Pašreiz ASV ekonomika ir nestabilāka kā jebkad un izeja no šīs situācijas pēc ekspertu vērtējuma ir straujš noieta tirgu paplašinājums. Dēļ tā ASV prezidents Baraks Obama pēdējo mēnešu laikā pastiprina spiedienu gan uz Kongresu, gan uz amerikāņu partneriem jautājumā par forsētu (paātrinātu) divu stratēģisku tirdzniecības līgumu parakstīšanu – Transatlantijas tirdzniecības investīciju partnerību (TTIP) un Trans-Klusā okeāna partnerību (ar Āzijas valstīm, pirmkārt Japānu, un Amerikas kontinentu valstīm).
2015.gada 17.aprīlī Obama pieprasīja ASV Kongresam īpašas pilnvaras TTIP parakstīšanā, kas tika izdarīts tik skandalozi, ka tas raksturo ne tikai paša Obamas intelektuālo līmeni, bet arī viņa pārmērīgās ieinteresētības līmeni. Baraks Obama kongresmeņiem paziņoja: “Kad 95% mūsu potenciālo pircēju dzīvo ārpus ASV robežām, mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tie esam mēs, kuri raksta globālās ekonomikas noteikumus, nevis tādas valstis kā Ķīna.”
Gan Eiropā, gan Āzijā šo līgumu virzīšana sastop arvien pieaugošāku pretestību. ES dažas lielākās transnacionālās kompānijas ir gatavas apvienoties ar ASV praktiski uz jebkuriem nosacījumiem. To aprēķins ir uz lielo apvienoto ASV-ES tirgu no kā šīm korporācijām noteikti kaut kas atleks, tai skaitā milzu peļņas. Šīs elitārās grupas sapņo parakstīt TTIP jau šogad un apmēram pēc pusotra gada izsist tā ratifikāciju ES dalībvalstu parlamentos.
Tomēr pavisam savādāk domā liels daudzums eiropiešu. Neskatoties uz to, ka ES notiek plaša TTIP propaganda, solot eiropiešiem simtiem tūkstošu jaunu darba vietu, dzīves līmeņa paaugstinājumu, lielāku IKP pieaugumu u.c. labumus, tomēr ievērojams ES iedzīvotāju daudzums ir skeptisks attiecībā pret TTIP. Īpaši uzskatāmi tas ir redzams Vācijā. Piemēram, dažas dienas atpakaļ aģentūra Ernst & Young publicēja datus, ka ne mazāk par 56% no TOP30 vācu koncernu patiesībā pieder ārvalstniekiem, galvenokārt amerikāņiem (un te arī daļēji ir atbilde, kas tās ir par korporācijām, kuras tik aktīvi un bezprincipāli lobē TTIP). Tāpat Vācijā 18. un 19. aprīlī (pirms 20.aprīļa 9. saskaņošanas tikšanās par TTIP) notika masu demonstrācijas pret TTIP ar desmitiem tūkstošu cilvēku piedalīšanos. Kopumā pasaulē šajās dienās notika vairāk kā 700 protesta akciju 45 pasaules valstīs (arī ārpus Eiropas).
Kas cilvēkiem nepatīk? Pret ko viņi protestē? Pirmkārt, TTIP tiek apspriests visstingrākajā slepenībā, slēpjot apspriežamo pat no eiroparlamenta deputātiem un dalībvalstu neprofila ministriem. Tātad lielāko cilvēku vairumu nemaz neiepazīstina ar līguma nosacījumiem. Tas ir bezprecedenta gadījums. Amerikāņi uzstāj, ka visam ir jābūt slepenam un ka paziņots tiks tikai tad, kad viss būs saskaņots. Bet Obama Kongresam pieprasīja tādas pilnvaras, kuras paredz parakstīt TTIP bez vēlākām tā mainīšanas iespējām. Respektīvi, kad viss būs saskaņots un paziņots, neko izmainīt vairs nevarēs. Tātad TTIP tiek virzīta visstingrākajā slepenībā, aiz kuras slēpjas kāda nelietība un liels daudzums cilvēku saprot, ka tā ir nelietība.
Tālāk ir zināms, ka ASV uzstāj, lai visus strīdīgos jautājumus par TTIP risinātu bez dalībvalstu tiesiskās līdzdalības ar speciāli izveidotu starptautisku arbitrāžas tribunālu palīdzību. Ir zināms, ka visiem TTIP dalībniekiem būs jāpieņem kopēji standarti (tā arī ir stingra amerikāņu prasība). Tas attiecas arī uz sociālo sfēru, ekoloģiju, darba attiecībām utt. Šai ziņā Eiropā saprot, ka ES dalībvalstīs, jo īpaši Vācijā un Skandināvijā ir stingri sociālie standarti un sociālās valsts koncepcija, bet amerikāņiem nekas tāds ne tuvu nav. Tad, lūk, amerikāņi uzstāj uz to, lai arbitrāžas tribunāli sodītu valstis, ja tās ar īpašām ekoloģiskām un sociālām prasībām traucē starptautiskām korporācijām “pareizi” nodarboties ar biznesu un iegūt maksimālas peļņas. Viņuprāt ir jābūt unificētiem standartiem un ir skaidrs, ja viss notiks pēc amerikāņu prāta, tad šie standarti būs visminimālākie.
Visbeidzot TTIP atņems tās dalībvalstīm lielu daļu no to līdzšinējās suverenitātes [kas jau tagad ES ietvaros ir pietiekami ievērojami samazināta]. TTIP dalībvalstis šo savu suverenitāti nodod šiem arbitrāžas tribunāliem. Francija jau ir paziņojusi, ka tā ir kategoriski pret šo nosacījumu, kuru visādi cenšas uzspiest amerikāņi, jo tā ne par mata tiesu negrasās atteikties no savas suverenitātes.
Visa augstāk minētā rezultātā pārrunas par TTIP iet ļoti smagi. Savukārt pārrunas par Trans-Klusā okeāna partnerību pēc ekspertu domām faktiski ir izgāzušās.
[Visdrausmīgākais TTIP sakarā, kas skars gandrīz visus, ir amerikāņu pārtikas standartu ieviešana, atļaujot ģenētiski modificēto pārtiku, kas ASV ir pietiekami plaši izplatīta. Lai saprastu cik šie draudi ir nopietni un drausmīgi ieteicams noskatīties Konstantīna Sjomina jaunāko filmu “Graudi un pelavas“ (“Зерна и плевелы”): https://www.youtube.com/watch?v=HLuHTGdiTmA
