīvniekiem, kuri darbojas instinktu dzīti. Bet pēc piedzimšanas no augšienes atdzima dievišķā daļa – mūsu gars. Lūk, tieši šī saite, kuru sātans nevar sabojāt un dēmoni nekad tajā nevar dzīvot, tas arī ir Dieva krāns. Tieši šī caurule iet uz avotu vai rezervuāru. Dievs saka: „Es esmu Gars. Pēc piedzimšanas no augšienes, arī jūs kļūstat par gariem. Garīgas personības.. Viss, kas atrodas, atrodas garīgajā pasaulē un jums tas ir jāpārnes materiālajā pasaulē. Kā to izdarīt? TO IZDARA TICĪBĀ!!!

Es atceros, kad es pieņēmu ūdens kristības, es citēju no galvas rakstu vietu no Bībeles:

  Jo ticība ir stipra paļaušanās uz to, kas cerams, pārliecība par neredzamām lietām.Ebr.11:1

Jūs domājat, ka es toreiz izpratu šos vārdus? Ne tas, kas jautā, ne tas, kas atbild, nevienam nav nekādas saprašanas, kas ir  TICĪBA.

Kas tad ir ticība? Paļaušanās uz to, kas cerams. Tātad vajag cerību piepildīt. Es gaidu pravietisku ainu no Dieva, un es eju un sāku to rakstīt, jo man ir sapnis. Es sāku zīmēt un tikai Dievs vien zina, ko es tur esmu uzzīmējis. Man ir sapnis uzrakstīt melodiju, bet melodija nenāk, melodija sāk rasties tajā brīdī, kad tu ņem savu instrumentu un sāc no tā izdot skaņas. Atbrīvo visu!!!

O, jūs zināt, kā Dāvids to prata izdarīt? Dāvids mācēja to izdarīt. Viņš bija pastāvīgi pieslēdzies Dievam. Kādi Psalmi radās! Sakiet, vai jums patīk Dāvida Psalmi? Ziniet, kāpēc Dāvida Psalmi dzīvo, bet pārējiem nedzīvo? Tāpēc, ka tie ir Dieva Psalmi. Tu vari izmantot Dieva talantu savam labumam vai izmantot Dieva talantu kā instrumentu, lai atbrīvotu Dieva slavu. No šīs dienas nekad neprasiet ūdeni. TAS IR JŪSOS.

  Kas Man tic, kā rakstos sacīts, no viņa miesas plūdīs dzīva ūdens straumes.

Jāņa 7:38

Kā? Nu tā, kad tu tiec pieslēgts rezervuāram, sāk notikt interesantas lietas. Dievā taču visi ir talanti. Nav neviena talanta, kurš nebūtu no Dieva. Velns neko nerada.

Ziniet, es esmu iemācījies izmantot savu kanālu. Ticiet! Tūlīt, kā Dievs teica man sākt, man i rūsa tecēja, kaut kādi gabali, viss lidoja pa gaisu, tādu pat dzert nevarēja. Vienkārši vajadzēja pagaidīt. Dievs izlabos un būs skaidrs, tīrs avots, no kura dzers un būs apmierināti tūkstoši un tūkstoši. Dažiem es nepatīku. Bet vai jūs zināt, ka es tikai procesā esmu kļuvis par avotu, kurš padzirda tūkstošus. Tā nav lepnība. Vienkārši avots ir iztīrījies. Kā? Ticība ir realizēšanās. Tu tam tici? Tas nozīmē, ka tai ir jābūt vienotībā ar realizēšanos. Ticība ir pārliecība par neredzamo un ceramā realizēšanu. Kur ir mana cerība? Lūk, kur. Lūk, mana cerība, lūk, tā! Es ticu, ka varēšu sludināt nākošajā svētdienā. Ko es darīšu nākošajā svētdienā? Sludināšu. Es realizēšu cerību. Jēkabs saka:

