Tie ir kā zvaigznes, kamēr galvu nepacelsi, neieraudzīsi. Bet, kad pacelsi, acīm iegrimsi zvaigžņu pienā un sapratīsi, ka to ir tik daudz. Meklējiet savus cilvēkus! Viņiem, tāpat kā jums ir bail un ir sāpīgi. Tāpat kā jums, viņiem mēdz būt melnās dienas, kļūdas un neveiksmes. Bet viņi ir gatavi iet cauri bailēm, viņi ietekmē lietu gaitu un uzdod dzīves tempu.
Kaut kur viņi ir labākie, kaut kur - ne tik labi. Viņi neskauž un nežēlojas. Taču tie vienmēr ar pateicību saņem likteņa dāvanas un mīl sevi par to, ka veiksme tiem uzsmaida. Meklējiet uzticamos un godīgos, kuri neslēps savu niknumu un asaras aiz liekulības un smīna. Viņi runā, ko domā. Lai arī bieži tas ir nepatīkami, lai arī bieži - tieši sirdī trāpa. Toties - godīgi. Ne no dusmām, bet mīlestības. Tie priecājas patiesi, smejas skaļi, brīvi, melodiski un lipīgi. Tie neslēpj un nekaunās savas jautrības.
Meklējiet tos, kurus varēsiet mīlēt mūžīgi. Meklējiet tos, kuri gaida jūsu mīlestību un ir tās vērti. Ar kuriem kopā saliesiet divus ezerus un sanāks jūra. Meklējiet tos, kuros daudz dzīvības. Skanošus, sulīgus, ar smieklu krunciņām sejā. Meklējiet parkos, uz skatuvēm, skumjus, jautrus, mazus un lielus. Viņi vienmēr ir nedaudz bērni, viņi iet pa dzīvi ar ticību labajam, lai arī redz kā balto, tā melno, taču dzīvo dzeltenā dēļ, sarkanā, zilā... Meklējiet tos. Vajag tikai nedaudz pacelt galvu.
Ernesto Bonivur
Avots: https://www.aum.news/
Tulkoja: Ginta FS
