Jums māca, ka visam ir savs sākums, ka koks sākas no sēklas, ka sēkla ir koka sākums ... bet, no kurienes jūs zināt, ka sēkla ir sākums, nevis beigas? Skolā to nemāca. Mūs taisa vienādus, lai varētu vieglāk vadīt. Kad sākas karš – jūs pārvērš patriotos!

Ļaudis jautā: bet kā tad ar individualitāti? Tās visas ir muļķības! Jau no pašas agras bērnības jūsu galvas piebāž ar absolūtām drazām! Visas tās pelnrušķītes, īkstītes, trīs sivēntiņi ..., jums vienkārši piebāž galvas ar muļķībām! Mazuļi var apgūt zinātnes jau uzreiz pēc piedzimšanas – elektroniku, ideoloģiju, agronomiju, visu šo jūs varat mācīt saviem bērniem tad, kad jūs viņiem pasakas lasāt. Gotiņa saka mu-mū, cūciņa – rukruk, aitiņā – bēēēēē ..., jūs piebāžat bērniem galvas ar šito marazmu un vēlaties, lai no viņa izaug saprātīga būtne?

Kreativitāte - tas ir paņemt jau zināmus elementus un savienot tos vēl nebijušā, unikālā veidā. Es pūlos jums atgriezt smadzenes, kuras jums atņēma skolā! Es cenšos parādīt jums kāda ir šī pasaule. Ir laiks pacelt savas pakaļas no dīvāna un padarīt šo pasauli labāku!

Es gribu lai jūs saprotat, ka cilvēks ir - kultūras spogulis. Vēl nav piedzimis neviens ķīniešu bērns, kurš runātu ķīniešu valodā, neatrodoties ķīniešu vidē. Mēs esam atklājuši, ka iegūtās īpašības nenododas mantojumā – tādas kā māņticība, ieradumi, skaudība, alkatība ... to visu jums iemāca jūsu kultūra! Starpība starp sērijveida slepkavu un garīdznieku ir tikai vidē, kurā viņi ir auguši. Ar to ir ļoti grūti samierināties, jo tas izsauc daudz jautājumu. Dabīgie instingti nemaz neeksistē - mēs to visu iemācamies.

Pirms daudziem gadiem es jautāju sev: Kā tu taisies izmainīt pasauli, ja pasaulē pastāv tik daudz kultūru, tik daudz dažādu vērtību sistēmu, tik daudz atšķirību ir starp cilvēkiem. Un es teicu: Es nezinu! Pirmais kas mums ir jāiemācās, ir teikt: „es nezinu!” Kā pataisīt visu pasauli saprātīgu, ja mēs pat nezinām kā atrast kopēju valodu vienam ar otru?

Un tad es sapratu, ka spēles noteikumi, tam kā ir veidota sabiedrība, nav nekādas nozīmes. Veikalu plauktos parādījās preces tapēc, ka tās kļuva nepieciešamas, cilvēkiem tās vajadzēja, bet viņiem nebija naudas. Tā es sapratu, ka tieši novecojuši spēles noteikumi kļuva par iemeslu sabrukumam. Tad es sāku strādāt pie jaunas sabiedrības projektēšanas. Tu nepārliecināsi cilvēku ar varu, tu vari viņam likt saprast kaut ko tikai ar līdzekļiem, kurus viņš sapratīs. Ar uzskatāmiem līdzekļiem vieglāk to izdarīt.
Un tad es sāku domāt, varbūt man nav taisnība, varbūt tās visas ir tikai manas fantāzijas? Jūs teiksiet, Dievs deva mums nagus, lai mēs varētu pakasīt kukaiņa kodumu, bet kāpēc tad viņam vispār vajadzēja radīt tos debilos kukaiņus, ko!?

Daži saka: es ticu dabas harmonijai. Lielās zivis ēd mazās, katrs orgāns jūsu ķermenī nepārtraukti cīnās ar baktērijām, kuras uzbrūk no apkārtējās vides. Un to jūs saucat par harmoniju? Planētu, meteorītu sadursmes rada sprādzienus, kur šeit kāds nolūks? Kāds ir plūdu nolūks, noslīcināt cilvēkus? Lai saprastu nolūku, jums jāskatās visapkārt, jums jāredz visa bilde kopumā.
Ir ļoti grūti būt godīgam naudas vidē.

Kad mēs iemācīsimies aizmirst par savu EGO, par abu idejai, tas būs jauna progresa sākums! Viņi negrib, lai cilvēki būtu gudrāki par viņiem, jo tā ir vieglāk noturēt savu pārākumu. Vienkārši rīkojies pareizi un viss! Bet kas tad ir pareizi? Kāpēc viens dabū visu neko nedarot, bet otram, lai nopelnītu minimumu, ir smagi jāstrādā? Tie ir jautājumi, kurus varam sākt saprast tikai tad, kad sākam iedziļināties cilvēka uzvedības modeļos.

/Žaks Fresko/