  Tu tici, ka ir viens Dievs, tu dari labi; arī ļaunie gari tic un dreb. 20 Bet vai tu gribi zināt, tukšais cilvēk, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?  Jēkaba 2:19,20

 Tātad ticība bez darbiem ir mirusi. Tāpēc velniem arī vajag ticības. Uz ko tā ir balstīta? Uz drebēšanu. Bet uz ko balstīta tava ticība? Jūs esat ievērojuši, kā Dievs pie mums piezogas un paklusām izvilina caur mums savas atklāsmes. Ticiet, jums ir jāapgūst šis princips. Es vēršos pie pieaugušiem cilvēkiem, kuriem ir apnicis vazāties pie svaidītajiem. Tu pats esi tieši tāds pats svaidītais. Pats uzliec uz savas galvas rokas. Saproti? Tu esi avots! Krāns pieiet pie otra krāna un saka: „Iedod ūdeni!” Kas tas ir? Bet vēl ļaunāka aina: divi simti krānu sapulcējušies un dzer no viena krāna. Kāda būs nākošā atklāsme? Un Dievs man teica: „Sagrauj šos sātana melus. Jūs visi esat Mani bērni.” Pēc atdzimšanas no augšienes, visas debesis dzīvo tevī. Tu esi pieslēgts tam pašam avotam, kur es, viņš, viņa. Visa mūsu draudzīgā ģimene. Visi mēs esam pieslēgti vienam avotam. Bet Dievs teica: „Neviens nevar apdraudēt Dieva troni, jo Viņš ir Visuzinošais un Visuvarenais. Un no Viņa nāk šīs caurules. Un katra no tām ir individuāla Dieva daļiņa. Un visi mēs esam mazi dievi uz šīs zemes, kuri nes  Dzīvā Dieva atklāsmes vienu daļu debesīs.”

Saprotiet! Kaķi rada kaķus, ēzeļi – ēzeļus, bet ko rada Dievs? DIEVUS

Dievs saka: „Es esmu kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš.” Dievs nerunā par kultu un tiem dieviem. Dievam to dievu nav. Dievu Dievs un ķēniņu Ķēniņš. Mēs esam dievi uz šīs zemes. Tikai es nesu vārda daļu, tu nes mūziku, tu nes pravietošanu, bet tu vīziju. Un visi kopā mēs saucamies par Kristus miesu.

Ziniet, Dievs caur mūsu garīgo sfēru kādam dod atklāsmi. Piemēram: sēžam grupā un tev uzdod jautājumu. Un tu tāds gudrs, sāc stāstīt. Un te pēkšņi no gara nāk atbilde. Tā nenāk no galvas, bet no gara. Un tu to esi pateicis. Tas, kurš ir uzdevis jautājumu, ir šokā, bet tu esi divreiz lielākā šokā. Un abas atklāsmes tiek pierakstītas. Jūs esat pamanījuši kaut ko tādu? Ziniet, kāpēc tā ir? Dievs saka: „Negribi ūdeni liet tā, Es to vienkārši pats izliešu, kamēr tu vienkārši sarunājies, nezinādams, ko teikt. Noslēpums ir kur? Atver muti. Atver avotu: ņem ģitāru, sēdies, sēdies pie klavierēm. Tu teiksi: „Es neesmu talantīgs.” Dievam tavs talants nav vajadzīgs. Dievam ir vajadzīga tava spēja. Spēja spēlēt.

Es jums vienkārši stāstu savu noslēpumu. Es saku: „Tēvs, man ir vajadzīgs vārds.” Kad es biju pieslēdzies tam rezervuāram un to ieraudzīju... Daudzi cilvēki saka: „Tas drīz izbeigsies.” Nekad! Kāpēc? Tur tā ir tik daudz – visiem pietiks. Jūs katru dienu nāksiet ar jaunām atklāsmēm un neviens no mums visas savas dzīves laikā nespēs to izsmelt. Tas, ko es redzēju, mani vēlreiz pārliecināja : atslābstiet un atdodiet, ko Dievs ir devis, jo nākošā atklāsme būs daudz lielāka. Paldies, Jēzu!

