Jūdaisms (ivritā: יַהֲדוּת) ir ebreju reliģija un kultūra, un ir viena no vecākajām zināmajām monoteistiskajām ticībām. Atbilstoši ebreju tradīcijai, Jūdaisma vēsture sākas ar derību starp Ābramu, ebreju ciltstēvu un Dievu (aptuveni 2000 gadus p.m.ē.).
Jūdaisma vēsture un paražas ir likusi pamatus daudzām mūsdienu reliģijām, īpaši Kristietībai un Islāmam. Jūdaistu svētie raksti ir ebreju Bībele (Tanakh), kas vēlāk, pēc Jeruzālemes tempļa sagrāves, izvērstāk izskaidroti Talmudā. Jūdaisms balstās uz Torā aprakstīto Dieva likumu studēšanu un ievērošanu.
Jūdaisms no citām reliģijām atšķiras ar to, ka tās centrālā autoritāte nav viena cilvēka vai grupas rokās, bet ir atrodama svētajos rakstos, mutvārdu un rakstiskajās tradīcijās un rabīnu spriedumos, kas šos likumus un tekstus izskaidro un piemēro ikdienas dzīves problēmām. Attiecīgi, modernais Jūdaisms, kas veidojās pēc tempļa sagrāves, bieži tiek saukts par rabīnisko jūdaismu. https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABd...
Kabala (ivritā: קבלה, angļu: Kabbalah) ir garīga mācība, kas radusies no ļoti senas mistiskas tradīcijas, ko tās lietpratēji gadu tūkstošiem mutiskā veidā nodeva nelielam skaitam īpaši izraudzītu mācekļu. Ebreju valodā ar jēdzienu קבלה sākotnēji tika saprasta "piegādāšana, pārņemšana un tālāknodošana". Ar laiku arī ebreju svēto rakstu (Toras) apslēpto zināšanu kopēji tika saukti par Ba’ale Ha-Kabbalah (בעלה הקבלה) vai Mekuballim (מקובלים), no šiem vārdiem pakāpeniski izveidojās jauns vārds "Kabala". https://lv.wikipedia.org/wiki/Kabala
Tora (senebreju: תּוֹרָה (torah) - "mācība", "likums" ir Vecās Derības pirmo piecu, Mozum piedēvēto, grāmatu kopuma apzīmējums. Ļoti izplatīts ir arī sengrieķu valodā lietotais termins Pentateihs (Πεντάτευχος - "pieci (rakstu) ruļļi"
Tora ir vissvētākie no Jūdaisma svētajiem rakstiem. Tā ir pirmā no Tanah trim daļām. Tora satur vēsturiskus stāstus, dzeju, ģeneoloģiju un likumdošanu. Tora satur 613 baušļus, kas regulē ticīga ebreja dzīvi. 365 no tiem ir ierobežojoši un 248 ir pozitīvi - atļaujoši.
Tora ir Jūdaisma pamats. Atbilstoši Talmudā minētajam rabīnu viedoklim, tā tikusi radīta 974 paaudzes (2000 gadus) pirms pasaules radīšanas un Dievs to izmantojis kā plānu pasaules radīšanai. Talmuds māca, ka viss, kas radīts šajā pasaulē, pastāv tāpēc, lai īstenotu Toru.
Ortodoksie ebreji tic, ka Mozus Desmit baušļus un Toras tekstu saņēma Sīnājā ap 1280. gadu p.m.ē. Akadēmiskie Toras pētnieki uzskata, ka Toras teksts tika pabeigts ne agrāk kā persiešu valdīšanas laikā (500 - 300 g.p.m.ē.).
Jūdaismā pastāv uzskats, ka ja vien izraēļi būtu palikuši uzticīgi Dievam un ievērojuši visus viņa baušļus, visa pārējā Tanakh nebūtu nepieciešama, jo tās lielākā daļa ir veltīta Dieva brīdinājumiem un aicinājumiem izraēļiem atgriezties pie Viņa. Tādējādi pirmās piecas Mozus grāmatas tiek uzskatītas par svarīgākajām, jo tās satur pilnīgu Dieva atklāsmi.
