Kaņepe, jeb zāle kā maldīgs adaptācijas veids dzīves jēgas meklējumos,nepiepildītā "skaņas" vektorā.



I Kaņepes bieži mēdz dēvēt par „vieglajām narkotikām”, un diemžēl ir plaši izplatīts uzskats, ka tās ir nekaitīgas. Bet kā ir patiesībā?

Atkarībā no ražošanas veida no kaņepju lapām iegūst divas narkotiskas vielas:
1. marihuāna – žāvētas un sasmalcinātas kaņepju augu lapas un ziedi;
2. hašišs – žāvēti un sapresēti kaņepju stiebru sveķainie izdalījumi.

Kā vēl tās sauc?
Marihuāna: zālīte, gandža, kanabiss.
Hašišs: heks.

Kā izskatās?
Marihuāna ir līdzīga zaļgani brūnai tabakai. Hašišs parasti ir mazu brūnu piciņu formā, var būt arī tumši zaļā krāsā.

Kā lieto?
Smēķējot.

Kādēļ lieto?
Kaņepes padara cilvēku šķietami mierīgu un draudzīgu. Lietotājs smejas un vēlas daudz runāt, apkārtējās krāsas viņa uztverē kļūst spilgtākas un skaņas – patīkamākas.
Marihuānas aktīvās vielas THC (tetrahidrokanabinols) iespaidā iedarbība ir atkarīga no smēķētāja garastāvokļa, rūpēm un pat kompānijas, kurā šī narkotiskā viela tiek lietota. Lietotājs-iesācējs sākotnēji visbiežāk vai nu neko nejūt vai izjūt vieglu reibumu, kas mijas ar viegli sliktu dūšu.

Tipiskākie efekti, kas raksturīgi marihuānas smēķēšanai, ir viegli izdalāmi:
• viegla eiforija;
• jūtīguma paaugstināšanās, laika ritējums it kā tiek palēnināts;
• palielinās apetīte;
• izmainās telpas, krāsu, skaņu un smaržu uztvere;
• rodas koordinācijas un uzmanības koncentrēšanas traucējumi;
• paātrinās sirds ritms, bet ķermeņa temperatūra pazeminās;
• paplašinās acu zīlītes, acu baltumi kļūst sarkani, parādās sausums mutē.
Papildus minētajiem efektiem lietotāji uzskata, ka viņos pamodies garīgais potenciāls, viņš spēj runāt par filozofiskām tēmām un sāk saprast lietas, kuras agrāk viņa prātam bija apslēptas, viņam liekas ka ir pamodusies lieliska humora izjūta, savukārt cilvēki, kas vēro no malas, patiesībā redz, ka viņi izskatās absurdi, jo smejas bez jebkāda iemesla un no runas plūdiem īstas jēgas nav.
Dažkārt gaidāmās atslodzes un atslābināšanās vietā var rasties spēcīgas baiļu un panikas lēkmes, sākties halucinācijas, trauksme, apjukums.
Bez tam THC reibumā ievērojami pasliktinās arī spējas vadīt transporta līdzekļus un apreibušie ir ļoti bīstami pie stūres ne tikai apkārtējiem, bet arī sev. Turklāt lielākā daļa vielu, ko organismā rada marihuāna (tos sauc par kanabioīdu metabolisma produktiem), no organisma izdalās tikai pēc 3 – 4 dienām, bet urīnā liecības par marihuānas smēķēšanu saglabājas pat vairākas nedēļas.

