Viens no maniem amerikāņu draugiem ceļo pa pasauli, ar visai neskaidriem mērķiem, atšķiras no citiem, maniem ārzemju draugiem ar brīnišķīgu humora izjūtu, pārsteidzošu vaļsirdību un precizitāti prognozēs. Sauksim to nosacīti par Devidu. Kad mēs pēdējo reizi tikāmies es viņam jautāju: Devid, ja lai saglabāt dolāra dominējošo stāvokli , Federālās rezerves ir spiestas nepārtraukti pārdot zeltu, tas nozīmē, ka viņiem ir kāds "spēles plāns". Tas nozīmē, ka FRS maksājot zeltā, pērk laiku, kurš nepieciešams, lai to īstenotu.Kā tu domā, kāds ir šis plāns?
Deivids pagrozījis ledu burbona glāzē teica:
- Mēs sarīdīsim Indiju ar Ķīnu karam. Tiem tagad pieder pasaules lielākās zelta rezerves. Mēs ieņemsim tiesneša lomu un apmaiņā pret zeltu, palīdzēsim karā, vienam pret otru. Kad karš būs beidzies, abas valstis būs novājinātas līdz nepazīšanai, viss zelts no abām valstīm, būs mūsu un cikls varēs sākties no jauna.
Bet, Indijai un Ķīnai šodien nav nekāda iemesla karam - es teicu.
Deivids nosmējās un iemalkojis no glāzes teica:
- Jūs droši vien baletu pārzinat labāk par mums un varbūt esat sasnieguši lielāku progresu raķeštehnikā, bet kā attīstīt un saasināt pretrunas starp jeb kurām tautām,reliģijām, rasēm mums nav liīdzīgu. Domstarpības, starp jebkurām kaimiņvalstīm. ir vienmēr un tās var kāpināt līdz brīdim, ka lai karš sāktos, nepieciešama tikai viena, pareizi organizēta provokācija.
Man kļuva skumji, jo sapratu, ka Davidam ir taisnība un neko nevarēju iebilst. Gribot kaut kā atspēlēties teicu:
Bet tā tomēr bija Krievija, kas neļāva jums bombardēt Sīriju, kā iepriekš bombardējāt Lībiju!
Uz ko Deivids atbildēja:
- Jā, patiešām, raķešu duelis ar Krievijas floti nebija mūsu plānos, bet tas neko nemaina. Assada liktenis ir nolemts, tas ir tikai laika jautājums. Mēs varam nodrukāt katru dolāru daudzumu un nopirkt par tiem trūcīgos visā pasaulē, kuri ir gatavi cīnīties par dažiem dolāriem dienā, jebkurā vietā un ar jeb ko.
Pat tad, ja militāro zaudējumu rezultats būs 100 pret 1, Assada armijai par labu, viņam karavīri beigsies ātrāk nekā miljoniem trūcīgo, visā pasaulē, kuri ir gatavi cīnīties pret Assada armiju, par mūsu svaigi nodrukāto dolāru. To sauc par ilgstošo karu, uz pretinieka pakāpeniskas novājināšanas principa. Vai kā mēs sakām "proxy war." Assada armija ātri un pastāvīgi samazinās, bet trūcīgie visā pasaulē, strauji un nepārtraukti aug.
Tāpēc lai novākt Assadu un nomainīt uz mūsu cilvēku ir nepieciešams tikai zināms laiks. Par to mēs patiešām esam gatavi maksāt zeltā, bet tas ir OK, jo zeltu atgūsim ar uzviju.
Tiklīdz Assadu novāksim, caur Sīriju uz Eiropu palaidīsim lētu, Kataras gāzi un izspiedīsim Gazprom no Eiropas.
