Transfera Faktors ir imūnsistēmas normalizēšanas sistēma. Pēc savas izcelsmes Transfera Faktors ir polipeptīds, kas ir īsas olbaltumvielu ķēdītes, bet tās nav olbaltumvielas. Dažreiz speciālisti saka, ka tie ir mazi olbaltumi, bet tā nav. Tie ir peptīdi, kas parasti satur aptuveni 44 dažādu kombināciju aminoskābju fragmentus. Tas ir svarīgi, jo organisms uz olbaltumvielām var reaģēt ar alerģisku reakciju, jo organisms tās var uztvert kā svešķermeni, atšķirībā no dabīgas izcelsmes aminoskābēm, kas nekad nerada alerģiskas reakcijas ne bērniem, ne pieaugušajiem ! Transfera Faktors ir viens no tādu dabīgas izcelsmes aminoskabju avotiem.
Svarīgi ir saprast, ka daba Transfera Faktoru jau pašā sakumā ir paredzējusi dzimtas turpināšanai. Dzimšanas brīdī, gan mātei, gan mazulim nākas saskarties ar agresīvo arējo vidi - mikrobiem, patogēniem, parazītiem, infekcijām utml ... Māmiņa un bērniņš ir noguruši dzemdībās, neaizsargāti un novajināti.
Turklāt, jāņem vērā, ka vēl pirms pārsimts gadiem, mazuļi nedzima sterilos apstakļos – slimnīcās un dzemdību namos, bet gan mājas pirtiņās, tāpēc, daba ir ielikusi gudru izdzīvošanas mehānismu katrā cilvēkā, kurš ir ierakstīts viņa ģenētiskajā programmā, ko tas saņem no vecakiem – mātes un tēva, ko mēs varam nosaukt par iedzimto imunitāti.
Iedzimto, dabisko jeb sugas imunitāti nodrošina organisma iedzimtās īpatnības. Piemēram, iedzimtās imunitātes dēļ cilvēki neslimo ar daudzām dzīvnieku slimībām, bet dzīvnieki ar cilvēku slimībām. Daba ir rīkojusies īpaši saprātīgi, jo tūlīt pēc piedzimšanas pirmajās 3 dienās jaundzimušais saņem vēl kādu aizsardzību no savas mātes ar pirmpienu, kurš satur jau mātes ģenētisko informāciju par visiem patogēniem, infekcijam, vīrusiem, senītēm, vēža šūnām un parazītiem, ar kuriem ir saskāries viņas un viņas senču organismi savas dzīves laikā. Ja māmiņa šo informāciju no saviem senčiem nav saņēmusi, tad viņas organisms nodod tikai to informāciju, kuru viņa ir uzkrājusi savas dzīves laikā. Tas ir mehānisms, ko ģenētiski ir paredzējusi daba mūsu izdzīvošanai. Pēc šāda paša mehānisma darbojas visu mugurkaulnieku imūnsistēmas. Kaķēni, kucēni, telēni ..., visi dzimst nesterilos apstakļos un pateicoties šim dabas radītajam mehānismam izdzīvo !
Transfera Faktors ir informatīva molekula, jeb informācijas matrica imūnās pieredzes nodošanai no pieredzējušas sistēmas, kura jau ir pazīstama ar ārējās vides draudiem, sistēmai, kurai šādas informācijas vēl nav. Tādejādi, jaunās, nepieredzējušās sistēmas, vai šūnas, saņem pirmo imūnās sistēmas apmācību.
Runajot par Transfera Faktoru, ir pieņemts saukt to par bioloģiski aktīvu pārtikas piedevu, kā tas ir reģistrēts augstākajās valsts kontroles institūcijās – Pārtikas Veterināraja Dienestā (PVD).
Tomēr, mums ir jāsaprot, ka Transfera Faktors ir vēl vārdos nenoformulēts izdzīvošanas fenomens, kurš ir dabas pilnība, augstākās kategorijas evolūcijas attīstības gala produkts, kas ir paredzēts sugas izdzīvošanai.
Tieši tāpēc Transfera Faktoru būtu pareizi saukt par imūnmodulatoru, kas nestimulē un nepaaugstina imunitāti vai kādu tās ķēdes posmu, bet gan līdzsvaro to un paaugstina visu imūnās atbildes reakciju kopumā. Transfera Faktors paaugstina imūnās atbildes reakcijas ātrumu līdz pāris stundām kā arī aktivizē antigēnu imunitāti uz alerģiju izraisītājiem, kontrolējot to ar sastāvā esošo frakciju palīdzibu, kur viena frakcija – induktorā, paaugstina visu kopējo imūnās sistēmas atbildes reakciju, otra - antigēnspecifiskā frakcija cīnās ar dažādiem mikroorganismiem ar kuriem ir pazīstams mātes organisms un trešā - supresorā frakcija kontrolē abas iepriekšminētās frakcijas, lai tās neņem virsroku viena pār otru un neizraisa autoimunas reakcijas.