Kristieši Toru akceptē, kā Bībeles Vecās Derības sastāvdaļu.
Islāmā Tora (Tevrāts) tiek uzskatīta par patiesu Dieva atklāsmi, kuru gan ir izkropļojuši vēlāko paaudžu cilvēki. https://lv.wikipedia.org/wiki/Tora
Talmūds[1] (ivritā: תלמוד — ‘mācība’) ir pēc Toras vissvarīgākais jūdaisma teksts, kas aptver līdz pat 10 000 lappusēm vairāk nekā desmit sējumos. Divi pazīstamākie Talmūda varianti ir "Babilonijas Talmūds", kas tapis ebreju diasporas reliģiskajos centros Surā un Pumbeditā, un daudz īsākais "Jeruzālemes Talmūds". Abas Talmūda versijas satur apmēram 500 gadu laikā tapušus un vēlāk kanonizētus rabīnu komentārus par ebreju reliģiskajiem likumiem, ētiku, paražām un vēsturi. https://lv.wikipedia.org/wiki/Talm%C5%...
Islāms[1] (arābu: الإسلام, IPA: [al isla:m]) ir monoteistiska reliģija, kura 7. gadsimtā radās Arābijas pussalā. No islāmticīgo viedokļa islāms nesākās ar Muhamedam atklāto vēsti 7. gadsimtā, bet gan ar Ādamam atklāto vēsti. Atbilstoši islāmam starp Ādamu un Muhamedu ir bijuši daudzi citi pravieši, un daļa no tiem ir pieminēti Islāma avotos (kā, piemēram, Noass, Ābrahāms, Mozus, Dāvids, Jēzus, un citi pravieši). Tā islāmā skata "vispārīgo islāmu", kurā ietilpst visu Dieva praviešu vēsts un "konkrēto (vai specifisko) islāmu", par kuru sauc tieši pravieša Muhameda mācīto islāmu ar tā atšķirībām pielūgsmes praksēs no iepriekšējo Dieva praviešu mācībām.[2] Konkrētais islāms balstās uz Korānu - atklāsmi svēto rakstu veidā un paša pravieša Muhameda paskaidrojumu, kā pareizi saprast Korānu. Paskaidrojums ir Muhameda norādījumi sakot vai noklusējot, darot vai nedarot formā - Sunna. Arābu valodā vārds islām nozīmē pakļaušanos, jeb padošanos, apzīmējot ticības pamata vērtību – pilnīgu padošanos Dievam. Arābu valodā Dievu sauc par Allāhu (الله; [alːaːh]).[3] Šādi Dievu sauc arī arābu kristieši. Šo vārdu paralēli vietējam vārdam (ja tāds ir) lieto arī visas musulmaņu tautas. Par musulmaņiem tiek saukti islāma sekotāji un tas nozīmē "tāds, kurš ir padevies [Dievam]".[4][5] Pēc sekotāju skaita islāms ir otra lielākā reliģija pasaulē (lielāka ir vienīgi kristietība). https://lv.wikipedia.org/wiki/Isl%C4%8...
Kristietība (grieķu: Xριστός, Khristos) ir monoteiska reliģija, kas balstās uz Jēzus Kristus dzīvi un mācību, kāda tā aprakstīta Jaunajā Derībā. Saskaņā ar to Jēzus ir Mesija, kā pravietots Vecajā Derībā. Kristietība ir pasaulē visizplatītākā reliģija.[1] Tiek uzskatīts, ka visā pasaulē ir no 1,5[2][3] līdz 2,2 miljardiem[4][5] reliģijas sekotāju.
Trīs lielākie kristietības novirzieni ir katolicisms, pareizticība un dažādas protestantu konfesijas. Katoļu un pareizticīgo baznīcu šķelšanās notika 1054. gadā, bet protestantisms radās 16. gadsimtā reformācijas rezultātā.
Kristietības svētie raksti ir Bībele. Kristietības izcelsme saistīta ar jūdaismu, ar kuru tai ir kopīga daļa svēto rakstu, kā arī agrīnā vēsture. Kristiešu rakstos vārds "kristieši" pirmoreiz parādās Apustuļu darbos 11:26.
