Viss mūsu dzīvē tiek iepazīts ar pretstatu palīdzību. Piemēram, lai iepazītu patieso gaismas nozīmi, vajag pabūt tumsā. Jo lielāks kontrasts, jo lielāks iespaids no iepazītās parādības. Tieši tas pats attiecas uz cilvēkiem. Īpaši uzkrītoša ir cilvēku uzvedības daudzveidība. Vakar bija labs bērns, gudrs puika, bet jau šodien pārvērties un uzvedās kā nepieradināts zvērs.
Gan jau katram no mums netrūkst šādu uzskatāmu piemēru. Skolas laikā viņš bija perspektīvs skolnieks: labi mācījās, ņēma godalgas vietējās sacensībās, bija spēcīgs matemātikā, bet mēģinājums uzsākt pieauguša cilvēka dzīvi izrādījās neveiksmīgs – no institūta izmeta, darba nav, kaudze ar parādiem, personīgā dzīve nekādi neveidojas. Lai ko šis cilvēks uzsāktu, viss notiek pēc viena un tā paša scenārija – viss jūk un brūk!
Apkārtējos šāda aina vienmēr izraisa šoku. Neviļus rodas jautājums – kā tik ļoti atšķirīgi dzīves scenāriji var izpausties caur vienu un to pašu cilvēku. Māņticīgie parasti apgalvos, ka cilvēkam ir uzlikts lāsts, vai tas ir noburts, cits teiks - karma tāda. Tomēr, īstenā problēma slēpjas cilvēka psihē. Mēģināsim izskaidrot šo fenomenu ar Sistēmiskās Vektoru psihoanalīzes palīdzību.
Dažādi ļaudis – dažādas vēlēšanās
Cilvēks kā būtne izpaužas divos veidos – fiziskā ķermeņa līmenī un psihes līmenī, kas nosaka viņa domāšanas tipu radot attiecīgas vēlmes.
Sistēmiskā vektoru psihoanalīze izšķir astoņus psihisko īpašību komplektus, jeb vektorus, kuri pilnībā nosaka domāšanu un uzvedību, kā arī fizikā ķermeņa īpatnības. Mūsu ķermenis un psihe ir savā starpā saistīti – attiecīgu specifisku vēlmju esamība nosaka arī uz šīm vēlmēm attiecīgi jūtīgu fizisko ķermeni.
Kā piemēram, cilvēkam ar ādas tipa vektoru (ādas vektors) būs ļoti jūtīga āda. Fiziskajā līmenī tas ir ļoti plastisks, slaids, izveicīgs un kustīgs ķermenis. Psihiskajā līmenī tā būs izveicīga, dinamiska, ātri, jebkuriem ārējiem apstākļiem pielāgoties spējīga psihe, ko nodrošina tikai šim vektoram atbilstošs domāšanas veids.
Šāda cilvēka galvenā vēlme būs tiekšanās pēc sociālā un mantiskā pārākuma. Tā kā ādas vektora tipa cilvēkiem ir vājš libido, tie seksuālā plānā ir mazāk pievilcīgi sievietēm, pretēji tam kā tas ir piemēram uretrālā, vai anālā vektora gadījumā.
Lai kompensētu šo savu mazo libido, vīrieši ar ādas tipa vektoru paaugstina savu sociālo statusu. Tie ir ambiciozi, tāpēc vienmēr tiecās uz augšu. Tieši šie cilvēki kļūst par biznesmeņiem, uzņēmējiem, korporāciju un departamentu vadītājiem, pazīstamiem sportistiem un aktieriem (aktieriem parasti komplimentāri ir arī redzes vektors).
Pareiza audzināšana ir veiksmīga ādas vektora bērna audzināšanas atslēga. Šāda bērna audzināšanas pamatelementiem ir jābūt: saprātīgiem ierobežojumiem, disciplīnai, loģikas attīstīšanai, bonusu un apbalvojumu sistēmai par labu uzvedību. Kā soda veidu var pielietot līdzekļu ierobežošanas metodi, ierobežojumi telpā arī būs efektīvi (piemēram saīsināt laiku pie datorspēlēm, ierobežot pastaigu ārā ar draugiem, vai uz laiku atlikt velosipēda iegādi.)
Sisti bērni – nosista nākotne
Dažreiz vecāki ķeras pie radikālām bērnu audzināšanas metodēm: per ar siksnu, žagariem, vai roku. Šis viss jebkurā gadījuma ir absolūti nepieņemams mūsdienu pasaulē, bet ādas tipa bērna audzināšanā tas var novest pie absolūti nelabojamām sekām.