Tā kā produkts ir mūsu organisma sastāvdaļa, tas ir pilnīgi nekaitīgs pat jaundzimušajam un sirmgalvim. Transfera Faktors sava plašā darbības spektra dēļ paaugstina jebkura cilvēka dzīves kvalitāti absolūti visās sfērās . Tas paaugstina atmiņu, potenci, dod enerģiju, spēkus, novērš stresu un bezmiegu utml ... Turklāt, ir eksperimentāli pierādīts, ka Transfera Faktors ir efektīvs arī visu vīrusu, tādu kā gripa, hepatīti A, B, C, HIV, visu sešu veidu herpes vīrusa - citomegalovīruss, Epšteina-Barra, ieskaitot arī dažādu infekciju, dažādu hronisku un akūtu imūndeficīta stāvokļu un dažādu labdabīgu un ļaundabīgu onkoloģisko slimību gadījumos, un ir neaizstājams bieži slimojošiem bērniem un pieaugušajiem.
Imunitāte neapšaubāmi ir katra dzīvā organisma sastāvdaļa, kas skar jebkuru dzīvu organismu. Tapēc pilnīgi neizskaidrojams ir fakts, ka apmēram 2O-3O-jos gados populārs bija viedoklis, ka mazuļus nevajag likt pie krūts pirmajās trijās dienās pēc dzimšanas, aizvietojot mazuļa ēdienkarti ar 5% glukozi, vai mākslīgo piena maisījumu, kas turpinājās vairākus desmitus gadu, izraisot nopietnu imūndeficītu vairākās paaudzēs. Dažās dzimtās tās var būt pat 3-4 paaudzes. Sekas mēs redzam šodien - alerģijas, onkoloģija, vīrusi, infekcijas, autoimūnas saslimšans. Visas šīs slimības ir sekas.
Šodien katram no mums ir ļoti svarīgi normalizēt savu imūnsistēmu, atgūstot tās kompetenci. Daudzi maldīgi uzskata, ka imunitāte ir tikai saaukstēšanās.
Imunitāte ir organisma noturība pret jebkuriem svešas izcelsmes informācijas avotiem – svešām olbaltumvielām, svešām aminoskābēm, jaunām infekcijām, kas kā rezultāts rodas genomu apmaiņas ceļā un ir cilvēka sugai patoloģiska mikroflora.
Mums jābūt gataviem, ka jauni vīrusi un infekcijas iekaros pasauli, jo tas ir tāds bioloģisks dabas likums, bez ka nebūtu attīstības. Kā zinams, pret jaunām slimībām radīt zāles ir principā neiespējami, savukārt, radīt zāles slimībai, kas jau plosās ir jau par vēlu un tāpēc mūsu organismam ir jābūt gatavam tikt ar tām galā ātri un efektīvi. Vienkāršiem vārdiem runājot, izdzīvos tikai tie, kuriem būs stipra imunitate ! Turklāt, vecās slimības – tuberkuloze, trakumsērga, holēra, malārija arī nekur nav pazudušas. Arī onkoloģija šobrīd ieņem katastrofālu statistiku ne tikai Latvijā. Mūsu organismos dažādu bioķīmisku procesu rezultātā katru dienu rodas miljoniem patoloģisku šūnu un tikai no mūsu imūnsistēmas būs atkarīgs vai tā pieļaus to tālāku attīstību un nekontrolētu vairošanos vai nē. Tikai spēcīga imūnsistēma ir spējīga tikt galā ar mūsu laikmetā sastopamo slodzi. Īpaša nozīme vēža profilaksē un ārstēšanā ir NK šūnām jeb NK killeriem, vai galētājšūnām. NK šūnas ir visagresīvākie no limfocītiem un tās sastāda apmēram 5% - 15% no kopējā organismā cirkulējošo limfocītu skaita. To mērķis ir audzēju šūnu iznīcināšana un organisma aizsardzība no visdažādākajām infekcijām, vīrusiem un mikrobiem. NK killeršūnas-galētājšūnas ir ļoti svarīgs faktors cīņā ar vēzi. Imunitates paaugstināšana ir vienīgais veids kā palielināt NK šūnu-galētājšūnu skaitu un aktivitāti. Diemžēl, mūsu šodienas populācijai dažādu faktoru ietekmē NK kileršūnas iedzīvotājiem ir 5-6 reizes mazāk nekā tām vajadzētu būt.
Pēc pēdejiem Transfera Faktoru klīniskajiem pētījumu datiem ir zināms, ka Transfera Faktors ir efektīvs arī pie lēni un nemanāmi ritošām galvas smadzeņu infekcijām, tādām kā parkinsona slimība, autisms, izkaisītā sklerozeun pat pie bērnu cerebrālās triekas.
Protams, nepieņemsim Transfera Faktoru kā panaceju visam vainām, jo ja esam savu organismu noveduši kritiskā stāvoklī, ne vienmēr pietiks ar pāris burciņām Transfera Faktora, bet tomēr der atcerēties, ka Transfera Faktors paaugstina organisma spēju adaptēties, paaugstināt noturību pret dažādas izcelsmes stresiem un ievērojami paaugstina jebkuras terapijas efektivitāti, un jau šodien mēs varam teikt, ka Transfera Faktors ir mūsu bioloģiskais izdzīvošanas fenomens !!!
/Raksts pierakstīts no profesora Vladimira Dadali intervijas./
www.imunitatei.lv