Krievija paliks bez Eiropas gāzes tirgus. Tātad, Krievijas budžets tiks atstāts bez naudas. Pēc kāda laika, Krievijā notiks sociāls sprādziens. Mēs palīdzēsim to organizēt un paātrināt. Pēc tam ieliksim savus cilvēkus varā un veicinot sabrukumu, sadalīsim Krieviju, vēl sīkākās daļās. Līdzīgi kā mēs iznīcinājām Padomju Savienību un likām bijušām tās daļām karot, vienai ar otru,. Toreiz mēs iztikām, gandrīz bez asins izliešanas. Lai sagraut Krieviju, šoreiz mēs izmantosim musulmaņus, karam pret kristiešiem un viss jūsu uzkrātais zelts, kļūs mūsu.
Mēs vienmēr, no visām jaunām kolonijām, vienā vai otrā veidā izvedam zeltu uz Savienotajām Valstīm. Turpinat vien, ar tādu pašu dedzību, uzkrāt mūsu zeltu.
Jaunizveidoto valstu iedzīvotāji, kuri vēl nesen bija Krievijas daļas, izjutīs skaudību pret Rumāniju un Ukrainu, ne tapēc, ka uzlabosim to ierdzīvotāju dzīves apstākļus, bet tapēc, ka viņu pašu dzīves līmenis būs daudz zemāks.
Neļausim jums dzīvot, tikai tapēc lai tērētu resursus, kuri faktiski pieder mums. Tas ekonomiski ir bezjēdzīgi.
Mums ir plaša pieredze darbā ar naftu bagātām Āfrikas valstīm. Šo valstu iedzīvotāji pastāvīgi karo viens ar otru. Mēs palīdzam viņiem atrast attaisnojumu, lai tie varētu nogalināt viens otru bez nevajadzīgām pauzēm. Tomēr neviena no karojošajām pusēm, nekad nepieskaras mūsu naftas atradnēm - tas ir tabu. Papuasi var nogalināt viens otru, cik vien vēlas, bet viņiem nav tiesības aiztikt mūsu atradnes, vai jeb kādā veidā iejaukties mūsu koloniju biznesā.
Šāda situācija ir ļoti izdevīga. Vienīgā vieta, kur vietējie iedzīvotāji, var justies kaut cik droši, ir mūsu naftas lauki. Tāpēc mums ir izdevīga kolonijās valdošā nabadzība , asins izliešana un haoss. Tas dod iespēju, izmantojot konkurenci, darbā pieņemt, labākos no iedzimtajiem, par pāris centiem. Normālos apstākļos un ar augstāku dzīves līmeni kolonijās, mums būtu jāmaksā aborigēniem daudz augstāku algu, bet tas nav izdevīgi. Uzturēt haosu un karu ir daudz lētāk, nekā maksāt lielas algas. Mums nav nekā personīga pret aborigēniiem Āfrikā vai Krievijā. Tas ir tikai bizness.
Visi bijušie Krievijas resursi tiks nodoti vadošajām rietumu korporācijām, tiks izmantoti mūsu mērķiem un pēc mūsu ieskatiem. Tas ļaus pilnībā nogriezt Ķīnu no visiem Krievijas dabas resursiem un pats galvenais, no bijušās Krievijas naftas un gāzes, Kura jau būs kļuvusi par mūsu īpašumu. Pēc tam Ķīnā, kura bez resursiem būs kļuvusi trūcīgāka, mēs organizēsim sociālo sprādzienu.
Visvairāk apbrīnojami ir tas, ka kolonizētajās valstīs, lielākā daļa no aborigēnien, joprojām uzskata, ka Ameriku apdzīvo idioti. Viņi joprojām patiesi tic, ka ASV valdība, kā arī visi tās iedzīvotāji, visu laiku to tik vien dara, kā domā, kā uzlabot dzīves standartus citās valstīs, kurās ir kaut kas ko mēs varētu atņemt. Tās ir mūsu smadzeņu skalošanas mašīnas darbības rezultats un tas tiešām ir ļoti smieklīgi.
Un jūs domājat, ka mēs neko nevaram darīt? - jautāju.
- Teorētiski, protams varat, - teica Deivids.