Iegaumējiet vienu pavisam vienkāršu lietu – lai ko arī jūs neprasītu, Viņš tūlīt jums atbild un dod. Tagad viss ir atkarīgs no tā, kā atdot? Daudziem cilvēkiem ir bailes: ko par mani padomās, kad es izstāstīšu šo vīziju, vai sākšu zīmēt zīmējumus, kurus es redzu garā un vienkārši uzlieku uz balta papīra. Kas notiks, ja ņemšu karogu un sākšu pasludināt dziedināšanu un atbrīvošanu. Starp citu, katram karogam ir sava nozīme. Bet vai jūs zināt, ka Dievam ir daudz vārdu un karogu – tie ir Dieva vārdi. Un, kad tu to pacel, tu saki: dziedināšanas karogs. Viņa vārds ir dziedināšana un tu karogam saki: dziedināšana. Kāds tev ir talants? Dievam ir nebeidzams avots, tikai pieslēdzies un saki: „Dievs, lūdzu, es atveru šo krānu. Es pārstāju skraidīt pēc nākošā sprediķa vai kaut kādas atklāsmes. Es gribu paņemt no Tevis manas atklāsmes.”” Es saprotu, ka mēs viens otru barojam: es baroju jūs, bet jums jāšokē mani ar kaut kādām jaunām atklāsmēm, jo šūna rada jaunu šūnu. Un mēs zinām, ka organisms strādā, atjaunojas, aug, attīstās un katrs loceklis palīdz viens otram. Mums tas ir jāsaprot.

Mums ir jāiemācās lietot mūsu krāni. Iemācieties būt par Viņa avotu. Pāvils saka:

  Līdz ar Kristu esmu krustā sists, bet nu nedzīvoju es, bet manī dzīvo Kristus; bet, cik es tagad dzīvoju miesā, es dzīvoju ticībā uz Dieva Dēlu, kas mani ir mīlējis un nodevies par mani. Galat.2:20

Ko es ar to domāju? Pāvils saka: es vairs neatdodu, viss, ko es atdodu – to atdod Jēzus.

Jēzus saka:

  Tad Jēzus turpināja: "Patiesi, patiesi Es jums saku: Dēls no Sevis neko nevar darīt, ja Viņš neredz Tēvu to darām. Jo, ko Tas dara, to arī Dēls dara tāpat. Jāņa 5:19

Tētis krānu atver, Dēls atver. Tēvs teica spļaut acīs, Jēzus spļāva; ja svētība, tad svētība. Bet, ko padomās cilvēki? Kāda starpība, ko padomās cilvēki? Viņš kļuva redzīgs? Redzīgs Atslābinies Tu esi kanāls, un lai tev notiek pēc tavas ticības. Sieviete pienāca, pieskārās drēbju vīlei, un no tā kanāla kas izlija. Jēzus pagriezās un jautā: „Kurš nosūca?” Bet daži kristieši staigā un saka: „Tā nav Dieva griba, ka es topu vesels – tas ir mans krusts.” Slimība – tas ir lāsts

Taču viņš nesa mūsu sērgas un ciešanas, un mūsu sāpes viņš bija uzkrāvis sev, kurpretī mēs viņu uzskatījām par sodītu, Dieva satriektu un nomocītu. Jesaja 53:4

Viņš ar savu ķermeni uznesa krustā visas mūsu slimības!!! Tās ir muļķības, ka tas ir tavs krusts. Atsakies no slimības un saki: „Es ņemu savu dziedināšanu””. Un tiec dziedināts tieši tagad un saki: „Es ņemu savu dziedināšanu tieši tagad.” Un saņem.

