Viens no Latvijas valsts tautas pastāvēšanas stūrakmeņiem ir mūsu tautā gadu simtiem koptie un godā turētie tikumi. Pateicoties tieši mūsu tautas tikumiem, mūsu tauta ir spējusi pastāvēt gadu simtiem dažādu kaklakungu pakļautībā bez sava vienojošā valsts institūta. Mūsu tauta tikumu vienmēr ir izpratusi līdzīgi likumam. Tikumi bija tas pats, kas šodien mums ir likumi. Likumi tikai tad tika ievēroti, kad tie saskanēja ar mūsu tautas tikumiem. Un tāda ir vel šodien mūsu tautas attieksme pret likumiem. Katrs no mums zemapziņā pārbauda katra likuma saskaņu ar mūsu tautas tikumiem. Mēs dzīvojām saskaņā ar savas tautas tikumiem. No tikumiem nedrīkstēja atkāpties ne savas muļķības dēļ, ne citu spiediena ietekmē.Skaidrojot mūsu tautas tikumus jo īpaši mūsu tautai nepiederīgām personām, mēs bieži atsaucamies uz mūsu tradīciju pētnieku Brastiņu Ernestu. Vadoties pēc Valda Šteina un Irēnas Saprovskas klāstījuma, Brastiņu Ernests mūsu tautas tikumus iedalīja dzīvošanas pamattikumos, paštikumos, ļaužtikumos un dievtikumos (Saprovska 122. lpp.). Paštikums ir tikums, par kuru ikkatrs var censties savrup. Ļaužtikumi ir tikumi starp ļaudīm. Turpinājumā nosauktie tikumi un to iedalījums ņemti no tiem pašiem avotiem.
Dzīvošanas pamattikums ir LABUMS – esi labs. Esi labs sev, savai dzimtai un savai tautai.
Vai nedabiskas dzimumorgānu kairināšanas orientācijas piekritēji ir labi sev, vai viņi ir labi savai dzimtai un savai tautai? Sev viņi nedara labu, lai arī kairina savus dzimumorgānus sev patīkamā veidā, oficiālā epidemioloģija norāda uz to, ka šādu nedabisku dzimumorgānu kairinātāji, kuri dzimumakta procesā izmanto dzimummērķim neatbilstošus orgānus, piemēram, taisno zarnu, statistiski biežāk saslimst ar dažādām infekciju slimībām, kuras tie arī pārnēsā un nodod tālāk citiem cilvēkiem, tai skaitā cilvēkiem ar dabisku dzimumu orientāciju. Vēl biežāk šie cilvēki sirgst ar dažādām psihiskām slimībām, salīdzinājumā ar cilvēkiem ar dabisku dzimumdziņu. Bērniem, kuri ir spiesti redzēt šādas attiecības, saskaņā ar zinātniskajiem pētījumiem sastopama biežāka saslimšana ar psihiskām slimībām. To sekmes skolā ir statistiski nozīmīgi vājākas nekā bērniem no dabiskām ģimenēm.
Nedabiskas dzimumorgānu kairināšanas orientācijas piekritēji nav labi arī pret savu dzimtu, jo tie pārtrauc dzimtas turpinājumu. Kontaktējoties taisnajai zarnai ar dzimumorgānu, bērni nerodas. Tapāt ir arī gadījumos, ja divas vai vairākas sievietes kairina viena otrai dzimumorgānus, pēcteči nekad neradīsies. Jo vairāk dzimtu kādā tautā pārtrauc savas dzimtas turpinājumu, jo apdraudētāka ir šāda tauta. Nedabisku seksuālo orientāciju pārstāvji ir netikumīgi pret sevi, savu dzimtu un savu tautu. Latviešu tautas izpratnē - kas nav labs, tas ir ļauns.
Pirmais tautas paštikums ir GUDRĪBA – esi gudrs. “Gudrība ir labumu un vērtību atziņa, tā ir mērķu un nolūku izpratne. Visa tikumiskā dzīvošana ir cenšanās labo un vērtīgo iegūt, bet slikto un nevērtīgo atmest. Tikai gudrība noteic cilvēka pareizo izturēšanos pret sevi, citiem cilvēkiem un Dievu.” (Saprovska, 124. lpp.) “Esi gudrs sev, savai dzimtai, savai tautai.” (Saprovska, 124. lpp.) Negudra cilvēka izturēšanās pret savu dzimumorgānu rada postu sev, savai dzimtai un savai tautai. Tādu cilvēku sauc par muļķi. Muļķību mūsu senči uzskatīja par netikumu.
Otrs mūsu tautas paštikums ir DARBĪGUMS – esi darbīgs. “Rosīgums un darbīgums ir vajadzīgs visu pārējo tikumu turēšanai un labo nodomu pildīšanai.” (Saprovska, 125. lpp.) Tikums mums uzliek pienākumu paša, dzimtas un tautas labad. Dari tā, lai darītais pārvēršas labumā, ne ļaunumā. Pildot savu pienākumu pret tautu, mēs arī vēršamies pret ļaunumu un netikumu. Kas nedara, tas kaitē sev, savai dzimtai un savai tautai.
Trešais paštikums ir DAIĻUMS – esi daiļš. Dainas apdzied to, ka būt daiļam, nozīmē būt tikumīgam. Latvieši vienmēr ir centušies pēc daiļa darba, daiļas valodas, daiļas dziesmas, daiļas dzīvošanas, tīras istabas, mājas, sētas. To, ko dara nedabisko dzimumorgānu kairināšanas orientāciju piekritēji, redzot kā tie uzvedās, kā ģērbjas, žestikulē, runā, kādas slimības pavairo un izplata, nekādi nevar nosaukt par daiļu. Tas turklāt ir apzināts un mērķtiecīgs neglītums. Tāda uzvedība ir netikumīga.
Cilvēki, kuri piekopj un popularizē tādas savstarpējās attiecības, kuras nes ļaunumu viņiem pašiem, viņu dzimtai un visai tautai, netur godā latviešu tautas pamattikumu, būt labam pret sevi, dzimtu un tautu, tiekties pēc labā un vairot labo. Necenšoties pēc labā un daiļā, viņi pārkāpj arī pirmo un trešo latviešu tautas paštikumu, būt gudram un būt daiļam un darīt visu daiļi. Ja labā, gudrā un daiļā latviešu tautas daļa neiestāsies pret šo ļaunumu, tad tā neievēros otro mūsu tautas paštikumu, būt darbīgam. Tas ir tikums, kas notur visus pārējos tikumus. Mūsu pienākums tātad ir rīkoties.
Nodarot ļaunu sev, savai dzimtai un savai tautai, atbalstot muļķību un neglītumu, tiek apdraudēta “latviešu nācijas [..] pastāvēšana un attīstīšanās cauri gadsimtiem” (Satversme). Popularizējot netikumīgas cilvēku attiecības, mēs zaudējam arī “Latvijas identitāti”, kuru “kopš senlaikiem veido [..] latviskā dzīvesziņa” (Satversme).
Likums Latvijā stājies spēkā 2004.gada 16.decembrī.
Atsauces uz Irēnas Saprovskas grāmatām:
"Sapratne", „SAULES GADSKĀRTA LATVISKAJĀ DZĪVESZIŅĀ”
https://www.marasloks.lv/
