Tuvojas valsts svētki un visapkārt var redzēt neskaitāmas spekulācijas ap nacionālo simboliku, patriotisko jūtu kurināšanu, politiskās partijas un apvienības aicina doties lāpu gājienos, tādā veidā slīpējot savu nacionālo tēlu un vācot elektorātu ...Dīvaini, ka tik daudzi cilvēki apmeklē šos pasākumus un domā, ka patriotisms ir piespraust sarkanbaltsarkano karodziņu, nolikt svecīti un noķert īpašo svinīgi-sakrālo sajūtu pie Brīvības pieminekļa, vai ejot lāpu gājienā ... bet jau rīt šie patrioti dosies uz savām darbavietām swedbankās, rimčikos, fēniksos, sms kredītos, sīmensos, philipsos ..., sēdīsies savos mersedesos, toijotas, hondās un leksusos ..., ies pusdienot uz woki-tokiem, makdonaldiem, dablekafijām, turku kebabiem ... vilks mugurā drēbes no dočiem, gabanām, versačēm, naikēm, pumām ..., rīkos helowīnu, valentīndienas ballītes un āfterpārtijas ...
KUR paliek patriotisms 19. novembrī, KO!?
P.s.un vēl man ir tāda sajūta, ka par seklu mēs ņemam arī to mūsu baltu kultūru un latvisko dzīvesziņu ... mūsu piederība attiecīgai kultūrai ir kaut kas daudz dziļāks par veļiem un saulesritu ... man ir tāda sajūta, ka mēs piešķirot nozīmi detaļām, palaižam garām pašu sauli ... nu nevaru izskaidrot, bet turēšanās pie tās tik ļoti latviskās formas, mums traucē ... manuprāt tam visam nav ne robežu, ne valodas, ne nacionalitates .... jā, un absolūti nekādas saistības ar reliģiju ... tas ir kaut kas kosmiski - planetāra mēroga, ko nevar ietvert dogmās un definīcijās ...