Tāpēc Es jums saku: visu, ko jūs lūgdami lūgsit, ticiet, ka jūs dabūsit, tad tas jums notiks. Marka 11:24

Ja gribi uzrakstīt dziesmu – ņem un sāc rakstīt, bet, kas notiks, tas lai tevi neuztrauc. Ziniet, kā es saņemu visas savas atklāsmes? Protams, ka tev jābūt ar Dievu, tev ir jānodalās ar Viņu, kā Jēzus to darīja – aizgāja, lai nodalītos ar Dievu un pēc tam nāca un atdeva. Es nodalos un saku: „Dievs, lūk, pildspalva, lūk burtnīca, lūk mana Bībele – es esmu gatavs.” Un tajā pašā brīdī es sāku rakstīt.

Tu vari teikt: „Tas ir tavs talants.” Nē, es vienkārši esmu iemācījies izmantot savu kanālu. Tev ir tieši tāds pats kanāls un tieši tāds pats avots. Tas ir pirmais, ko jums šajā tēmā vajadzētu saprast. Doma, kuru es gribu jums nodot ir: - jūs esat avots, kuram ir jāatveras. Sāc atvērties! Spļauj rūsu – nekas pacietīsim. Kaut ko nesaprotamu uzzīmēsi – nu nekas. Pateiksi, ka tas ir no Dieva, bet tas būs tikai no tevis. Sāc, atver, dari, kusties!!! Ticība ir cerības realizēšanās. Visu, ko jūs lūgsit lūgšanā – ticiet, ka saņemsit – un saņemsit!!! Kam Jēzus to teica? Visiem mums.

Draudze vispār ir pilnībā apzagta. Garīgajā pasaulē viss ir sagatavots un gaida tevi. Ja tu esi skolotājs vai sludinātājs, tad atklāsme jau ir. Tā nav jāgaida. Ziniet, kāpēc mēs gaidām? Tāpēc, ka mēs vēl neesam iemācījušies atvērt šo avotu pareizi. Mēs gaidām, gaidām un pēc tam kaut kur nāk pārrāvums. Pēc tam tu būsi kā Pāvils – „un ne vairs es” – es eju un ēna dziedē. Kāpēc? Tāpēc, ka šajā ēnā vairs nav Pāvila. Tas ir tīrs Jēzus avots. Lūk, kāpēc Pāvilam bija miesas dzelonis, lai viņš nekļūtu augstprātīgs no ārkārtīgi svarīgām atklāsmēm, lai krāns neteiktu: „Paskatieties, kā es leju!!!”

Ziniet, kas ir miesas dzelonis? Dažus vīriešus tur pazemībā viņu plikpaurība. Dažus tur pazemībā ļoti īss mazais pirkstiņš vai pat visi rokas pirksti, un viņi cenšas to noslēpt. Dažreiz mūs pazemībā Dievs tur ar tādām lietām, ka jūs būsit pārsteigti, to uzzinot. Daži saka: „Mani pazemībā tur grēks.” MELI! Dievs nevienu neieved grēkā. Ja tu esi pravietis, tad vārds jau sen ir sagatavots, guļ un gaida tavu komandu. Ja tu esi aicināts dziedināt, tad tev vienkārši jāiemācās dabūt ķermeņa daļas no garīgās pasaules.. Tev vajag jautāt: „Tēvs, kā man dziedināt?”

Ziniet, kā kalpo Kanteri? Ja kāja ir par īsu, viņi nosēdina cilvēku uz krēsla un stiepj kāju. Dievs parādīs jums jūsu metodi. Ziniet, kāpēc Jēzus spļāva uz zemes un taisīja no dubļiem svaidāmo? Tāpēc, ka viņa acīs nekā nebija, un Viņš izveidoja materiālu, jo cilvēka ķermenis sastāv no zemes. Viņš neizveidoja svaidāmo, lai vienkārši nosmērētu viņa seju ar dubļiem. Nē, Viņš ņēma šos dubļus, lika tos acu vietā, jo tur bija tukšas vietas. Dievs  tev liks darīt ļoti savādas lietas. Un tev tas ir jādara. Tu esi DIEVA KANĀLS!!! Ja tu zīmē pravietiskus zīmējumus, vienkārši ņem zīmuli un ļauj Svētajam Garam lietot tavus pirkstus. Dievs man teica, ka Viņš ļaus zīmēt saviem bērniem tādas ainas, kurām cilvēki pieskaroties, saņems dziedināšanu. Man tik ļoti gribas, lai mēs izaugtu, Draudze! Tā ir ticība, kura tiek atbrīvota uz zemes.

