LGBT jeb LGBTI
L – lesbietes, G – geji, B – biseksuāļi, T – transgenderi  + I – interseksuāļi
LGBT ir viena no pasaulē ietekmīgākajām un bagātākajām organizācijām. Tās mērķis – pilnīga morāles, tradicionālas ģimenes un izpratnes par cilvēku izdeldēšana. Esiet uzmanīgi! Zem tāda vārdu salikuma kā “dzimumu līdztiesība” tagad slēpjas genderteorija – uzskats, ka cilvēka dzimums nav iedzimts, bet ir sociāla parādība – to var mainīt dzīves laikā; dažās Eiropas valstīs par to māca arī skolās. Vārdu salikums “Vispārējās cilvēktiesības” nozīmē visu LGBTI personu tiesību pacelšana pār pārējās sabiedrības tiesībām, “Cīņa pret diskrimināciju” – tā ir cīņa pret jebkuru, kurš uzdrošinās apgalvot, ka tas nav normāli. Līdz tam pasaule ir nonākusi, bet kā?

Materiāli iegūti no dažādiem interneta resursiem ---

Eiropas Savienības cīņa pret ģimeni:
Kaamēr dalībvalstu valdības un tām padotie masu mēdiji cenšas novērst savu tautu uzmanību no LBGTI jautāju- miem, ES lēmējvaras institūcijas turpina bīdīt un pieņemt dažādus normatīvos aktus. Agri vai vēlu ikvienā valstī sevi liek manīt faktors, kurš no sabiedrības tika slēpts gan pirms iestāšanās ES, gan lielākajā valstu daļā tiek “notušēts” vēl joprojām – “Diskriminācija uz seksuālās vai genderidentitātes pamata nav savienojama ar Eiropas vērtībām un standartiem” [1]. Tāpēc, redzot, ka daļai ES dalībvalstu ir lielas “problēmas” ar geju diskriminācijas jautājumiem, kurus tās negrib vai nevar atrisināt gadījumos, kad, kā Latvijā, valdība gan ir labvēlīga, bet tauta vēl nav līdz galam samaitāta, LGBTI un ES ir mainījusi stratēģiju un tagad cenšas visaugstākajos līmeņos šos jautājumus galīgi izlemt. Kā arī paši LGBTI pārstāvji apliecina, ka: “Eiropas Savienība LGBT jautājumus ir nolikusi ļoti augstu savā darba kārtībā un tas ir reāls dzinējs, kas spiež dalībvalstīm strādāt pie šiem jautājumiem.” [1] To pierāda kaut vai vien fakts, ka laika periodā no 2009 – 2014.g. eiroparlamentāriešiem ir nācies balsot par jautājumiem, kas sais- tīti ar LGBT, 250 reizes [6] Neliels piemērs, kā it kā tikai rekomendējoša rakstura dokuments tiek īstenots Latvijā: 2010. g. ES pieņēma “Ministru komitejas rekomendāciju CM/Rec(2010)5 dalībvalstīm par pasākumiem cīņā pret diskrimināciju uz dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes pamata.” Pēc gada – 2011. g. – tika izveidota LGBT lie- tu vienība [1]. Vēl pēc 12 mēnešiem tika izstrādāts EK2 LGBT projekts, kas paredz ļoti konkrētas darbības dalībvalstīs, kurās ir “problēmas” ar diskriminācijas jautājumiem, tai skaitā Latvijā. Daļa no šiem pasākumiem jau tiek īstenoti vai jau ir īstenoti. EP3 priekšsēdētājs Hermans van Rompejs 2013. g. 11. novemb- rī aicināja pārdomāt ģeogrāfiskās un demogrāfiskās īpatnības ES un atteikties no jebkādiem mēģinājumiem atjaunot nacionālo identitāti, – tādiem jēdzieniem kā “tauta” un “dzimtene” viņaprāt jānonākot vēstures izgāztuvē. Tas, ko viņš nepasaka – drīz tādiem jēdzieniem kā “ģimene” un “morāle” saskaņā ar Eiropas jaunajām “vērtībām” jānonāk tieši tur pat.