Lieta tāda, ka cilvēkiem ar ādas vektoru ir ļoti jūtīga āda. Tiem ļoti patīkami un nozīmīgi ir viegli pieskārieni un glāsti, turpretī sitieni izraisa neciešamas sāpes un ciešanas. Cilvēkiem ar ādas vektoru sāpju slieksnis ir ievērojami zemāks, tāpēc vārda tiešā nozīmē - tiem sāp vairāk, nekā citiem!
Ja šādu bērnu sit, viņa organisms sāk izstrādāt savu adaptācijas mehānismu pret sāpēm. Lai pārciestu sitienu izraisītās neiedomājamākās ciešanas - sāpes, galvas smadzeņu neironi sāk izstrādāt dabisku pretsāpju vielu – endorfīnus (dabiskie opiāti). Šo vielu mēdz saukt arī par „laimes hormoniem”, par cik kā blakus efektu tie izraisa eiforiju. Tieši šī iemesla dēļ sistiem bērniem ar laiku sāk formēties mazohisms, kad tā vietā, lai tiektos pēc laimes un saņemtu šos „laimes hormonus” no prieka, mīlestības, panākumiem, tie iekārto savu dzīvi tā, lai saņemtu sāpes, tādā veidā saņemot apmierinājumu no sāpēm. Tieši šī aplamā tendence neļauj cilvēkam līdz pašiem dziļumiem saņemt prieku no dzīves un apkārtējiem cilvēkiem. Kamēr ādas tipa cilvēks neapzinās šā mehānisma darbības principu un ietekmi uz savu dzīvi, tas atkal un atkal no jauna formē savu dzīvi pēc šāda negatīva scenārija. Nereti mēs tos saucam par vieniem un tiem pašiem grābekļiem.
Verbāls pazemojums ir ekvivalents fiziskajam
Bērni ar ādas tipa vektoru jau no bērnības ir tendēti uz veiksmi un līderismu. Ar savas sociālās aktivitātes palīdzību tie tiecas ieņemt augstākās pozīcijas kolektīvā. Vecākiem ir ļoti svarīgi atrast veidus ka attīstīt šīs īpašības šajos bērnos. Disciplīna, apbalvojumu sistēma, sacensība – tā ir neatņemama sastāvdaļa audzinot šādu bērnu.
Dzīvi nodzīvot – nav lauku pāriet. Bieži gadās, ka vecākiem ne viss pārāk labi kārtojas dzīvē un tie izliek savas dusmas uz bērniem. Nereti tas tiek verbalizets ne pārāk patīkamos vārdos un izteicienos, aizvainojot – sitot nevis miesu, bet psihi. Pastāvīgi aizvainojumi, nodara neiedomājamu ļaunumu šāda bērna psihei.
Bērnam vēl nav nobriedusi kritiskā domāšana, tāpēc tas nepārtraukti vērtē sevi un apkārtējo pasauli caur savu vecāku prizmu. Ja vecāki saka: „Tu esi nejēga, nekas no tevis nesanāks, varēsi slaucīt ielas, kāpēc es tevi vispār dzemdēju ... utt”, bērns ar laiku sāks tam visam ticēt.
Šādi vārdi izsitīs līdzsvaru zem kājām jebkuram bērnam, izraisot neaizsargātības un nedrošības sajūtu, kas apstādinās tālāko psihes attīstību. Ādas tipa bērna gadījumā, verbālais sadisms sit pa viņa iekšējiem psihiskajiem uzstādījumiem būt pirmajam un veiksmīgam it visur. Lai mazinātu šādu nepatīkamu vārdu radītās ciešanas, atkal jau nostrādā iepriekš minētais dabiskais narkotizācijas princips, lai adaptētu sāpes. Un bērns tā pat kā gadījumā ar fiziskajām sāpēm, iemācas gūt baudu no psihiskajām, jeb dvēseles sāpēm un ciešanām. Tā formējas mazohisms.
Scenārijs „uz neveiksmi”
Sistēmiskā psihoanalīze skaidro, ka galvenie iemesli, kāpēc cilvēks jau pieaugušā vecumā realizē savu dzīvi pēc neveiksmīga scenārija, slēpjas bērnībā pārciestās fiziskās, vai psihiskās vardarbības ietekmē. Tād veidojas tāda parādība, ko mēs saucam par mazohismu, kas pēc būtības ir vēlēšanās saņemt baudu caur miesas un/ vai dvēseles ciešanām.
Dziļi zemapziņā noslēptās mazohisma tendences noved pie neveiksmīga dzīves scenārija formēšanās. Cilvēks savā zemapziņā visu iekārto tā, lai citi visu laiku saņemtu sāpes. Rezultātā viss notiek pretēji uzdotajam dabiskajam potenciālam: cilvēks it kā apzināti tiecas uz veiksmi, bet realitātē saņem vienas vienīgas ciešanas.