Atcerieties, kas rakstīts Bībelē? Dievs teica: „Izveidojiet šo čūsku”. Un, protams tā kļuva vēlāk par elku. Jēzum vienkārši pieskārās – viņa drēbēm. Jēzum pieskārās? Nē, Viņa drēbēm. Vai drēbes ir elks? Nē, tā ir ticība, kas tiek atbrīvota. Jēzus saka: „Tava ticība tev ir palīdzējusi.” O, draudze, iemācieties atbrīvot savu ticību! Kāpēc Jēzus gāja pie savējiem un tie Viņu neuzņēma? Tāpēc, ka savējie teica: „Mēs no šī krāna nedzersim. Mēs viņu pazīstam. Viņš man tabureti pirms diviem gadiem uztaisīja. Viņš taču ir galdnieka dēls.”

Mani arī kādi nepieņem. Kāpēc? Jo zina manus varoņdarbus. Bet man to bija ne mazums. Bet mēs esam citi. Ja tu esi dzejnieks – tu raksti dzejoļus. Ja esi muzikants – mūziku. Ļauj savam garam sadzirdēt melodiju vai dzeju. Es vienkārši saku to, ko man Dievs teica. Bet, kas būs jūsu sirdīs, ar to Svētais Gars tiks pats galā.. To vairs nedaru es. Dievs atbrīvo caur tevi savu svaidījumu. Tu esi avots. Es esmu Dieva atbrīvotais brīnums. Es neesmu radītājs, radītājs ir Viņš. Es vienkārši esmu pievienots pie debesīm un caur šo kanālu nāk Viņa lietas. Dažiem nepatīk. Nu tā ir viņu lieta. Dievs ir izmantojis tādu sagrozītu krānu. Ir tādi vienkārši krāni un ir lepni krāni. Ziniet, kāda ir problēma? Visi skatās uz krānu. Kāds teiks: „Es no tāda krāna nedzeršu.” Kāpēc? Man tas nepatīk, tam ir klāt kaut kādas lietas, kaut kā īpatnēji tas atveras. Un uz šo skatoties, liekas kaut kāds nesaprotams. Tāpēc jau bija jāšķiras no dažām lietām. Nepievērs uzmanību krāna izskatam. Tek? Vienkārši dzer ūdentiņu. Nepatīk video, klausies audio. Nepatīk audio, lasi teksta materiālu. Pats galvenais – dzer ūdeni! Mums ir viss.

Cits teiks: „man šis krāns nepatīk. Es meklēšu, kas man patiks.” Tie ir kārtējie sātana meli, kurus viņš tev ieliek prātā. Pārstāj dzīties pakaļ svaidītajiem, pārstāj stāvēt rindā. Atbrauca, paņēma un sāka pielietot. Pielieto, pielieto, kamēr sāks iet. Un tu būsi pārsteigts: cilvēki dzers un slavēs Dievu. Es esmu vienkārši krāns. Krānu neslavē, krāns ir pateicīgs; paldies, ka neaizvērās. Paldies Dievam par ūdeni. KĻŪSTI PAR AVOTU! Ļauj Dievam plūst caur tevi!

Visi, kuri zīmēs ainas, redzēs vīzijas, dzirdēs pravietojumus vai nākotnes pareģojumus: kad Dievs uz jums runās, NECENTIETIES rediģēt. Dievs teica: „Es saukšu pie atbildības Savus bērnus, jo viņi saņem Manu vārdu un izņem no tā lietas, kuras viņiem nav saprotamas.” Es jau arī varēju izņemt kādas lietas, bet, kas tā būtu par atklāsmi? Kaut kādas tur caurules uz muguras piestiprinātas? Bet kas man par daļu? Ko saņēmu, to arī nodevu tālāk. Tāpēc Dievs man teica: „Saki Maniem bērniem, lai, kad viņi saņems, lai neko  nerediģē.”