Kristietība, tāpat kā jūdaismā, ir savu vērtību sistēma, taču atšķirībā no jūdaisma, kristietības centrālais tēls nav pats Dievs, bet gan Jēzus Kristus — Dieva dēls un tā iemiesojums Zemes virsū. Tāpat kristietības pamatā ir nevis Dieva atklāsme cilvēkiem (praviešiem) kā jūdaismā, bet gan sekošana Jēzus piemēram — viņa rīcībai, uzvedības normām, attieksmei pret lietām un cilvēkiem. Lai gan neticīgajiem šīs atšķirības varētu nelikties nozīmīgas, jūdaisma sludinātājiem un teorētiķiem tās šķita krasā pretrunā ar konsekvento monoteismu un tādēļ kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem, kādēļ kristietība kļuva par patstāvīgu reliģiju.
Kristietība radās mūsu ēras sākumā Jūdejā, Romas impērijā un izplatījās pa visu impēriju un arī ārpus tās. Kristietību var uzskatīt par vienu no galvenajiem Eiropas konsolidēšanas faktoriem pēc Romas impērijas sabrukuma. It īpaši par klasiskās valsts un tiesību saglabāšanas un atjaunošanas faktoru, kas kalpoja par visas vēlākās Eiropas civilizācijas idejisko un ētisko pamatu.
Kristietība ir sadalījusies vairāk nekā 28 000[nepieciešama atsauce] konfesijās vai grupās, tādēļ ir grūti izveidot pilnīgu sarakstu, kurā būtu iekļautas visas ticības, kas attiecas uz kristiešiem. Reliģijas centrā tomēr paliek ticība Jēzum Kristum kā vienai konkrētai personai, kuru Dievs sūtījis uz zemi, lai glābtu cilvēkus. Kristieši uzskata, ka Jēzum bija jācieš, jāmirst un jāceļas augšā no mirušajiem, lai izpirktu cilvēku grēkus un atgrieztu viņiem ticību Dievam. Kristiešu skatījums uz Jēzus jauno dzīvi pēc viņa nāves ir kā cerība, ka arī viņiem var tikt dota mūžīgā dzīve.
Kristieši tic Trīsvienībai, kas ir doktrīna par Dievu kā vienotu būtni, kuru veido trīs personas - Dievs Tēvs, Dievs Dēls un Dievs Svētais Gars. Ticība parasti ir noformulēta ticības apliecībās, no kurām izplatītākā ir Apustuļu ticības apliecība.
Svarīgu lomu kristietībā ieņem desmit baušļi, kuros noformulēti pamatprincipi cilvēka un Dieva attiecībām, un attiecībām cilvēku starpā. https://lv.wikipedia.org/wiki/Kristiet...
-Apokrifi – kāpēc šie teksti nederēja Bībelei?
Zināms, ka Jaunajā derībā iekļautie darbi faktiski ir tikai daļa no visnotaļ apjomīgās kristīgās 1.-2. gadsimta literatūras. Pašā Jaunajā derībā atrodami lietišķi pierādījumi, ka tāda literatūra pastāvējusi un bijusi arī mutvārdu tradīcija, kas nav izmantota Jaunās derības četros evaņģēlijos. www.delfi.lv/news/comment/...
-Interesanti, ka vēl pirms pāris gadsimtiem, kristiešu reliģijā pastāvēja vēdiskā reinkarnācijas izpratne.
-Nekad nebiju iedziļinājusies Jūdaismā un Islāmā, bet pārsteidzošs izrādījās fakts, ka Jūdistu Tora ir 1:1 ar Bībeles veco derību un Korānu!?
Pagānisms, no latīņu paganus:
Pirmatnējo un seno tautu dzīvesziņa.
Šaurā nozīmē — etniskā baltu un slāvu cilšu ticība pirms kristietības ieviešanas.
https://lv.wikipedia.org/wiki/Pag%C4%8...
Labs materiāls par reliģijām un to ietekme uz jauno pasaules kārtību.
www.draugiem.lv/gallery/
Tie ir tikai fakti un es neesmu pret labiem cilvēkiem, vai labiem darbiem, vai labiem nodomiem, es tikai neatbalstu reliģijas un fanātiķus!