Viņš vēlas sociālo statusu un pārākumu, bet tā vietā cieš neveiksmes. Pie tam, neveiksmes ir vienīgais, kas dzīvē sagādā baudu un apmierinājumu, labas sajūtas un izlīdzina garastāvokli. Neapzināti viss tiek novests stāvoklī, lai ciestu neveiksmi un kaut uz īsu mirkli sajustu laimi.
Kā atbrīvoties no scenārija „uz neveiksmi”?
Cilvēks ir radīts pēc prieka gūšanas, jeb iepriecinājuma principa. Mēs tiecamies pēc tā, kas sagādā visvairāk prieku un apmierinājumu. Tas ir iespējams tikai caur mūsu vēlmju realizāciju.
Cilvēkam, kuram bērnībā ir noformējies scenārija „uz neveiksmi”, pats sev sagādā neskaitāmas problēmas. Kā likums – nolūks uzsākt jaunu lietu ir labs, bet neapzināti viņš pats provocē vienmēr vienu un to pašu nobeigumu – kārtējo neveiksmi. Iestājās augstskola – izgāza sesiju, atskaitīja, iestājās darbā – salaida visu dēlī, atlaida, nolika tiesības, nopirka mašīnu – piedzērās, sasita, atņēma tiesības!
Sistemiskā vektoru psihoanalīze mierina un saka, ka iziet no šādiem stāvokļiem ir iespējams: priekš tā pirmkārt jau ir jāsāk apzināties savas mazohistiskās vēlmes. Ādas vektora būtība ir viņa loma sociumā, visas savas psiholoģiskās īpašības, lai iemācītos apzināti virzīt tās vajadzīgajā gultnē. Socialajā vidē socialais mazohisms tiek novērots ļoti lielā mērā tieši postpadomju telpā, kur bērnu iekaustīšana vienmēr ir pastāvējusi kā adekvāta audzināšanas metode.
Lai neprovocētu neveiksmi savā dzīvē, pirmkārt jau būtu jāsāk apzināties šāda tendence sevī, kas jau ir puse no rezultāta. Otrkārt ir jāsaprot, ka rīkojoties pēc dabiskā iepriecinājuma principa, realizējot savus mērķus, organisms izstrādā desmitkārt lielāku endorfīna daudzums, kas ļauj gūt baudu un iepriecinājumu no visa, kas sasniedz mērķi un dod pozitīvu rezultātu.
Šie paši mehānismi darbojas kā sociālajā vidē, tā privātajā dzīvē. Lai gūtu baudu no dzīves, šādiem cilvēkiem ir jāiemācās gūt bauda no pozitīva scenārija, saņemot endorfīnus no prieka, nevis no sāpēm!
Lai noņemtu organisma spriedzi, kas veidojas nesaņemot ierasto devu sāpju izraisīto endorfīnu, cilvēks var it kā aizstāt savu vēlmi gūt baudu no sāpēm, nodarboties ar sporta veidiem, kuri prasa lielu fizisko piepūli, vai kā rezultatā tiek gūtas sāpes, var lasīt sirdi plosošu literatūru, skatīties līdzīgas tematikas filmas.
Lai noņemtu organisma spriedzi, kas veidojas nesaņemot ierasto devu sāpju izraisīto endorfīnu, cilvēks var it kā aizstāt savu vēlmi gūt baudu no sāpēm, nodarboties ar sporta veidu, kurš prasa lielu fizisko piepūli, vai izraisa sāpes, var lasīt sirdi plosošu literatūru, skatīties līdzīgas tematikas filmas, tādejādi it kā pārnesot sociālo, vai jebkuru citu sāpi fiziskā ķermeņa līmenī. Tas neliks kāpt uz ecēšām privātajā dzīvē, vai darbā.
Regulāri praktizējot un koncentrējoties uz pozitīva mērķa sasniegšanu, tādā veidā saņemot baudu, ar laiku organisms iemācīsies saņemt prieku no veiksmes un uzvarām un šāda veida spriedzes noņemšana vairs nebūs vajadzīga. Pats svarīgākais, lai galvas smadzenes sāktu veidot attiecīgas neironu saites, ir sākt realizēt pozitīvus dzīves scenārijus "uz veiksmi", regulāri, lai šāds uzstādījums kļūtu par ieradumu, jo cilvēks ir radīts lai priecātos par dzīvi, nevis dzīvotu pastāvīgās ciešanās un izmisumā un smadzenes, redzot, ka vairāk endorfīna var saņemt no laimes, nevis no ciešanām, centīsies iekārtot tā, lai saņemtu vairāk!
Pēc Jurija Burlana lekciju materiāliem pierakstīju es - Kristīne Liepiņa.
Saistītās tēmas:
