• Planēta Zeme ir AIZSARGĀJAMA un neaizskarama. Tā ir vienota, dzīva sistēma, kas ir Radītāja veidota un nav pakļaujama cilvēku privātīpašuma tiesībām, vai korporatīvu struktūru vajadzībām.
• Zeme NEPIEDER nevienam individuāli, vai juridiski. Tā nav prece, ko var pirkt vai pārdot, jo Zeme ir mūsu kopīgās mājas.
• Zeme nav kalpone, tā nepieder nevienam. Mēs piederam Zemei un esam tās ekosistēmas neatņemama sastāvdaļa. Mūsu pienākums ir sargāt tās dzīvību, harmoniju un līdzsvaru.

• Katram cilvēkam ir tiesības uz savu bezmaksas zemes gabalu uz planētas Zemes (1 hektārs), kuru viņš var apstrādāt, uzlabot, mīlēt, saukt par savam mājām un atstāt mantojumā saviem bērniem paaudžu paaudzēs. Savukārt katram Zemes bērnam, kurš nav mantojis Tēva zemi, ir tiesības saņemt savu individuālo zemes gabalu, kuru nedrīkst pārdot, bet tikai atstāt saviem bērniem. Ja kādam vairs nav vajadzīgs viņa zemes gabals, viņš to nodod tālāk tam, kam tas ir vajadzīgs. Šo zemi nevar atsavināt, tai nevar uzlikt nodokļus, nedz arī tās augļiem, ja vien tos nepārdod tālāk. Ja augļus pārdod, nodokļiem jābūt samērīgiem, tādiem, kas neapgrūtina, bet tikai palīdz uzturēt kopējo infrastruktūru.

• Zemi drīkst pārvaldīt tikai tie Zemes bērni, kuri rūpējas par to, saudzē un aizsargā visu, kas uz tās atrodas, dzīvo un aug – gan uz virsmas, gan dziļi tās dzīlēs, gan atmosfērā, gan ūdeņos.
• Nekas, kas pieder Zemei (zeme, ūdens, gaisa telpa, dzīlēs esošie resursi, dzīvie organismi), nedrīkst tikt iznīcināts, piesārņots, vai izmantots paverdzināšanas un caur to peļņas nolūkos. Peļņu drīkst prasīt tikai par cilvēka darba, vai tehnikas pievienoto vērtību, to iegūšanu, patērēto enerģiju utml, bet ne resursiem.
• Jebkura pārvaldība, kas balstīta uz Zemes ekspluatāciju, resursu izsaimniekošanu, vai cilvēku paverdzināšanu, ir neleģitīma un pretrunā ar dabas likumiem un Zemes kā dzīvās sistēmas tiesībām.

No šī brīža tiek atzīts:

• Zemei piemīt pašnoteikšanās un aizsardzības tiesības kā dzīvai vienībai.
• Visas valstis un organizācijas ir pakļautas šim principam, jo tas balstās uz augstāko likumu – dzīvības saglabāšanu.

Juridiskais pamats:

• Dabas likumi (nemaināmi, Dieva radīti).
• ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija – tiesības uz dzīvību, veselīgu vidi.
• Starptautiskie vides aizsardzības principi (Rio deklarācija, Parīzes nolīgums).
• Tautvaldības princips – pārvalde tiek uzticēta tiem, kas kalpo Zemes un cilvēces dzīvībai, nevis korporatīvai peļņai.

Šīs deklarācijas mērķis:
Atjaunot cilvēku un Zemes attiecības uz atbildības uz rūpju un aizsardzības pamata, ieviest likumus un pārvaldības formas, kas nodrošina planētas un visu tās iemītnieku izdzīvošanu nākamajās paaudzēs.

Šī deklarācija ir neatņemama 

DEKLARĀCIJA PAR KARU AIZLIEGŠANU UN MILITĀRU KONFLIKTU PĀRTRAUKŠANU UZ PLANĒTAS ZEME

sastāvdaļa un tās ir jāpieņem kopā kā viena otru papildinošas daļas.

2025. gada 2. augusts

Lai turpinātu lasīt, noklikšķini uz virsraksta ...