1 LGBT lietu vienība (The LGBT Issues Unit) – darbojas zem Eiropas Komisijas Cilvēktiesību un Antidiskriminācijas Direktorāta (The Directorate of Human Rights and Antidiscrimination (DGII)) Tās mērķis – “palīdzēt” ieviest ES rekomendāciju, īpaši CM/Rec(2010)5 izpildi dalībvalstīs. 2 Eiropas Komisija (EK) – Tikai EK ir tiesības izstrādāt jaunu ES tiesību aktu priekšlikumus, par kuriem vēlāk lemj EP un Padome. Komisijā ir pa vienam loceklim (komisāram) no katras valsts, tās locekļus ieceļ pēc apstiprināšanas EP uz pieciem gadiem dalībvalstīm vienojoties. Galvenie uzdevumi: 1)izstrādāt un iesniegt jaunu tiesību aktu projektus EP un Padomei; 2) pārvaldīt ES budžetu un piešķirt finansējumu; 3)nodrošināt EP un Padomes regulu un direktīvu izpildi (konstatējot neizpildi, EK pārkāpēju var iesūdzēt Tiesā); 4)pārstāvēt ES starptautiskajā arēnā. 3 Eiropas Parlaments (EP) – deputātus valstu vēlētāji ievēl reizi piecos gados, to skaits ir aptuveni proporcionāls tās iedzīvotāju skaitam. Parlamenta deputāti strādā grupās atkarībā no viņu politiskajiem uzskatiem, nevis valsts piederības. EP ir viena no galvenajām ES likumdošanas iestādēm, tāpat kā Eiropas Savienības Padome jeb Padome. Parlamentam ir trīs galvenie uzdevumi: 1) kopā ar Padomi apspriest un pieņemt ES tiesību aktus; 2) pārbaudīt citu ES iestāžu, īpaši Komisijas, darbu; 3)Kopā ar Padomi apspriest un pieņemt ES budžetu. 4 Eiropas Kopienu Tiesa jeb Tiesa – tās sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras dalībvalsts. Tiesas uzdevums: nodrošināt ES tiesību aktu ievērošanu un pamatlīguma pareizu interpretēšanu un piemērošanu. 5 Ministru komiteja – Ministru komiteja ir Padomes lēmumu pieņemšanas instance, kurā darbojas dalībvalstu ārlietu ministri vai viņu pastāvīgie diplomātiskie pārstāvji Strasbūrā. Ministru komiteja lemj par Padomes politiku un apstiprina tās rīcības programmu un budžetu [5].
6 Eiropas Savienības Padome jeb Padome, jeb Ministru Padome – tiekas ES dalībvalstu valdību ministri. Galvenais uzdevums – kopā ar EP pieņemt ES tiesību aktus. Padomē lēmumus parasti pieņem ar kvalificēto balsu vairākumu. Katrai dalībvalstij proporcionāli iedzīvotāju skaitam ir piešķirtas balsis – Latvijai ir 4 no 352 balsīm. Kvalificētais balsu vairākums iestājas: 1) ja 28 ES dalībvalstu vairākums balso "par" un 2) ja ir nodotas vismaz 260 no iespējamajām 352 balsīm, un 3) ja balsu skaits pārstāv vismaz 62 % no kopējā iedzīvotāju skaita. Ja tā nav, tad priekšlikumu nevar pieņemt. 7 Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja (EPPA) ir Eiropas Padomes politiskais virzītājspēks. Tās 636 locekļi no 47 dalībvalstu nacionālajiem parlamentiem apspriež dokumentus un izvirza tos pieņemšanai. Šie dokumenti vai rekomendācijas piedāvā būtiskas vadlīnijas Ministru komitejai, nacionālajām valdībām un parlamentiem. Asambleja ir iniciators daudziem starptautiskiem līgumiem, kas palīdz izveidot Eiropas mēroga likumdošanas sistēmu [15].

Eiropas likumi pār tautas gribu.

