Medicīna alkaholu jau pirms 300 gadiem izmantoja kā narkotisko pretsāpju līdzekli un otrā pasaules kara laikā kā narkozi operāciju laikā. Ievainotajam tukšā dūšā deva izdzert 3 glāzes "kandžu" (pašbrūvēts, augstus grādus saturošs alkoholisks dzēriens), atšķaidītu spirtu 40º, vai degvīnu. Pēc tādas devas, pacients zaudēja samaņu un zaudēja jeb kādu sāpju sajūtu. No narkozes līdz nāvei šķir tikai 1 glāze šāda alkahola. Tomēr anestezioloģijā ātri atteicās no alkahola pielietošanas, jo tam ir ļoti šaurs efektivitātes spektrs un praktiski netverama robeža no narkozes līdz nāvei. Cilvēkam ar lielu ķermeņa masu tās var būt 3,5 glāzes, kamēr cilvekam, kura svars ir ievērojami mazāks, liktenīgas var izrādīties 2-2,5 glāzes alkahola.

Cilvēka organismā nav neviena orgāna, kurš neciestu alkahola ietekmē, tomēr visvairāk cieš smadzenes, jo tieši smadzenēs šai indei ir tendence uzkrāties. Alkahols nokļūstot organismā, uzsūcas asinīs un ar asinsriti nokļūst smadzenēs, kur noārda smadzeņu garozu. 

1961.gadā, trīs ASV zinātnieki – fiziķi Melvin H.Knisely; Raymond C.Pennington; Herbert A.Moskow, no Dienvidu Karolīnas, Čarlstonas Medicīnas Universitates veica neticamu atklājumu.

Zinātnieki ar garā fokusa mikroskopu pētīja aci, acs tīkleni un tās reakciju uz krāsu, gaismu utml ..., pētījumu laikā zinatniekiem pirmo reizi izdevās ielūkoties asinsvadu iekšpusē un ieraudzīt asinsplūsmu tajā. Tie redzēja asinsvadu sieniņas un to, ka pa šiem asinsvadiem plūst baltie un sarkanie asinsķermenīši. Kādā pirmdienas rīta, zinatnieki nosēdināja savu pētāmo objektu, ielūkojās ar mikroskopu viņa acīs un šausmās sastinga ... pa asinvadiem peldēja neskaitāmi trombi, sarkano asinsķermenīšu – eritrocītu sabiezējumi, kurus veidoja no 10-400 kopā salipuši eritrocīti.

Zinātnieki tos tēlaini nosauca par vīnogu ķekariem. Fiziķi bija pārbijušies, bet cilvekam, it kā likās viss ir kārtībā ... turpinot pētījumus, otrajam, trešajam pētāmajam viss bija kārtībā, ceturtajam atkal novēroja trombus ... sāka noskaidrot kas pie vainas un izrādījās, ka tie divi brīvdienās bija lietojuši alkaholu ! Tūliņ pat fiziķi ķērās pie eksperimenta. Tie pilnīgi normālam cilvēkam, skaidrā prātā iedeva izdzert krūzi alus un jau pēc 15 minūtem zinātnieki viņa asinsvados jau novēroja trombus. Fiziķi bija atklājuši grandiozu atklājumu, jo pierādīja, ka ne tikai mēģenē asinis sarec alkahola iedarbībā, bet šāds pats process notiek arī dzīva cilvēka organismā.

Visiem zināms arī, ka alkahols tiek pielietots kā universāls šķīdinātājs, kas šķīdina taukus. Ņemot vērā, ka šūnapvalki sastāv no taukiem, pilnīgi droši varam teikt, ka alkahols bojā arī civēka DNS. Pat, ja pieņemam, ka mēs sastāvam no miljardiem šūnu un tad nu liela muiža, ka zaudēsim pāris desmitus tūkstošus ar katru nākamo alus, vai vīna glāzi, mēs nevaram būt droši, ka alkahols neskars reproduktīvo sistēmu un šūnas, kas vēlāk būs iesaistītas mūsu nākošo mazuļu formēšanai. Ja vīrietim spermatozoīda atjaunošanās aptuvenais laiks ir 120 dienas un teorētiski, lai pilnībā atjaunotos un varētu radīt veselus pēcnācējus ir tikai kādu laiku jāatturas no alkahola un jāievēro veselīgs dzīvesveids, tad ar sievietēm ir savādāk ..., jo sievietei olšūnas jau no dzimšanas ir dotas tik daudz, cik viņas ir un ja olšūnai tiek bojats kodolā esošais DNS, tad pastāv ļoti liela iespējamība, ka bērniņš nākotnē var piedzimt ar dažādām anomālijām – sākot no garīgas atpalicības dažādās smaguma pakapēs un izpausmes formās, beidzot ar fiziskām anomalijām, tadām kā vilka rīkle, zaķa lūpa, dažādi zarnu un urīnizvadkanālu defekti, sirds vārstuļu, vai starpsienu defekti utml ...

Jūs teiksiet: „Kā tad dienvidu tautas var dzert alkaholu katru dienu un viņiem viss ir kārtībā ?”. Dabā, evolūcijas gaitā dažādas īpašības ne tikai cilvēka organismā, vai nu attīstās, vai lēnām izzūd. Viss ir atkarīgs no dotā reģiona apkartējiem apstākļiem un vajadzībām, kas nepieciešamas, lai izdzīvotu attiecīgajā vidē. Rūgšanas procesam labvēlīga ir silta vide un jo tālāk uz dienvidiem, jo siltāks, jo rūgšana notiek ātrāk. Alkahola šķelšanai daba ir paredzējusi speciālu fermentu. Tāpēc dienvidniekiem evolūcijas gaitā, daba ir kultivējusi vairāk šī fermenta organismā, jo tā ir dabiska nepieciešamība izdzīvošanai konkrētajā vidē – organisma aizsargmehānisms alkahola intoksikācijas gadījumā. Mums, ziemeļniekiem, šī fermenta ir ļoti maz un jo tālāk uz ziemeļiem, jo mazāk ! Jakutiem piemēram, tā nav gandrīz nemaz. Šis ferments piedzimstot, katram tiek dots noteiktā daudzumā un tas izskaidro to, ka jaunībā paģiru nav, vai tik pat kā nav, bet ar gadiem alkahola intoksikācijas kļūst aiz vien smagakas un smagakas. Šo fermentu mēs varam iztērēt paris gadu laikā, plostojot un uzdzīvojot, vai pataupīt visas dzīves garumā kā organisma aizsargelementu alkahola intoksikācijas gadījumā.

Kāds tad ir drošs, zinātniski pamatots patērējamā alkahola daudzums cilvekam ?

Es negribu nevienu mācīt, jo tas vai dzert, vai nedzert ir mūsu pašu ziņā, tomēr, drošākais, zinatniski pamatotais, patērējamā alkahola daudzums cilvēkam - ir nulle. Tātad, ja gribat saglabāt veselo saprātu arī pusmūžā un vecumdienās, ja gribat veselus pēcnācējus, ja negribat vecumdienās visu naudu izdot par zālēm un ārstniecības iestādēm, tad nelietojiet alkaholu vispār !!!

Avots:

https://www.youtube.com/watch?v=tIKA4xjxMec

Eksperiments:

https://www.youtube.com/watch?v=8Vva8JkBNQA