„Lūk, to izņemsim, bet šo vietu Bībelē nelasīsim, lūk, šeit vajag tā nedaudz mierīgāk..” Un viss: Dieva vairs šajā tēmā nav. Dievs teica: „Maniem bērniem ir vienkārši jāiemācās Man uzticēties, jo, kad viņi Man prasīs maizi, tad Es, Debesu Tēvs parūpēšos, lai viņi nekad nesaņemtu akmeni.” Tāpēc, kad tu saki: „Es tagad gribu saņemt no Dieva, tad ņem un saņem.” Ieraudzīji vīzijā kaut kādu kukurūzu, kaut kādu, tā arī saki: redzu kukurūzu. Vai tad kāds var teikt: tā ir atklāsme? Tiešām maldi. Bet kaut kāds cilvēks kādā vietā ir teicis: „Ja kāds cilvēks teiks kukurūza, tad tiešām te ir Dievs.” Jā, tas ir kaut kas, kādam pieskārās, nokrita, guļ, domā: nesaprotu, kukurūza pieskārās?

Dievs teica: „Apkārt Jērikas sienām septiņas dienas staigāt.” – „Dievs, mēs taču kļūsim par apsmieklu.” – „Bet tieši to arī Es vēlos, lai jūs  sevi apkaunotu.” Bet septītajā dienā jociņi izbeigsies.

Ļauj Dievam sevi izmantot, neko nepieliekot klāt. Kā ieraudzīji, tā arī dod tālāk. Kādu saņēmi, tādu nodod tālāk. Nebaidies, nepārdzīvo, jo tas nav tavs. Kāpēc? Jo Dievs nedos tev akmeni.

Katru reizi, kad es sēžos rakstīt kārtējo tēmu, es saku: to, ko es tagad saņemšu, tas mainīs simtiem tūkstošu cilvēkiem dzīves. Es rakstu, un tas tā tiešām notiek. Es ticu! Es ticu! Es ticu! Un es zinu, ka Dievs darbojas šeit uz zemes tikai caur Savu miesu. Ārpus Savas miesas Viņš nedarbojas. Tad, lūk, tajā vietā, kur Viņš varēs caur daudziem cilvēkiem pludināt savas svētības, tur arī būs Dieva darbība.

Uzdošu jums jautājumu: „Kāpēc vienā pilsētā plūst, bet citā neplūst?” Ko, Dievs skatās pēc deguniem? Nē. Dievs iet un meklē un saka: „Es meklēju cilvēku, kurš iestātos par šo pilsētu, un neatradu. Un tāpēc izliešu Savas dusmas.” Tas nozīmē, ka Viņš meklē avotu, kurš iestāsies un teiks: „Nē, Dievs, es iestāšos, es lūgšu par viņiem, saudzē viņu dvēseles.

 Atcerieties Ninivi? Viss, kas Jonam bija jādara, viņam bija jāatbrauc un jādara zināms šiem ļaudīm Dieva pravietojums. Pats Jona tam neticēja, ko stāstīja. Viņš sēdēja zem krūma un gaidīja, kamēr viņi visi iznīks. Un, kad viņi nožēloja grēkus, Dievs viņiem piedeva. Bet Jona bija neapmierināts: „No, lūk, Dievs, es jau zināju, ka Tu viņiem piedosi.” Un Jona bija tik aizvainots, ka gribēja  nomirt. Jūs varat iedomāties? Tu saki: „Caur to cilvēku nekādā gadījumā Dievs nedarbosies.” Bet Dievs darbojas. Zi8niet, kāpēc? Dievs vienkārši ņēma un izmantoja kanālu, kaut gan šis kanāls bija ļoti dīvains. Dievs meklē kanālus, kuri paņems un atdos tālāk. Man Dievs tāpat teica, ka tas notiks ilgākā laika periodā. Lai neviens no jums neiedomājas, ka viss uzreiz sāks plūst. Tieši šajā vietā sātans mūs aptur, kad sāk plūst kaut kas no mums pašiem vai arī kaut kas nepareizs. Dievs parādīja man ainu: kurš ir iemācījies uzreiz staigāt? Neviens. Kurš ir iemācījies uzreiz pareizi ēst? Kurš ir iemācījies uzreiz pareizi lietot tualeti? Neviens. Tas ir liels process. Ir vajadzīgs laiks un tad būs arī rezultāts.