2009. g. Lisabonas līgums maina ES konstitūciju, tajā paredzēts, ka savā politikā un darbībā ES jācīnās ar diskrimināciju, kas bals- tīta uz seksuālo orientāciju. Ja starptautiskā likuma norma ir pretrunā ar Latvijas likumā noteik- to, jāievēro starptautiskā likuma norma [2, 3]. Pēc pievienošanās Eiropas Savienībai Latvijas Republikā ir tieši vai netieši piemēro- jamas ne tikai regulas, bet arī citi Eiropas Savienības tiesību avoti: ES pamatlīgumi, Kopienas noslēgtie līgumi ar trešajām valstīm, direktīvas, ES institūciju lēmumi, rekomendācijas, viedokļi, 2.pī- lāra (kopējā ārpolitika un drošības politika) un 3.pīlāra (sadarbība tieslietās un iekšlietās) sadarbības instrumenti, Eiropas valstu vis- pārējie tiesību principi un, visbeidzot, Eiropas Kopienu Tiesas praksē nostiprinātie tiesību principi [3].
 
LGBT kara plāns Eiropas Savienībā – rekomendācija CM/Rec(2010)5, pieņemta 2010. g. 31. martā

Ministru komitejas 5 rekomendāciju CM/Rec(2010)5 pamatoti var uzskatīt par kara pieteikumu morālei un tās nesējiem. Dokumen- tā minēts, ka Eiropas Padomes mērķis ir panākt lielāku vienotību starp dalībvalstīm un ka to var sasniegt ar kopēju rīcību cilvēktie- sību (LGBT tiesību) aizsardzības jomā. Šis dokuments tapis, “Ievērojot principu, ka nekādu kultūras, tradīciju vai citu vērtību, ne arī "dominējošās kultūras" noteiku- mu piesaukšana nevar attaisnot naida runu vai jebkuru citu dis- kriminācijas formu, tostarp uz dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes pamata”. Tā tapšanas iemesls: “Lai garantētu šo perso- nu (LGBT Red.) cilvēktiesību īstenošanu pilnā apmērā” Kas tiek rekomendēts? Pirmkārt, pārskatīt likumdošanu un: “nodrošināt tiesību aktu un citu līdzekļu pieņemšanu un efektīvu īstenošanu, lai apkarotu diskrimināciju uz dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes pamata, nodrošinātu lesbiešu, geju, bi- seksuāļu un transpersonu cilvēktiesību ievērošanu un veicinātu iecietību pret viņiem” un otrkārt, “nodrošināt to (..), lai pasākumi diskriminācijas apkarošanai ietver, ja nepieciešams, sodus par li- kuma pārkāpšanu”. Šajā dokumentā ietvertas rekomendācijas, kurās noteikts pār- skatīt likumdošanu, “izglītot” sabiedrību; īpašs uzsvars likts uz valsts institūciju, īpaši tiesībsargājošo iestāžu un tiesu “izglītoša- nu” un iesaistīšanu LGBT personu aizsardzībā, bērnu izglītošanu skolās par šiem jautājumiem, pilnīgu valsts iestāžu un sabiedris- ko organizāciju kontroli, lai nevienā līmenī neizskanētu nekas negatīvs par LGBT, apkopot un analizēt diskriminācijas gadīju- mus. Valstīm rekomendēts īpaši pievērst uzmanību tam, lai masu mēdijos neparādītos neviens negatīvs viedoklis par LGBT no valsts iestāžu darbinieku puses. Stingri tiek norādīts tas, ka ne sabiedrības veselība, ne tikumība, ne sabiedriskās kārtības apsvē- rumi nevar būt par iemeslu, lai aizliegtu geju propagandu: “Dalībvalstīm jāveic piemēroti pasākumi, lai novērstu ierobežojumus attiecībā uz tiesību uz izteiksmes un miermīlīgas pulcēšanās brīvību īstenošanu, kuriem pamatā ir tiesisko normu vai adminis- tratīvo noteikumu ļaunprātīga izmantošana, piemēram, sabiedrī- bas veselības, tikumības un sabiedriskās kārtības apsvērumi.” Dažas no rekomendācijas pielikumos atrodamām rekomendā- cijām: „2. Dalībvalstīm ir jāpanāk, lai, nosakot piemērojamos so- dus, dzimumorientācijas vai dzimuma identitātes motīvus ir iespējams ņemt vērā kā vainu pastiprinošus apstākļus; 5. Dalībvalstīm jānodro- šina, ka tiek apkopoti un analizēti svarīgi fakti par diskriminācijas un neiecietības uz dimumorientācijas vai dzimuma identitātes pa- mata izplatību