Nu un tad, ka mēs esam savādāki?
Nu un tad, ka lidojam ugunī?
Spārni lēni sadeg... nekas -
Mēs bijām brīvi...

Brīvi no vienaldzīgām sejām
Brīvi no liekulīgām dejām
Mēs savai nāvei acīs skatīdamies smaidam...

....
Mēs iesim tur, kur mūžam būsim brīvi
Un nekad, nekad vairs nesadegt...
Mēs iesim tur, kur rodas tavi sapņi,
Kad klusi tava cerība mirst....

/Artūrs Strautiņš/