Ja man jāatbild uz šo jautājumu vienā teikumā, tad es teiktu:

Tāpēc, ka visa vakcinācijas ideja ir totālā pretrunā ar Dabas likumiem, cilvēka fizioloģijas likumiem, veselo saprātu un elementāru loģiku.

Pārsvarā vakcīnas tiek ievadītas organismā ar injekciju (izņemot orālo polio un rota vakc.), apejot visas dabiskās imūnsistēmas barjeras un aisargsistēmas – un pirmkārt ādu, gļotādas un gremošanas sistēmu. Tiek ievadītas ķīmiskas vielas – t.sk. smagie metāli, cilvēka organismam sveši dzīvnieku izcelsmes biomateriāli un dzīvi vai novajināti mikroorganismi vai to daļas, kurām organismā nekādā gadījumā nebija jānokļūst. Ievadot tās visas organismā tādā kokteilī, kādas ir vakcīnas, vispār nav iespējams paredzēt, kā tās reaģēs savstarpēji vai mijiedarbībā ar konkrētā cilvēka organismu.

Jebkura substance, kas nav organismā izmantojama šūnu barošanas un dzīvības enerģijas iegūšanas nolūkā un tādejādi definējama kā veselīgs uzturs, ir uzskatāma par toksisku. Toksiskas jeb indīga substances var tikai un vienīgi kaitēt organismam – to iedarbības rezultāti ir brīvo radikāļu veidošanās, veselībai un dzīvībai bīstamas pH līmeņa izmaiņas asinīs un audos, skābekļa trūkums, infekcijas, hroniskas slimības, audu un orgānu deģenerācija, vēzis, nāve.

Asins pH līmenis drīkst svārstīties tikai ļoti šaurā diapazonā – tām ir jābūt nedaudz sārmainām: pastāvīgs asins pH ir 7,36-7,44. Minimālas pH pārmaiņas rada dažādu orgnisma funkciju traucējumus. Asins pH maiņa <7,0 vai >7,8 ir letāla, jo pārtrauc enzīmu darbību.

Organisma metabolisma procesu rezultātā nepārtraukti veidojas skābes, taču veselā, spēcīgā organismā ir visi nepieciešamie mehānismu šo skābju neitralizēšanai vai izvadīšanai. Ir arī dažas skābes, kas organismam ir vitāli nepieciešamas, un specifiskas vietas, kur skābes izpilda konkrētu funkciju – piem., kuņģī. Taču, ja toksisko substanču ievadīšanas rezultātā un enerģijas trūkuma rezultātā tieši kaitīgo skābju daudzums pārsniedz organisma attīrīšanās spēju – mēs iegūstam piesārņotu, pārskābinātu vidi, kas ir cēlonis straujākai šūnu deģenerācijai un nāvei. Tad organismā sāk darboties bufermehānismi jeb aizsardzības mehānismi. To uzdevums ir dzīvības saglabāšana – respektīvi, asins sārmainuma uzturēšana normas robežās par katru cenu, pat, ja tas notiek uz kādu audu vai orgānu rēķina. Viens bufermehānisma piemērs būtu minerālu "pārsviešana" no kauliem uz asinīm – kā rezultāts ir bojāti zobi un osteoporoze… Taču tikpat vitāli svarīga ir arī mūsu smadzeņu un centrālās nervu sistēmas aizsardzība.

Ātrākais veids, kā atrisināt JEBKURU problēmu, ir atrast tās cēloni un to likvidēt. Ja cēlonis noteikts kļūdaini – aplams būs arī risinājums. Mūsdienu medicīna par infekciju cēloņiem uzskata vīrusus un baktērijas, un tāpēc izvērš cīņu pret tiem ar antibiotikām, vakcīnam un citiem medikamentiem. Taču jau kopš 19.gs. otrās puses vairāki zinātnieki neatkarīgi viens no otra ir atklājuši, ka vispirms organismā veidojas piesārņota, skāba vide, kurā pietrūkst skābekļa – un tikai tad tā IEKŠIENĒ veidojas mikroorganismi. Tie tiek uzskatīti par problēmas CĒLOŅIEM, bet patiesībā tie ir tikai SEKAS. Cēlonis ir tās neizmantojamās, indīgās substances, kas organismā radījušas skābu, piesārņotu vidi, un šo substsnču iedrbības rezultātā paātrināti atmirstošās ķermeņa šūnas. Līdz ar to arī pilnīgi pašsaprotams kļūst PAREIZAIS risinājums – pārtraukt organismu indēt un sākt to attīrīt.

Par to, kā medicīnā ticis ieviests kļūdainais uzskats, kas izvērsies par traģēdiju cilvēku miljoniem, var izlasīt dokumentālajā medicīnas vēstures pētījumā „Pasteur Exposed: The false foundations of modern medicine” – tulkojumā „ATMASKOTAIS PASTĒRS: Modernās medicīnas kļūdainie pamati”. Šodien par to runā Dabiskās Higiēnas virziena pārstāvji. Jebkuram ārstam no visas sirds iesaku izstudēt izsmeļošāko no Dabiskās Higiēnas klasiķu darbiem - Herberta Šeltona "The Hygienic System: Orthopathy".

Mūsu organismam piemīt fenomenāla inteliģence. Dabā viss iekārtots tā, lai tā varētu pašatjaunoties, un šis likums visā pilnībā attiecināms arī uz cilvēka organismu, respektīvi – uz viņa veselību. Akūta vai hroniska pārmērīga piesārņojuma gadījumā organisms cenšas dabiskā veidā atbrīvoties no visa toksiskā. Iesnas, klepus, iekaisumi, vemšana, caureja, gļotaini izdalījumi un strutaini izsitumi ir veidi, kā šis piesārņojums tiek operatīvi izvadīts. Kādu audu vai orgānu iekaisums norāda uz to, ka organisms piesārņotajai vietai pastiprinājis limfas un asins piegādi, lai šo vietu attīrītu un atjaunotu. Pietūkuši, sāpīgi, iekaisuši limfmezgli liecina par to, ka attīrīšanās notiek jau uz organisma izmisuma robežas.