Jūs ziniet, ka kristības Svētajā Garā ar runāšanu citās mēlēs tieši tā arī notiek. Tu zini, ko tu dari? Tu vienkārši neizmanto savu galvu, tad, no kurienes tev ir mēles? Kad tu runā mēlēs, tu koncentrējies, ko nākošajā mirklī izrunāsi? Kas tas būs par vārdu? Nē. Tas vienkārši plūst. Tas plūst, tas var tā plūst stundu, divas, trīs, kamēr tu to neizbeigsi.

Dievs teica: „Visu dāvanu princips ir tieši tāds pats.” Tu atver muti, ņem pildspalvu vai ģitāru, otu vai datoru kā es to daru, un viss – sāc radīt. No kurienes? Nu ne jau no savām smadzenēm, jo tās tikai visu sabojās, kā vienmēr. Mums ir jāiemācās visu dabūt no garīgās pasaules. Kā? Ar ticību! Ar darbiem. Es gribu vēl un vēlreiz akcentēt šo patiesību, vēl venu patiesību – jūs esat avots, caur kuru Dievs darbojas uz zemes. Ne viņš, ne viņa, bet TU.

Un, kad tu saki: „Dievs, es gribu...” Tev nav jāmeklē, jāklejo meklējumos. Vienkārši apsēdies un ļauj Dievam runāt tavā sirdī un sadzirdi, kas tevi sauc. Vai tevi sauc izsalkušie vai tevi sauc nabadzīgie, varbūt tevi sauc tribīne, slavēšana, mūzika, pravietošana. Vienkārši saki: „Dievs, kas man ir jādara?” Varbūt izveidot patversmi? Atcerieties māti Terēzi. Viņai jau pašā sākumā tas bija ielikts sirdī. Viņa vāca no atkritumiem bērnus. Palīdzēja nabagiem.

Kas tev ir jādara? Kad tu atrod savu aicinājumu, tas sāk tevi saukt. Daži domā, ja tas ir no Dieva, tad viens, divi, trīs un bez kļūdām. UN te atkal sātans mūs apmāna. Sātans saka, ka tas ir ļoti viegli. Bet Dievs saka: „Nē, tāpēc, ka viņš darbojas miesā, bet miesai ir jāpadodas.” Miesai ir jāpierod padoties. Atcerieties vietu:

 Bet pilngadīgiem pienākas cieta barība, tiem, kam ir piedzīvojumi un kam prāti vingrināti izšķirt labu un ļaunu. Ebrej.5:14

Bet tas nozīmē: mēģināji, mēģināji un atradi, un viss aizgāja. Un tas, ko mēs saucam par svaidījumu: lūk, svaidījums, lūk, spēks! – tas ir vienkārši cilvēks, kurš vairāk un vairāk sāk līdzināties Kristum un caur viņu plūst tikai Dievs. Un mēs brīnāmies par šiem cilvēkiem. Bet Dievs vēlas mūs visus aizvest līdz šādai pozīcijai. Kad es sāku saņemt šīs vīzijas, es biju izbrīnīts, cik viss ir vienkārši. Iedomājieties: nekādas doktrīnas, tu visu to zini, tas viss ir Bībelē. Tur ir viss – viss ir vienkārši un saprotami. Bet Viņš man saka: „Tas, ko tu dari, ir dāvana. Tas pats, kas  lūgt svešās mēlēs, spēlēt: ņem un ej. Nedomā par nākošo akordu. Trenējies! Un sāk plūst.” Un tu esi šokā – uzrakstīji dziesmu un izrādās tas ir šedevrs. Man brīžam ir bēdīgi. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka katram no jums ir milzīga atklāsme. Katrs, vai saprotat? Es agrāk domāju, ka Dievs var izmantot kādu citu. Bet Dievs nevar izmantot kādu citu, jo šī atklāsme ir vienīgā, un tā ir domāta tikai tev. Bet citam, ir cita atklāsme. Dievs vienu ar otru aizstāt nevar, jo Viņam katrai pozīcijai ir savs cilvēks ar savu talantu un ar savu spilgto personību.