Kādēļ marihuāna un hašišs ir kaitīgi?
Salīdzinājumā ar dažām citām, pat „stiprajām” narkotiskajām vielām, dažādu veselības traucējumu rašanās un pastiprināšanās risks no marihuānas un hašiša ir daudz lielāks. Mūsdienās noskaidrots, ka marihuānas un hašiša lietošanas ietekmē var attīstīties vai saasināties šādas psihiskas slimības:
• atkarības veidošanās;
• delīrijs – it kā nav ilgstošs, no pāris stundām līdz pat vairākām dienām, taču laiks šajā nozīmē ir relatīvs jēdziens. Cilvēka apziņa ir ļoti miglaina: viņam ir grūti orientēties laikā un telpā, viņš nepazīst draugus, ģimenes locekļus un paziņas un nesaprot, kas notiek viņam apkārt. Delīrijs visbiežāk parādās gadījumos, kad cilvēks lietojis marihuānu vai hašišu, būdams neizgulējies vai alkohola reibuma stāvoklī;
• psihoze – atšķiras no delīrija ar to, ka zūd spējas analītiski domāt, tas nozīmē, ka saikne ar realitāti ievērojami pasliktinās vai izzūd pavisam. Piemēram, iedomājies cilvēku, kurš atrodas marihuānas radītā psihozes stāvoklī, atrodas uz daudzstāvu mājas jumta malas, vienlaikus viņš nespēj atcerēties savu vārdu. Analītiski domājot, viņš saprastu, ka ir ļoti savādi, ka viņš savu vārdu neatceras un tam tā nevajadzētu būt. Apziņa, ka, nolecot no jumta, viņš nomirs, arī ir analītiskās domāšanas rezultāts. Tomēr, nespējot domāt analītiski, viņš, iespējams, „izdomās”, ka nolēkt no jumta ir daudz prātīgāk un normālāk, nekā sēdēt uz tā malas;
• šizofrēnija – zinātnieki tā arī nav līdz galam pierādījuši, ka marihuāna izraisa šizofrēniju, taču viņi ir noskaidrojuši un apstiprinājuši, ka marihuānas lietotājiem, kam ir nosliece uz šo slimību, tā parādās vairākus gadus ātrāk nekā normālos apstākļos;
• paaugstināta trauksmainība un panikas lēkmes – kaņepes var izraisīt dažāda stipruma panikas lēkmes, biežāk tās konstatē nejaušiem lietotājiem vai tiem, kas lietojuši vairāk THC nekā parasti. Šādas lēkmes var būt ļoti spēcīgas un biedējošas. Cilvēkam sāk šķist, ka viņš zaudē kontroli pār visu apkārt notiekošo, ka viņam trūkst skābekļa, viņš tūlīt nomirs vai sajuks prātā utt. Bieži rodas nerealitātes sajūta.  Dažkārt no panikas lēkmēm veidojas paaugstināta trauksmainība, kuras ārstēšanā nepieciešama psihiatra palīdzība, turklāt vairumā gadījumu tā nav pilnībā izārstējama;
• depresija – pētījumos pierādīts, ka marihuānas un hašiša lietotājiem depresijas pazīmes novērotas četrreiz biežāk nekā cilvēkiem, kas šādas vielas nelieto. Depresija savukārt var attīstīties kā dažāda veida psihiska rakstura traucējumi, piemēram, paaugstināta trauksmainība;
• amotivācijas sindroms – cilvēks, kas ilgstoši lieto marihuānu, kļūst vienaldzīgs, apātisks, vairs nevar ilgstoši koncentrēties. Viņš, iespējams, veido nākotnes plānus, bet nespēj tos piepildīt. Viņam ir grūti pierast pie jaunas situācijas vai pārvarēt grūtības, viņa attieksme pret dzīvi kļūst pasīva. Rodas problēmas ar īslaicīgo atmiņu, cilvēks neatceras, ko tikko teicis vai kas pirms mirkļa noticis. Pasliktinās spēja analizēt, pavājinās uzmanība, reakcijas ātrums un laika apziņa. Visbiežākā pozīcija: „Viņi mani nesaprot, jo esmu īpašs un neiederos viņu sabiedrībā.” Un, protams, no šīm vielām atkarīgie, pat atzīstot šo pazīmju esamību, atsakās pieņemt, ka tās ir saistītas ar narkotiskajām vielām.
Tā kā marihuānas un hašiša smēķēšanas rezultātā izdalās daudz sveķu un citu vielu, kas var izraisīt vēzi (sauktas par kancerogēnām vielām), ilgstošas lietošanas sekas smēķētājiem ir dažādas plaušu slimības, tai skaitā tādas hroniskās kaites kā bronhīts, emfizēma, plaušu vēzis u.c.

