Par jēdzienu "sava zeme" runājot, tā faktiski ir tā, kur mēs piedzimstam un kas ir mūsu pēc piedzimšanas tiesībām. Mēs esam piederīgi savai zemei, jo piedzimstot mēs esam saistīti ar konkrētās vietas metakodu. Tās ir elektromagnētiskās svārstības ar ko rezonē mūsu asins plūsmas svārstības, faktiski iedarbojoties zemes konkrētajam metakodam, mūsu organisms vēl mātes miesās formējas saskaņā ar to. Tā nav ğenētika, tā drīzāk ir kvantu mehānika. Katrai vietai ir konkrēti tikai savas vietas, vai reğiona metakods, pie kā ar neredzamām saitēm ir piesaistīti tur dzimušie. Šī rezonanse nodrošina cilvēkam zināmu labsajūtu, jeb harmoniju, tas ir kā spēka avots, kur vienmēr atjaunot spēkus. Aizbraucot no konkrētā reğiona cilvēks šo saikni zaudē, atgriežoties momentāni atjauno. Tāpēc sava zeme spēkus dod, bet sveša atņem. Un tam nav nekāda sakara ar īpašumtiesībām.

Problēmas noliegšana absolūti to neizslēdz! Šodien ļoti populārs ir tas, ko es saucu par viltus pozitīvismu, tas patiesībā nav pozitīvisms, bet neko nezinu, neko neredzu, neko nedzirdu princips, kas patiesībā ir vienaldzība pret apkārtējo pasauli, superegoisms, negribu zināt, ka cilvēki mirst no vēža, negribu ziināt, ka cilvēkus izliek no mājām un viņi kļūst par bezpajumtniekiem, vienalga kas ar citiem, negribu zināt, ka kādam šai pasaulē ir slikti un ja ir, tad viņš noteikti pats ir vainīgs - karma tāda, ka tik nepielīp, ka tik es nesaindejos ar šīm vibrācijām un nesaslimstu ar vēzi, un nedod die's, zaudeju savus īpašumu, statusu, utml ... Tieši šīs superpozitīvisma politikas dēļ mums šodien ir bezpajumtnieki, trūcīgas ğimenes, pensionāri, kas knapi velk galus, tieši šī iemesla dēļ dienā vidēji 30 cilveki pamet mūsu valsti, jo ir tik daudzi pozitīvi domājošo, kas vienkārši izliekas, ka nekā tāda nav. Viss Latvijas veiksmesstāsts ir superpozitīvās domāšanas sekas! Ar šādu filosofiju mēs patiesībā sev nodaram daudz vairāk ļauna. Mēs visi sabiedrības locekļi esam saistīti ar neredzamām saitēm un man nebūs patiesi labi, ja kaut vienam būs slikti. Katrs šeit uz zemes ir ar saviem uzdevumiem un mēs nedrīkstam nicināt to, kurš atstrādā savu karmu kaut kādā mums nepatīkamā veidā. Ar kādām tiesībām es drīgstu domāt, ka es esmu labāks par to bezpajumtnieku, vai to vēža slimnieku!? Ja es tā domāšu, es drīz vien atradīšos viņa vietā. Ļoti, ļoti bīstams ir tāds viltus pozitīvisms. Šis video tik ļoti atspoguļoja domas, kuras jau sen rosās man pa galvu. Tātad, pesimisms ir ļoti vērtīga informācija un negatīvajam ir ļoti liela vērtība mūsu dzīve.