Šodien es smaidu ...
... degu sevī un klusi staroju ... un domāju, cik gan maz būtu vajadzīgs, lai padarīto šo pasauli par daudz draudzīgāku, taisnīgāku un mīlestības pilnāku telpu, nekā tā ir šodien. Runa būs par Helovinu un manu iekšējo protestu pret šiem „svētkiem”. Ja citus gadus šos „svētkus”, vienkārši ignorēju, tad pagājušogad sapratu, ka ignorēšana ir pielīdzināma vien labu cilvēku klusēšanai, ļaunuma triumfa gājiena laikā. Tāpēc pagatavoju bildīti ar kā ceļazīmē nosvītrotu ķirbi ar uzrakstu „Dievs svētī Latviju” un jutos ļoti apmierināta ar sevi. Šogad jau pirms kādas nedēļas, nez no kurienes draugos šī mana bilde atkal uzpeldēja ... teikšu godīgi, kaut kā nepatīk man vairs tā ideja, bet nu labi, kā ir tā ir! Tad nu lūk, jau labu laiku pirms šāgada Helovīna biju izdomājusi, ka šogad rīkošos savādāk – mēģināšu radīt kaut ko jauku, sirsnīgu un pozitīvu. Rezultātā, vakar pirms pašas gulētiešanas radās šis ieraksts feisbukā:
„Rīt, kad daudzi svinēs svešus svētkus un nāves kultu - TU uzvelc savas visgaišākās drēbes un iededz savā sirdī visspožāko gaismu un ej droši ārā no mājas un staro, tik, cik vien jaudas - domā labestīgas domas, smaidi, mīli no sirds un dedzi par saviem mīļajiem, par savu dzimtu, par savu zemi un šo pasauli ... un es ticu, ka mūsu labās domas uzlidos debesīs, aplidos pasauli, apvienosies, simtkāršosies un nolīs pār mums kā tīras gaismas un mīlestības lietus ..."
Neslēpšu savu pārsteigumu, ka šis mazais ieraksts guva tik lielu atsaucību, bet ne par to šoreiz. Šoreiz par to, kā visums palīdz, ja mūsu nolūks ir patiess un no sirds. Ziniet, es pat cerēt neuzdrošinājos, ka šī mana ideja varētu tikt atskaņota plašsaziņas līdzekļos, jo pirmkārt neesmu jau nekāda visiem pazīstama rakstniece, filozofe, domātāja, vai žurnāliste un otrkārt, mūsu valsts virziens jau nu noteikti nevirzās gultnē, kuru varētu nosaukt par augstākās morāles paraugu! Tāpēc liels bija mans pārsteigums un prieks, kad mani šorīt feisbukā uzrunāja Edmunds Aizkalns ar vārdiem: „gaišā meiča, labrīt! es Tavu helovīna svinēšanas domu izplatu pa kurzemes radio, līdz 10tim katrā stundā. gluži manas domas.”. www.kurzemesradio.lv/player.php Pieslēdzos Kurzemes radio un ar patiesu prieku klausījos kā mana doma pa radio ētera viļņiem aizplūst pie tūkstošiem radioklausītāju. Nevaru izteikt, kāds man bija prieks! Un ne jau par to, ka manu domu izplata, bet gan par to, cik gan daudz mēs spējam paveikt ar vienu savu gribu, lēmumu un darbību! Un tagad es nebeidzu domāt, cik gan maz vajag, lai īsā laikā padarītu šo pasauli par mums visiem draudzīgu, harmonisku, mīlestības un laimes pilnu vidi. Nebūtu taču nemaz tik sarežģīti vienkārši nebūt vienaldzīgiem, un katram izdarīt tik daudz, cik mēs katrs savā vietā atrodoties varam!