Kā atpazīt lietotāju zāles reibumā?
• Apsārtuši acu baltumi, acu zīlītes kapilāri ir labi redzami;
• Paplašinātas acu zīlītes;
• Smieklu lēkmes un nesakarīga runa;
• Pastiprinātas slāpes;
• Palielināta apetīte;
• Dažkārt arī liels nogurums.

Kā atpazīt lietotāju deģenaratīvās izpausmes un kādas ir lietošanas sekas ilgtermiņā?

Atkarība no kaņepju preparātiem veidojas lēnāk nekā, piemēram, no heroīna, bet daudz ātrāk kā no alkohola. Marihuāna/hašišs rada kā psihisku, tā fizisku atkarību. Zūd prāta kontrole pār lietošanu.

Ilglaicīgas lietošanas sekas veselībai -

  • dūmi satur vēzi izraisošas vielas, kas bojā plaušas un var radīt hronisku klepu un plaušu infekciju. Attīstās kakla, plaušu vai smadzeņu audzējs jaunākos gados, pie kam biežāk nekā nelietotājiem; hronisks bronhīts, astma, bieži sāpošs kakls, pavājināta aizsardzība pret plaušu slimībām, trahejas un bronhu gļotādas iekaisums; * kaņepju produktu izraisītas psihozes: akūts uzbudinājums un panika, halucinācijas;
  • pavājinās imunitāte, tiek bojāta hormonus regulējošā sistēma;
  • smadzeņu bojājumu dēļ rodas ilglaicīgas problēmas ar atmiņu un domāšanu, izmainīta loģiskā domāšana;
  • grūtības uztvert sarežģītu informāciju, samazinās uzmanības kvalitāte, uztveres dziļums, zūd atšķirība starp būtisko un nebūtisko; * ierosina psihisko slimību attīstību: bipolāras psihozes, epilepsija, šozofrēnija;
  • daudz ātrāk kā citiem lietotājiem pavājinās seksuālās spējas, ierobežota spermas izdalīšanās un zemāka tās kvalitāte;
  • pieaug saslimstības risks ar infekcijas slimībām (HIV/AIDS un citām), jo reibumā var notikt nekontrolētas seksuālas attiecības ar inficētu partneri.

Sociālās sekas -

  • smēķētāji kļūst pasīvi un samazinās interese un motivācija kaut ko darīt - izveidojas amotivācijas sindroms: enerģijas samazināšanās, vēlmju zudums, nespēja ilgstoši koncentrēties, apātija, vājas spriešanas spējas, saskarsmes prasmju pavājināšanās, pasliktinās atmiņa, samazinās spēja realizēt nodomātos plānus vai aktivitātes, zema stresa izturība, cilvēks jūtas tukšs, bez mērķa, kas traucē veidot attiecības ar citiem, rodas konflikti;
  • zūd interese par sevi, citiem un aktīvo atpūtu, draugu loks sašaurinās, parādās jauni draugi, pārsvarā lietotāji.
  • grūtības veikt ikdienas darbības - piecelties, iet uz skolu, mācīties;
  • lietotājs apstājas personības attīstībā, vērojama vispārēja sociālā stagnācija. Cilvēka rīcība kopumā var tikt traucēta pat 24 stundas pēc smēķēšanas. Bojā smadzeņu šūnas, kas neatjaunojas, tādēļ paātrinās novecošanās.
  • Tā pat kā mērens alkoholiķis, arī neviens zāles narkomāns neatzīst sevi par atkarīgu, meklē attaisnojoumu savās un citu acīs, ir pārliecināts, ka zālīte nav kaitīga, mēģina pierādīt tās labvēlīgo, ārstniecisko un par veselīgo ietekmi uz organismu, nemaz nejūt un neatzīst, ka degradējas, ja nespēj pierādīt savu taisnību, kļūst rupjš, nesavaldīgs, un pat agresīvs.

Avoti:

https://www.esibrivs.lv/lv/atrkariba/vielu_atkariba/kanepes

https://www.medicine.lv/jautajumi/LVQA_154971

Medicīnas Enciklopēdija


 

II Tiem, kas domā, ka zāle nerada atkarību, arī tiem, kuri vēlētos iedziļināties kā tieši darbojas atkarības mehānisms un kā tas rodās:

https://www.youtube.com/watch?v=vICNncSKsBk

 

III Kas patiesībā liek potenciālajam narkomānam meklēt šādu "relaksācijas" veidu?

No Sistēmiskās Vektoru psiholoģijas viedokļa, potenciālie narkomāni cieš no nepiepildījuma sabiedrībā savā vektorā. Daudzi būs pārsteigti, ka par narkomāniem nemaz nav iespējams kļūt ikvienam. Tie ir tikai konkrēti cilvēki, konkrētā psiholģiskā stāvoklī un konkrētā iedzimtā psihotipā, jeb vektorā. Par narkomāna vektoru uzskata "Skaņas vektoru" https://www.draugiem.lv/user/149960/blog/?p=10716452 Nāve nebiedē šos cilvēkus, jo viņu fiziskais ķermenis nav viņu vērtība. Viņa iekšējais tukšums rada daudz lielākas ciešanas, nekā fiziskāis ķermenis. Viņu apziņa, meklējot saikni ar pirmsākumi, it kā ir ārpus ķermeņa, tāpēc tiem nereti rodas iluzors priekšstats, ka fiziskais ķermenis it kā traucējot, lai gan patiesībā, tikai fiziskajā ķermenī esot, šis cilvēks ir spējīgs risināt šos eksistenciālos jautājumus. Bieži vien šie cilvēki smagos psiholoģiskos stāvokļos, pat nezina, kas patiesībā viņus varētu piepildīt, viņi meklē sevi draugos, kompānijās, dažreiz sektās, smagajā mūzikā, retāk filozofijā un dzejā ... visticamāk, ka šāds nepiepildījies cilvēks ātri vien atradīs "risinājumu" narkotikās. Vienīgā iespēja izskaust narkomāniju, ir ļaut piepildīties šiem cilvēkiem savā sociālajā lomā. Viņu galvenais uzdevums dabā ir meklēt saikni ar pirmsākumu - filozofija, reliģija, ekzaktās zinātnes, astronomija, viņus pievelk astroloģija, maģija, okultās zinātnes, mūsdienās - fizika, matemātika, psihiatrija, psiholoģija, dzeja, mūzika - tas ir tas, kas var piepildīt sociālo lomu, jeb skaņu, "skaņas" vektora cilvēkam. Viņa diennakts laiks ir nakts, tas ir laiks, kad raugoties zvaigznēs, meklēt dzīves jēgu un saikni ar pirmsākumu. Un ir labi, ja šādiem cilvēkiem, viņu profesionālā joma ir saistīta ar kādu no šīm sfērām, ja nav, tad iesakiet viņiem sākt iepazīt sevi un meklēt saikni ar pirmsākumu, iespējams iedodiet kādus linkus, vai norādes kādā virzienā būtu jāmeklē.

https://www.youtube.com/watch?v=TQWtI-frCHM

https://www.youtube.com/watch?v=_5iAtO8IAUg


Manas domas par šo tēmu ir - viss, kas rada reibumu, izmainītus apziņas stāvokļus, veicina kontroles zaudēšanu pār savu apziņu un ķermeni, un/vai atkarību - ir inde un nav domāts lietošanai uzturā, vai kādā citā iekšķīgā veidā. Par smēķējamām narkotikām esmu dzirdējusi, ka tās gan esot mazāk kaitīgas, bet padomājiet, vai dabā vispār ir kādas barības vielas, kuras mums būtu paredzēts uzņemt tikai elpojot!, izņemot skābekli protams, ko starp citu, uzņemam ne apzināti, bet gan reflektori.

Komentāri (0)  |  2016-03-06 06:00  |  Skatīts: 2052x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