Pie Meistara atnāca jauns cilvēks un teica : -Es atnācu pie tevis, jo jūtos tik niecīgs un nekam nederīgs, ka negribas pat dzīvot. Visapkārt to vien runā, kāds es esmu neveiksminieks, tūļa un idiots. Lūdzu tevi, Meistar, palīdzi man !Meistars tikko uzmetis skatienu jauneklim, steidzīgi atbildēja:
-Atvaino, bet es pašlaik esmu aizņemts un nekādi nevaru tev palīdzēt. Man jānokārto kāda steidzama un svarīga lieta, un nedaudz padomājis, piebilda:
-Ja tu būsi ar mieru palīdzēt man šajā lietā, tad es ar prieku palīdzēšu tev.
-Ar lielāko prieku, Meistar, – nopurpināja jauneklis ar rūgtumu, saprotot, ka viņu kārtējo reizi atstāj otrā plānā.
-Labi – teica Meistars un noņēma no kreisās rokas mazā pirksts nelieli gredzenu ar skaistu akmeni.
-Ņem un auļo uz tirgus laukumu. Man steidzīgi jāpārdod šis gredzens, lai atdotu parādu. Centies to pārdot pēc iespējas dārgāk un nekādā gadījumā nepiekrīti cenai, kas ir zemāka par zelta monētu. Auļo un atgriezies pēc iespējas ātrāk.
Jauneklis paņēma gredzenu un aizauļoja. Ierodoties tirgus laukumā, viņš sāka piedāvāt gredzenu uzpircējiem, un tie sākumā ar interesi aplūkoja viņa preci.
Bet tikko viņi padzirdēja par zelta monētu, tā tūlīt interese par gredzenu zuda. Vieni atklāti smējās par par viņu, citi vienkārši novērsās un tikai viens padzīvojis tirgotājs laipni paskaidroja viņam, ka zelta monēta – tā ir par daudz liela cena par gredzenu, jo par to var dot labi, ja vara monētu, nu labākajā gadījumā sudraba monētu.
Dzirdot tirgotāja teikto, jaunais cilvēks ļoti satraucās, jo viņš atcerējās Meistara teikto nekādā gadījumā nepārdot gredzenu lētāk par zelta monētu.
Apstaigājis visu tirgus laukumu un piedāvājot gredzenu simtiem pircēju, jauneklis apsegloja zirgu un atgriezās atpakaļ. Sadrūmis par neveiksmi, viņš iegāja pie Meistara.
-Meistar, es nespēju izpildīt tavu uzdevumu – ar skumjām teica viņš. Labākajā gadījumā es saņemtu pāris sudraba monētas, bet tu piekodināji nepārdot lētāk par zelta monētu.
Bet kāda ir šī gredzena patiesā vērtība?
-Dēls, tu tikko pateici ļoti svarīgus vārdus – atsaucās Meistars.
-Pirms gribi pārdot gredzenu, nebūtu par sliktu noskaidrot tā īsto vērtību. Un kas to izdarīs labāk nekā juvelieris? Auļo pie juveliera un pajautā, cik viņš vat piedāvāt mums par šo gredzenu. Tikai, lai arī ko viņš tev atbildētu, nepārdod gredzenu, bet atgriezies pie manis.
Jauneklis atkal sēdās zirgam mugurā un devās pie juveliera.
Juvelieris ilgi pētīja gredzenu caur lupu, pēc tam nosvēra to uz maziem svariem, un visbeidzot vērsās pie jaunekļa:
-Pasaki Meistaram, ka pašlaik es nevaru viņam dot vairāk par 58 zelta monētām. Bet, ja viņš dos man laiku ,es nopirkšu gredzenu par 70 zelta monētām, ņemot vērā darījuma steidzamību.
– 70 zelta monētas ? – jauneklis jautri iesmējās, pateicās juvelierim un pilnos auļos traucās pie Meistara.
-Sēdies, dēls – teica Meistars, noklausoties sajūsminātā jaunekļa stāstu.
Un zini, dēls, ka tu arī esi tas gredzens!
Dārgs un vienreizējs!
Un novērtēt tevi var tikai zinošs eksperts.
Tad kāpēc tu staigā pa tirgu un gaidi, ka to izdarīs pirmais pretimnācējs?
Aizņēmos no Vineta Stolere:
https://www.facebook.com/vineta.stolere.3/posts/1265031666952738?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=say&utm_campaign=post_1730002588