un raksturu, un jo īpaši par "naida noziegumiem" un naida motivētiem incidentiem dzimumorientācijas vai dzimu- ma identitātes dēļ; 6. Dalībvalstīm ir jāveic atbilstoši pasākumi, lai cīnītos pret visa veida izteikumiem, tostarp plašsaziņas līdzekļos un internetā, kurus pamatoti var saprast kā tādus, kas rada iespaidu, ka tiek izraisīts, izplatīts vai veicināts naids vai citas diskriminācijas formas pret lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transpersonām; 8. Valsts amatpersonas un citi valsts pārstāvji jā- iedrošina veicināt iecietību un cieņu pret lesbiešu, geju, biseksuā- ļu un transpersonu cilvēktiesībām ik reizi, kad viņi iesaistās dia- logā ar pilsoniskās sabiedrības nozīmīgākajiem pārstāvjiem, tostarp plašsaziņas līdzekļu un sporta organizāciju, politisko or- ganizāciju un reliģisko kopienu pārstāvjiem; 12. Dalībvalstīm jānodrošina pienācīga konsultēšanās ar nevalstiskajām organizā- cijām, kuras aizstāv lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu cilvēktiesības par tādu pasākumu apstiprināšanu un īstenošanu, kuriem var būt ietekme uz šo personu cilvēktiesībām; 17. Varas iestādes visos līmeņos jāmudina publiski nosodīt, jo īpaši plašsaziņas līdzekļos, jebkādu nelikumīgu iejaukšanos indivīdu un indivīdu grupu tiesībās īstenot izteiksmes un miermīlīgas pulcēšanās brī- vību, it sevišķi, ja tas saistīts ar lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu cilvēktiesībām; 20. Tādus nosacījumus, tostarp fizis- ko īpašību izmaiņas, kurus nepieciešams izpildīt, lai dzimuma maiņa tiktu juridiski atzīta, nepieciešams regulāri pārskatīt, lai at- celtu aizskarošas prasības; 21. Dalībvalstīm jāveic atbilstoši pasā- kumi, lai garantētu personas dzimuma maiņas pilnīgu juridisku atzīšanu visās dzīves jomās, jo sevišķi nodrošinot iespēju veikt vārda un dzimuma maiņu oficiālajos dokumentos ātrā, caurskatāmā un pieejamā veidā; dalībvalstīm tāpat jānodrošina, ja nepiecie- šams, atbilstoša atzīšana un izmaiņas no nevalstisko organizāciju puses attiecībā uz nozīmīgākajiem dokumentiem, tādiem kā izglī- tību un darba pieredzi apliecinošiem dokumentiem; 22. Dalībvals- tīm jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka pēc dzi- muma maiņas pabeigšanas un tās juridiskas atzīšanas, saskaņā ar iepriekš 20. un 21. rindkopā minēto, transpersonai tiek garantētas tiesības slēgt laulības ar pretējā dzimuma pārstāvi; 26. Ņemot vērā to, ka bērna vislabākajām interesēm ir jābūt svarīgākajam apsvēru- mam lēmumos par bērna adopciju, dalībvalstīm, kuru nacionālie tiesību akti atļauj neprecētām personām adoptēt bērnus, jānodro- šina, ka šīs normas tiek piemērotas bez diskriminācijas uz dzi- mumorientācijas vai dzimuma identitātes pamata; 32. Ņemot vērā bērna interešu primāro nozīmi, šim nolūkam jāpieņem atbilstoši pasākumi visos līmeņos, lai skolās veicinātu savstarpēju iecietību un cieņu, neatkarīgi no dzimumorientācijas vai dzimu- ma identitātes. Tiem jāietver objektīvas informācijas nodrošināša- na par dzimumorientāciju un dzimuma identitāti, piemēram, skolu mācību programmās un izglītojošos materiālos, un skolnieku un studen- tu nodrošināšana ar nepieciešamo informāciju, aizsardzību un atbalstu, lai dotu viņiem iespēju dzīvot saskaņā ar viņu dzimumorientāciju un dzimuma identitāti. Turklāt, dalībvalstis var izveidot un ieviest skolās vienlīdzības un drošības politiku un rīcības plānu, kā arī nodrošināt pieeju atbilstošiem pretdiskriminācijas mācību kur- siem vai atbalstam un tehniskajiem mācību līdzekļiem. Īstenojot šos pasākumus, jāņem vērā vecāku tiesības attiecībā uz viņu bēr- nu izglītību.

Citi nozīmīgākie LGBTI dokumenti Eiropas Savienībā:

ES  Ārlietu ministru Padomes direktīva, pieņemta 2013.g. 14. jūnijā: “(..) kultūras, tradicionālas vai reliģiskās vērtības neattaisno jebku- ra veida diskrimināciju, tostarp LGBT apvienības diskrimināciju”. ES savā ārlietu politikā paredz “aktīvi veicināt un aizstāvēt LGBT tiesības, iedarbinot šim nolūkam visus iespējamos mehānismus, t.sk. arī finansiālos.”
EP rezolūcija par homofobijas apkarošanu Eiropā [7] (angl. – Fight against homophobia in Europe), pieņemta 2012. g. 14. maijā Pieņemta ar 430 (72%) balsīm PAR, 105 (18%) – PRET. Stingri no- soda homofobiju ES un ārpus tās, pauž bažas par homofobiskiem tiesību aktiem un LGBT situāciju un izsaka stingrus aizrādījumus šajā ziņā Krievijai, Ukrainai, Moldovai, Lietuva, Ungārijai un Lat- vijai. Visi Latvijas eirodeputāti nobalsoja PAR [8], tiešā veidā to izda- rīja Kalniete, Kariņš, Rubiks, Ždanoka, savukārt Šadurskis atturē- jās, pārējie vispār nebalsoja, tātad mūsu (?) deputāti pateica vien- nozīmīgu „jā” paši savas valsts nosodījumam!

Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA)6 Rezolūcija 1728(2010) par diskrimināciju seksuālās orientācijas vai dzimumidentitates dēļ (angl. – Discrimination on the basis of sexual orientation and gender identity)[9], pieņemta 2010. g. 29. aprīlī
EPPA ziņojums Doc. 13223 Uz seksuālas orientācijas un genderidentitates balstītas diskriminācijas problēmu risināšana (angl. – Tackling discrimination on the grounds of sexual orientation and gender identity) [10], pieņemts 2013. g. 7. jūnija ar papildinājumiem 26. jūnijā Asambleja apliecina satraukumu par homofobijas ievirzes politi- ķu uzstāšanos un jauninājumiem likumdošanā, kas aizliedz ho- moseksuālisma propagandu, un aicina: nekavējoties pieņemt civillikumumus, kas pasargā LGBT no diskriminācijas (6.3); iz- strādāt un pieņemt nacionālus darbības plānus LGBT aizstāvēšanai (6.4); strikti reglamentēt valsts dienestu darbības attiecībā pret LGBT (6.5); radīt apstākļus LGBT kopienām, lai tās varētu ņemt dalību politikā un likumu izstrādāšanā (6.6); ieviest kriminālatbildību par noziegumiem pret LGBT (6.7); radīt obligātas normas likumu uzraudzības iestādēm laicīgai un efektīvai tiesvedībai lietās, kas saistītas ar LGBT diskrimināciju (6.8). radīt informācijas bāzi par noziegumiem pret LGBT (6.9); organizēt sabiedriskas kampaņas par LGBT tiesībām un pret homofobiju (6.10); realizēt skolēniem, skolo- tājiem un skolu personālam domātus apmācības projektus par LGBT vienlīdzību (6.11); apmācīt policijas darbiniekus, tiesu orgānus un administrāciju cīņai ar homofobiju un LGBT diskrimināciju (6.12); izveidot “karstās līnijas” un specializētus sociālos dienestus LGBT diskriminācijas upuriem (6.13). Asambleja īpaši atzīmē valstis, kas neatbilst šīm prasībām, tai skaitā – Krieviju, aicinot nepieņemt nekādus jaunus likumus (6.18) un atcelt jau pieņemtos homoseksuālisma propagandas aiz- lieguma likumus (6.19). Asambleja piedāvā sabiedriskiem darbi- niekiem, parlamentāriešiem, politiķiem un citām pie varas eso- šām personām: „nodibināt savstarpējas attiecības ar LGBT kopie- nu, kas balstītas uz dialogu un uzticēšanos, personīgi piedaloties geju parādēs un līdzīgos pasākumos (6.20); publiski nenosodīt LGBT un neatbalstīt homofobas diskusijas (6.21). Asambleja pazi- ņoja arī par nodomiem organizēt pasākumus parlamentāriešu apmācīšanai par homofobijas un transfobijas novēršanu, par Eiro- pas padomes standartu atbalstīšanu diskriminācijas apkarošanai uz seksuālās orientācijas un genderidentitātes pamata (6.22.). Dokumentā norādīts, ka Latvijā ir bijušas problēmas ar Praida rīkošanu (32.) un ka šobrīd EK sadarbojas ar sešu valstu valdībām, tostarp, Latvijas valdību, LGBT jautājumu kopas risināšanā (81.)

Eiropas Padomes Konvencija „par b  ē  rnu   aizsardz  ī  bu   pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarb  ī  bu  ” jeb Lansarotes konvencija (angl. – Convention on the Protection of Children against Sexual Exploitation and Sexual Abuse) [11] , pieņemta 2007. g. 25. oktobrī, stājās spēkā 2010. g. 1.jūlijā No pirmā acu uzmetiena šķiet, ka šī konvencija ir „laba”, tomēr tā liek uzmanīties, jo tajā ir iepīti arī ar dzimumaudzināšanu un sek- suālo izglītību saistīti jautājumi, kā arī nostiprināts diskriminācijas aizlieguma princips uz seksuālās orientācijas pamata. Līdz ar krimināltiesisko regulējumu kā viens no preventīvajiem pasāku- miem ir paredzēta bērnu izglītošana šajos jautājumos. Tātad – ja bērni jāizglīto par seksuālo vardarbību, tie jāizglīto arī par seksu, jo citādi nav iespējams izskaidrot, kas ir seksuālā vardarbība. Rietumvalstu piemērs spilgti liecina, ka bērnu „izglītošana” par seksu ietver sevī arī viendzimuma attiecību un genderideoloģijas propagandu. Gan Rietumeiropā, gan Skandināvijas valstīs tā ir ar likumu nostiprināta norma. Latvija šogad kļuva par 32. valsti [13], kura šo konvenciju ir ratificējusi. Latvija konvenciju parakstīja 2013. g. 7. martā, ratificēja – 2014. g. 18. augustā, un mūsu valstī tā stāsies spēkā 2014. g. 1.decembrī [14]. Latviešu valodā šī konvencija pieejama šajā mājaslapā: https://www.l2d.lv/l.php?doc_id=267208
Informācijas avoti un atsauces: 1. Video par LGBT lietu vienības izveidi, darbību un plāniem "https://www.youtube.com/watch?v=hdGpMcD2Emw&hd=1hd=1   2. Administratīvā procesa likuma 15.panta trešā daļa,  Likums “Par Latvijas Republikas starptautiskajiem līgumiem” 13.pants, Satversmes tiesas likuma 16.panta devītais punkts 3. Tiesiskā kārtība Latvijā https://ec.europa.eu/civiljustice/legal_order/legal_order_lat_lv.htm 4. EP balsojuma rezultāti par Lunacekas ziņojumu, https://www.votewatch.eu/en/homophobia–and–discrimination–on–grounds– of–sexual–orientation–and–gender–identity–motion–for–resolu–2.htm 5. Ministru Komiteja (https://www.coe.int/AboutCoe/media/interface/publications/Coe_scene_intern ationale_lv.pdf) 6. https://www.lgbt–ep.eu/parliamentary–work/lgbtvotes–4/   7. EP rezolūcija par homofobijas apkarošanu (latv. val.): https://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do? pubRef=–//EP//NONSGML+MOTION+B7–2012–0243+0+DOC+PDF+V0//LV 8. EP balsojuma rezultāti par rezolūciju par homofobijas apkarošanu: https://term7.votewatch.eu/en/fight–against–homophobia–in–europe–joint– motion–for–a–resolution–vote–resolution–as–a–whole.html 9. Rezolūcijas 1728(2010) teksts angļu val. https://assembly.coe.int/Mainf.asp? link=/Documents/AdoptedText/ta10/ERES1728.htm

turpinājumu lasiet: https://docs.google.com/file/d/0Bz5xUEG2H2PnS1U1U1FyY2tyR0U/edit