Visu baiļu pamats ir nereāla dzīves uztvere.
Visu baiļu pamats ir nereāla dzīves uztvere. Cilvēki negrib dzīvot – cilvēki negrib mirt. Un tajā arī slēpjas visa sarežģītība. Bailes ir tāpēc, ka tu nedzīvo savā dzīvē - tu dzīvo savā apziņā. Tavas bailes ir saistītas ar to, kas būs nākotnē, tātad tu vienmēr baidies no tā, kas neeksistē. Ja tu baidies no neeksistējošā, tavas bailes ir 100% izdoma. Ja tu ciet no kaut kā neeksistējoša, tas ir neprāts. Tātad, tas nozīmē, ka cilvēki cieš no sociāli pieņemama neprāta. Bet ja tu badies, vai ciet no kaut kā neeksistējoša, tas nozīmē vājprātu, vai ne tā? Cilvēki vienmēr cieš, vai nu no tā, kas ar viņiem ir noticis vakar, vai nu no tā, kas notiks rīt, tas nozīmē, ka mūsu ciešanas vienmēr pamatojās kaut kamā, kā nav. Vienkārši tāpēc, ka tu neatrodies realitātē, jo vienmēr esi ieslēgts savā apziņā. Apziņa – viena tās daļa ir atmiņa, bet otra iztēle, bet tās abas ir vienādi iztēlojamas, jo ne viena, ne otra neeksistē tieši tagad. Tu esi apmaldījies savā iztēlē un tas ir baiļu pamats. Ja tu būsi dziļi realitātē – baiļu nebūs!
|
| |
