Un Tu saproti – kādā filmā atrodies? Un saproti, kāda var būt vai nebūt Tava loma? Pretstatu lodes izšķīst un Tu ieraugi īstenību, kurā atrodies patreiz. Dažreiz tā var būt ciniski skarba, bet tā ir patiesa. Jo Tavas atziņas sakņojas Mulukā – tavā atmiņā un dvēseles pieredzē.
"Tu jau daudz reiz esi to visu redzējis un saproti, kas notiek kārtējo reizi – jo vēsture cikliski atkārtojas jaunā līmenī. Tu pēkšņi pamani, kas Tev tiek atņemts un sabirzt rīvmaizes drupatās Tavs vakarēdiena maizes klaips. Ka verdzība, ko Tev pa kluso gatavo, var būt briesmīgāka par jebko, ko Tava dvēsele ir pieredzējusi. Jo tagad gatavojas iznīcināt mūsu cilvēcisko būtību, mūsu pašcieņu un saikni ar Garu."
Jo tagad mūs grib redzēt, kā ēzeļu un cūku krustojumu. Ēzelis nekurnot griež maltuves riteni un nes nastas. Ēzeļmāti paņem priekšā arābi, lai apliecinātu savu vīrietību. Cūkas nepacietībā drūzmējas pie silas, gaidot svaigu samazgu spaini.
Diena stāsta par lietām, kas jāierauga jebkuram! Tas ir gan Transatlantiskais tirdzniecības līgums, kas nokaus mums imunitāti gēnu līmenī un modificēs mūsu ķermeņa struktūras „jaunas” pārtikas uzņemšanai. Gan „zagļu” rotācija iestādē, kurā darbinieku godīgumam vajadzētu būt profesionālajos standartos. Gan likums par pret valsti vērstas informācijas izplatīšanu – ko izdod cilvēki, kas jau krietnu laiku nepārstāv šīs valsts, savas Dzimtenes intereses. Un nesakiet tagad – „Zivs jau pūst no galvas..!” Tā zivs iespējams pūst mūsu sirdīs. Tā zivs – ir vēlme saglabāties, kaut vai piesmirdušā akvārijā. Tā zivs ir bļaustīšanās virtuvēs un smēķētavās, bet mēles turēšana aiz zobiņiem – tiklīdz saduries ar sociālo nosacītību. Tā zivs ir absurdu rīkojumu bezierunu izpildīšana. Pat nepadomājot, ka šie rīkojumi ir pretrunā ar cilvēka būtību un pazemo ne tikai to devēju, bet arī izpildītāju.
"Vai mēs tiešām iedomājamies, ka mūsu Dvēsele attaisnos, to ko mēs zinājām, bet darījām – tāpēc, ka tā kāds lika. Vai tad mēs esam sliekas, kam nav smadzeņu un ir 10 sirdis – katrai situācijai sava!"
Tik daudzi bārsta atklāsmes, un runā par to, ka ir jācīnas pret ļaunumu. BET turpina izpildīt šī ļaunuma rīkojumus. Nu nevajag taču obligāti iet uz barikādēm un šaut uz sev līdzīgiem, kuri vienkārši nav vēl pamodušies. Visi tie Antikrista kārtības struktūru stutētāji ir nabaga apmuļķoti, nobijušies ļautiņi. Kuri tāpat domā, ka neko jau nevar izdarīt. Nav jāvicina uz ielas lozungs vai revolucionārs manifests. Nav jālaiž neķītrības pār savām lūpām aprakstot tos, kuri dzīvo morālo mēslu bedrē. Ir vienkārši jāiztaisno sava pašcieņa. Jāsaprot, kur tu atrodies,,, un kāpēc. Tāpēc, ka aiz Tevis ir bērni, kas pārņems tavas paaudzes stafeti. Tu teiksi, es nevaru pieļaut, ka ar mani, kas atgadās – kas tad baros manu ģimeni. Attopies, jo Tava klusējošā piekrišana izbruģē Tavai ģimeni ceļu uz elli zemes virsū. Tur tālāk nākotnē vairs var nebūt nekādu ģimeņu. Tās būs vien izredzēto privilēģijās. Bet vairākums būs masu koncentrācijas nometnes vergi, kas piedevām ir tik apstulbināti – ka paši svin savu verdzību un līksmo par Hegemonu vadīto klaunu raustīšanos uz skatuves.
Lūk tāda ir šī filma... un tāda tā vienmēr ir bijusi. Pastaiga cietumā ir beigusies un pēc trešā zvana visiem būs jābūt kamerās. Šodien tiešām vēl ir laiks padomāt par savu bērnu nākotni. Ieskatīties viņiem acīs un uzdot mēmu jautājumu. Viņi grib būt brīvi cilvēki, kas atnākuši šeit uz Zemes izpaust savu individualitāti un piedalīties radīšanas procesā. Vai patērētāju sistēmas skrūvītes, primitīvu instinktu vadīti vergi, kas tiecoties pēc apmierinājuma – gabaliņu pēc gabaliņa pārdod savu Cilvēka būtību. Un palēnām pārtop par būtnēm ar 20 pirkstiem.
Muluk (Debesu uguns) 3-ajā atslēgā caur Prometeja bērniem uzdod Jums jautājumu. Cik daudz gabaliņu no savas Cilvēka būtības esat pārdevuši Jūs. Cik jūsos ir palicis pašcieņas, drosmes un Mīlestības. Šī ir tā diena, kad Jūs varat pieprasīt izkrāpto atpakaļ – jo ne jau veselā prātā, kāds atdod savas dvēseles daļas. Šī ir tā diena, kad jūs varat saprast – kā Jūs krāpj. Un pieņemt lēmumu – vairs netirgot savu sirdsapziņu.
"Šī ir tā diena, kad Debesu Tēvs un Māte Māra apelē pie mūsu senās tautas saknēm, un atgādina, ka Balti šai pasaulē saglabāti tamdēļ, ka reiz nāks Tumsas laiks. Un tajā Tumsā gaismas cilvēki kļūs labi redzami un atpazīstami. Tagad šis laiks atrodas uz Jūsu sliekšņa – tamdēļ aizdedziet savās sirdīs Gaismu!"
Tolteku komandas vārdā - Ivo
https://www.facebook.com/toltekulaiks/
