Jakovs Kedmins par Staļinu:
Vispār Krievija ir neiedomājama zeme, jo nav vairs neviena valsts pasaulas vēsturē, kura tā vēl mīdītu savu vēsturi, aplejot to ar samazgām un noslaukot tajā kājas. Nav neviena valsts vadītāja, kuru jūs nebūtu apmelojuši, izķengājuši, nebūtu apvainojuši visos grēkos un demonizejuši! Neviena! Tas ir viens no iemesliem, otrs iemesls, ka jūs pat nopietni nespējat paskatīties uz to, kas tas vispār bija, kāda ir mūsu valsts vēsture pirms pieciem gadim, pirms desmit, pirms divdesmit! Viss tiek pielīdzināts ideoloģijai, vai propogandai, neiedziļinoties būtībā kas tā vispār bija par parādību. Kā nu tas bija, tā tas ir un protams, jūs neuzzināsiet patiesību tagad.
Un jautājums, kapēc Staļinu tik ļoti mīlēja tauta? Staļins bija pēdējais valsts vadītājs, kurš patiesi rūpējās par savu valsti. Pēc viņa tādu vairs nebija, kuram bija absolūti uzspļaut uz savām personīgajām interesēm, bagātību un ērtībām. Nav bijuši vairs tādu pēc viņa. Staļins bija cietsirdīgs cilvēks, bet cietsirdība nebija viņa pašmērķis. Tas bija instruments, citu viņš neatrada. Bet, vai viņš varēja atrast citu, vai viņam bija cita alternatīva, vai nē? Trockis? Trockim bija uzspļaut uz Krieviju un 90% boļševiku arī bija uzspļaut uz Krieviju neatkarīgi no viņu izcelsmes un krieviem arī bija uzspļaut. Staļins izrādījās vienīgais, kuram Krievija bija dārga. Gruzīnu seminārists, bet viņš mīlēja Krieviju. Savā veidā. Viņš neatrada citas metodes, vai tādas maz bija? Es nezinu. Visim, kuri kritizē Staļinu: kā jūs uztaisītu no analfabētiem, kuru inteliģence nicina savu tautu, negrib tos atzīt, tur par vergu tautu, plaukstošu valsti? Neliela saujiņa inteliģences, kuri zina franču un vācu valodu, bet uz krievu valodu tiem uzspļaut. Kā no šī te visa izveidot valsti tā laika pasaulē?
Visi pārmet Staļinam par to, ko viņš izdarīja ar kolhoziem, ar vīriem, bet, ja viņš to nebūtu izdarījis, kas četrdesmit pirmajā būtu karojis? Vecis ir vecis! Ko teica Staļina? Mēs vecim iedevām naudu, bet viņš mums nedod maizi. Tapēc, ka viņš ir vecis, viņš ir piezemēts. Bet cita veida viņam nebija. Vai kāds var pateikt, ka varēja citā veidā izvērst valsts industrializāciju tajā laikā, tajos apstākļos, ar to tautu un varu, vai vispār bija iespējams to izdarīt savādāk? Nē, nebija! Nebija toreiz Krievijā iespējama demokrātija, tās nebija nekur. Un tie, kas runā par tautas brībību, - tauta, kas ir analfabēti, nevar būt brīvi. Vergi pirmajā paaudzē nevar būt brīvi! Tapēc bija tāda vara, kura bija spējīga noturēt valsti. Ja būtu bijusi cita vara, nebūtu nekādas Kreivijas ne tad, ne tagad!
Ne jau Staļins bija tas, kurš padarīja bezvērtīgu cilvēka dzīvību, cilvēka dzīvība bezvērtīgu bija padarījusi dzimtbūšana un visi cariskie režīmi. Nevar izskatīt vēsturi atrautu no tā laika realitātes. Staļins kā personība formējās I Pasaules kara beigās. Neviens tajos laikos nevērtēja cilvēka dzīvību. Tolaik miljoniem cilvēku mira visās malās un cilvēki, kuri izauga šajā vidē un nobrieda šādā atmosfērā, saprata un pieņēma to kā normu. Pati lielāka vardarbība parasti ir pēc kara, kad dzīvi palikušie karavīri atgriežas mājās. Tā ir bijis vienmēr vēsturē, visos laikos, visās valstīs.
Solovjova piezīme: Ja nemaldos, tas taču bija tieš tad, ka Zigmunds Freids nonāca šausmās un teica, ka ir spiests atteikties no savas metodikas, tapēc, ka zemapziņas bailes ir nekas, salīdzinājumā ar realitātes šausmām. Šādu iespaidu I Pasaules karš atstāja uz cilvēku apziņu.
Tas bija laiks, kad pavisam jauniem cilvēkiem bija tiesības izlemt citu cilvēku dzīvīvības, brīvi lemt par draugu, paziņu dzīvībām ...
Kas attiecas uz Napaleonu un Staļinu. Napoleons iznīcināja trīs francūžu paaudzes, iznīcināja gandrīz visu franču kultūru, bet šodien viņam par godu stāv pantions. Neviens tā nav cietis no Napoleona izdarībām ka francūži, bet viņi ciena savu vēsturi, nenoliedz savu vadoņu kļūdas un ciena vēsturi!
p.s.Un vēl priekštatu par tā laika sabiedrību kopumā, ļoti labi iedod Dostajevskis, visiem kuri bļaurē par šo tēmu iesaku izlasīt viņa romānus "Idiots", "Velni", uc. Un nevajag atraut Latviju no tā visa, mēs arī bijām daļa no tā laika sociuma!