Nesen tulkoju vienu materiālu, kurā psiholoģijas un socioloģijas pētnieki izvirza „kritiskās masas” teoriju:
„Vai mēs, kā globāla sabiedrība, varam pietiekoši ātri izmainīt savu uzvedību tā, lai padarītu šo pasauli labāku? Jā, pastāv ļoti liela varbūtība, jo nav tādas, nepieciešamības izmainīt visu uzreiz un vienlaicīgi. Šeit jārunā par kādu konkrētu kritisko masu. Mēs nezinām tieši cik cilvēkiem būtu jāizmainās, lai kāda ideja iegūtu atbalstu un sāktu izplatīties, bet pastāv nenoliedzams fakts, - kad cilvēki sāk domāt un uzvesties savādāk, tas sāk atspoguļoties arī apkārtējā vidē un tādā veidā notiek idejas izplatīšanās. Zinatnieki ir atklājuši, ka, ja kādu ideju atbalsta vismaz 10% cilvēku, tad beigu beigās, šo ideju sāk atbalstīt visi parējie. Interesanti, ka šī fenomena matemātiskais modelis uzrāda spontānu lēcienu – ja ideju atbalsta mazāk, nekā 10% sabiedrības, tad redzama idejas izplatība nenotiek, bet, ja ideju atbalsta vairāk par 10% sabiedrības, tad šī ideja sak izplatīties ar meža ugunsgrēka ātrumu!
Zinātnieka komentārs: „Es nedomāju, ka šādas pārmaiņas pirmkārt notiks ar visiem valstu līderiem, vienalga, vai tie būtu politiskie, vai uzņēmējdarbības līderi. Es domāju, ka vienmēr ir izņēmumi un starp viņiem ir arī ļoti apgaismoti politiķi un uzņēmēji, bet kopumā šie cilvēki ir ļoti saistīti ar pastāvošo sistēmu un viņi baidās no pārmaiņām, jo viņu personīgā biznesa, panākumu un bagātības pamats balstās nepieciešamībā šo sitēmu saglabāt. Tas nozīmē, ka izmaiņām ir janak no citurienes! Es tieši tāpat arī nedomāju, ka šīs izmaiņas nāks no ļoti nabadzīgu cilvēku puses, kuri sastāda ap 2 miljardiem pasaulē un, kuru vienīgā rūpe ir kā izdzīvot – kā pabarot bērnus, kur dabūt pārtiku, pajumti, apģērbu, darbu, veselības aprūpi, tātad – apmierināt pamatvajadzības. Tieši tāpat mēs nevaram gaidīt, ka izmaiņas atnāks no 200-300 miljoniem ļoti bagātu, valdošās klases cilvēku! Šīm pārmaiņām ir jānāk no tās sabiedrības daļas, kura atrodas starp šiem diviem sabiedrības slāņiem, no tiem, kuriem ir izvēle un kuri kļūst no tiesas norūpējušies par sabiedrības stāvokli un, kuri zina un saprot, ka IR KAUT KAS JĀDARA. Un mūsu cerība ir, ka tādi ļaudis beigu beigās sāks parādīties ar vien vairāk!”
https://kristineliepina.1s.lv/471-saprata-evolucija/
Tātad, mums jābūt tikai 10% no visas sabiedrības, lai mūsu ideja izplatītos ar meža ugunsgrēka ātrumu un es ticu, ka mēs to varam izdarīt pietiekami ātri un efektīvi esot katrs savā vietā! Daži teiks – ko ta mēs varam, valdība, Eiropa, Amerika ..., bet tikai mainoties mūsu katra iekšējam apziņas līmenim – mainīsies vide ap mums un arī valdība. Mums nav jāiekļūst partijās, Saeimā, vai valdībā – mums ir vienkārši jāmainās pašiem, jādara labas lietas, jādeg par saviem mīļajiem, par savu dzimtu, par savu zemi un šo pasauli ... un jūs redzēsiet, ka pavisam drīz mēs dzīvosim tajā, ko kristieši sauc par paradīzi zemes virsū, jeb taisnīgā, tikumiskā, atbildīgā un mīlestības pilnā sabiedrībā.
Nobeigumā gribu teikt LIELU paldies visiem, kas iedvesmoja mani šim rakstam, paldies tiem, kuri jau ir savā vietā un dara visu iespējamo un neiespējamo ar iedvesmu un tīru sirdsapziņu, paldies dziedniecības akadēmija „Akvilona” par ideju, paldies Oskaram Peipiņam par atbalstu, paldies Vidzemes radio programmu direktoram Edmundam Aizkalnam par nenovērtējamo ieguldījumu mūsu kopējās, harmoniskās pasaules radīšanā, paldies visiem, kas lasījāt, atbalstījāt ar komentāriem un pārpublicējāt manu ierakstu savās fb un draugiem lv laika joslās! Paldies VISIEM, jo kopā mēs esam neiedomājams spēks!
Lai saprāta gaisma, mīlestība un saticība ir ikdienas viešņa katrā sētā, katrā ģimenē un katrā sirdī!
Mīlestībā un patiesā cieņā,
Kristīne Liepiņa
|
