Kad kādā no vietējām televīzijām autore nolasīja savu dzejoli:
Nav daudz prasīts
Mīļie Latvijas pašnāvnieki!
Pirms aizejat,
Lūdzu, paņemiet līdzi
Kādu vienu nelieti.
Jums nav vairs
Ko zaudēt,
Un neko citu
Jūs līdzi paņemt nevarat –
Tur visi aiziet pliki.
Lūdzu uz izvēli:
Kādu godmani vai baņķieri.
Nav viņi smuki,
Īpaši pliki,
Bet pekles katlam
Piestāvēs
Dikti.
«Augsti godātie geji!
Ļoti cienījamās lesbietes!
Transseksuāļu kungdāmas
Un visi citi...
Ar šo paziņoju,
Ka Latvijā
Baiļu, melu,
Samākslotu smaidu
Un vētrainu aplausu limits
Izsmelts.
Mums Rūta būs Rūta.
Pretenzijas uz kūkām
Sūtiet piecas mājas tālāk –
Šeit jāpietiek
Ar iecietības maizi.»
«Tauta mirst,
Kad dzejnieki
Paliek trekni un klusi»