Daži cilvēki brīnās: no kurienes tu visu zini, no kurienes tu visu saproti, no kurienes tu visu to dari? Es jums uzreiz teikšu: es neko nezinu. Un man tā patīk labāk. Jo es neko negatavoju. Daži iznāk un saka: nākošās piecas tēmas būs par to un to. Es nezinu, cik būs nākošās tēmas un par ko tās būs, tāpēc, ka es gaidu no Viņa vārdu. Būs – pateikšu. Nebūs, vairāk padziedāsim.

Dieva vārds saka:

 Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. Mateja 5:19

Atmet, bet citā tulkojumā – sabojā. Sabojā vienu no baušļiem, pieliek, atņem, izkropļo. Viņš saka...tas būs vismazākais... Bet nākošajā teikumā saka: „bet, kas radīs...” Jūs visi esat radītāji un es esmu radītājs. Ko es tagad daru? Es šobrīd radu šīs tēmas. Kā? Ar to, ka esmu pievienots cisternai, iztecinu no tās atklāsmes un nododu jums. Es šobrīd radu. Tieši tagad radu. Drīz arī tavs laiks pienāks radīt – uz mūzikas instrumenta, uz papīra lapas. Tavs laiks ir radīt, kad tu redzi, dzirdi, sajūti u.tt. Mēs visi esam radītāji. „... ja kas dara...”    Darīs draudze „...un māca, tas būs liels Debesu valstībā.”

Kurš darīs, tas būs avots, radītājs. Tu sāc dot, Dievs sāk darboties un viss uz šīs zemes sāks mainīties. Dievs saka:  „Tas tiks nosaukts par VARENU uz šīs zemes. Tev ir jākļūst par Dieva kanālu uz zemes.

  Līdzīgi kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arī nedzīva ir ticība bez darbiem.

 Jēkaba 2:26

Jūs saprotat, cik tas ir nopietni? Miesa bez gara nevar eksistēt, tāpat arī ticība bez darbiem ir mirusi.

Tieši tik daudz, cik tu ļausi Dievam sevi izmantot, atvērsies, neskatoties uz bailēm, uz skaudību, tieši tik daudz tiks izdarīts uz zemes. Tev neviens nav jāapskauž, tev ir kaut kas tāds, kas nav nevienam, nav bijis un nebūs. TU ESI ORĢINĀLS. Atver savu avotu.. Ja tu aizvērsies, nekas netiks izdarīts. To man vienkārši parādīja un pateica Dievs. Viss ir tavās rokās.  Viss ir draudzes rokās. Cik daudz šī tēma mani pārsteidza un šokēja, tik arī uzmundrināja. Un Dievs teica: „Mans dēls, viss ir atkarīgs no jums, šim avotam nav robežu: cik plaši tu to atvērsi, tik tālu un plaši tas aizies. Viņš vienkārši plūdīs, un tu būsi pārsteigts, ko Dievs caur tevi darīs. Tas neesi tu, tas esmu Es. Bet Es to daru caur tevi.”

Āmen !


Transformation Centre: 

https://g12life.org/  https://g12life.lt/ 


Saistītās tēmas:

"Kristus draudzes mutācija"

 
Komentāri (0)  |  2014-12-28 19:45  |  Skatīts: 1266x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