Ja mēs uzmanīgi palasām vakcīnu instrukcijas, kuras, saskaņā ar instrukcijas sākumā rakstīto, mums būtu jāsaglabā līdz vakcinācijas kursa beigām, bet kuras 99,9% vakcinēto bērnu vecāku nav pat acīs redzējuši, tad atrodam, ka sāpes, apsārtums un pietūkums injekcijas vietā vai limfmezglos, vemšanas un caurejas, un dažādi izsitumi ir bieži vakcīnu pavadoņi. Katram zinošam un līdzi domājošam cilvēkam tas skaidri un gaiši parāda, ka vakcīna ir substance, no kuras organisms cenšas atbrīvoties… Jautājums, kāpēc ārsti to neredz un nesaprot?

...lasām tālāk iespējamo blakusparādību sarakstu: smagas alerģiskas reakcijas, drudzis, apgrūtināta elpošana un kolapss, anafilakse, seruma slimība, limfadenopātija, hipotensija, vaskulīts, bronhu spazmas, angioneirotiskā tūska, artralģija, mialģija, artrīts un vēl vesela rinda nosaukumu...

Bet vēlos pievērst uzmanību tādām specifiskām komplikācijām, kā galvassāpes, reibonis, parestēzijas, paralīze, neiropātija, neirīts, encefalīts, encefalopātija, meningīts, krampji… Tās visas ir diagnozes, kas norāda, ka jau ir smagi skarta nervu sistēma. Pie tam – minētās bija tikai oficiāli atzītās komplikācijas pēc vakcīnām, ko zīdainis saņem pirmajās dažās stundās un 3-4 dienā pēc piedzimšanas – pret B hepatītu un tuberkulozi.

Un tad vēl specifiskā spalgā, nenomierināmā kliegšana, kas īpaši raksturīga pēc kombinētajam vakcīnām ar garā klepus komponenti… Un tad autisms, par kuru ASV jau daudzus gadus vecāki ir sašutumā, jo tur autisms ir sasniedzis monumentālas epidēmijas apjomus – bērni regresē attīstībā MOMENTĀLI pēc kārtējās vakcīnas ievadīšanas. Tas pats notiek arī Latvijā, tikai šeit par to skaļi nerunā, vai arī vispār neatpazīst sakarības starp vakcināciju un tās sekām. Tiomersāls jeb organiskais dzīvsudraba savienojums vakcīnās ir vēl indīgāks par pašu dzīvsudrabu… Latvijā tiomersāls vēl joprojām ir pretgripas vakcīnās, un tas tiek oficiāli uzrādīts arī vakcīnas instrukcijā. Taču, zinot, kas patiesībā notiek visā vakcīnu ražošanas industrijā, mums nav nekādas garantijas, ka tas nav arī citās vakcīnās. Ārzemēs par to nopietni runā publiski... Latvijā populārāk ir piekopt "strausa politiku"...

Aizbildināšanās, ka visas šīs komplikācijas ir retas, ir liecība par runātāju zemo kompetences līmeni un elementāru nespēju saskaitīt 2+2.

Ja ir bērni, kam nav acīmredzamu, tūlītēju reakciju pēc vakcinācijas – tas nebūt nenozīmē, ka vakcīna ir nekaitīga, un tas nekādā gadījumā nav un arī nevar būt nekāds attaisnojums vakcīnu lietošanai. Tas parāda tikai to, ka bērnam vai nu ir fantastiski spēcīga imūnsistēma, kas spējusi ar piesārņojumu tikt galā, vai arī to, ka bērna organisms dažādu apstākļu ietekmē ir jau tik novājināts, ka enerģijas trūkuma dēļ nespēj nekādu akūtu attīrīšanos vispār uzsākt. Otrā gadījumā gaidāms, ka jebkurā momentā pēc kārtējās vakcīnu devas bērns šo neizvadītā un pakāpeniski uzkrātā piesārņojuma gūzmu var neizturēt un "salūzt". Ja pēc vakcīnas ievadīšanas simtiem un tūkstošiem bērnu IR komplikācijas, tad tās vairs nebūt nav kaut kādas retas "atsevišķa organisma īpatnējās reakcijas uz kādu specifisku vakcīnas komponentu", kā ārsti mums to cenšas iestāstīt! Tā jau ir skaidra un nepārprotama norāde, ka attiecīgais kokteilis – vakcīna – ir INDE > VIENNOZĪMĪGI un PRIEKŠ VISIEM. Atšķirīgs ir tikai tās iedarbības ātrums uz konkrēto bērnu.

Līdz ar to precīzāk būtu teikt, ka vakcinēties ir nevis vienkārši bīstami, bet galīgi ABSURDI!

Vakcinācijas prakse ir pretrunā ar Ārstu ētikas kodeksa pašu pirmo pantu, kurā teikts, ka „ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un atsevišķu cilvēku tiesībām” un ka „ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu”.

Par kādu cieņu pret cilvēka dzīvību un veselību tiek runāts,
ja visa allopātiskā medicīna
ir viens vienīgs hronisks uzbrukums mūsu asinīm, visiem audiem un orgāniem 
ar tos skābinošām substancēm,
kas noved pie sekām, kas ir jebkuras slimības pamatā?

Detalizetāks pamatdomas izklāsts lasāms vienā no maniem agrīnākiem rakstiem
VAKCINĀCIJA NO VESELĀ SAPRĀTA VIEDOKĻA RAUGOTIES