Bērni ir tautas nākotne, jeb kāpēc mūsu valstī nav dabas dotu VADOŅU?




Tie, kas mani kaut nedaudz pazīst, zina, ka aizraujos ar Sistēmisko Vektoru psihoanalīzi, caur kuru es redzu pasauli un notiekošos procesus, iespējams nedaudz savādāk ... Lai izprastu, ko es gribu pateikt, nedaudz ievadīšu Jūs Sistēmiskās Psihoanalīzes pamatprincipos.

Sistēmiskā vektoru psiholoģija neizskata cilvēku kā atsevišķu indivīdu, bet gan kā grupu sastādošu elementu, jeb daļu no kopējas sistēmas, piemēram kā pie skudrām, bet daudz sarežģītāk. Grupa, kā arī pats cilvēks tiek uzskatīts par sarežģītu sistēmu. Lai sistēma varētu strādāt un attīstīties, katrā sistēmā ir noteikti elementi, katram elementam sava funkcija. Kopā ir 8 elementi, kuri ir cēlušies no 4 lietām, caur kurām var aprakstīt visu kas notiek uz zemes.

Tie ir Telpa, Laiks, Enerģija, un Informācija

8 elementi tiek iedalīti iekšējos un ārējos.
TELPA dalās Matērijā un Formā;
LAIKS pagātnē un nākotnē;
ENERĢIJA daudzlīmeņu un kopējā (apvienojošā);
INFORMĀCIJA kopējā (visaptveroša) un daļiņu (sīkās detaļās).

Cilvēku grupa ir sistēma

Tātad, cilvēku grupa ir sarežģīta sistēma, kurā ir jābūt astoņiem elementiem un to funkcijām. Katrs elements kopējā sistēmā pilda savu neatkārtojamo funkciju. Tā arī atšķiras cilvēki ar saviem uzdevumiem grupā, piemēram cilvēks ar nākotnes psihotipu ir vadonis, - tas kas veido nākotni, cilvēks ar pagātnes psihotipu - skolotājs, tas kurš visu cilvēces pieredzi un zināšanas, visu pagātni saglābā, sakārto un nodod tālāk nākamajām paaudzēm, lai sistēma varētu attīstīties utml ..

Kā tad daba panāk, ka cilvēks pilda savu funkciju sistēmā? 

Tās  pašregulējas ar iedzimtam vēlmēm, vēlēšanās ir tas kas vada mūs, kas dzīvo caur mums un caur savu vēlmju prizmu mēs arī uztveram pasauli. Ar to mēs arī atšķiramies viens no otra. Katra vēlēšanās tiek apveltīta ar attiecīgām īpašībām, šo vēlēšanos piepildīt. Piemēram nākotnes psihotipam būs vēlēšana dominēt par cilvēkiem, vadīt grupu, utml ... Bet pagātnes - dominēt pār pagātni - tam patiks krāt zināšanas, analizēt tās un mācīt citus. Daba dod ne tikai velēšanos un attiecīgu psihi, bet arī īpašības, tādu domāšanas veidu, kurš nepieciešams funkciju izpildei. Tāpēc vienam ir laba atmiņa un analītiska domāšana, bet otrs atceras tikai svarīgāko dotajā brīdī un domā ar sintēzi. Bet cilvēka psihe projecējas ne tikai uz ārējo vidi, bet arī uz cilvēka ķermeni. Vēlēšanās funkcijas nosaka to, kura no ķermeņa zonām būs jūtīgākā. Šīs zonas tad arī ir attiecīgs vektors. 8 zonas - 8 vektori. Ikdienā šīs zonas mēs saucam arī par erogēnajām zonām, bet lai visu nenonivelētu līdz zemākajiem instinktiem, šīs zonas mēs varētu nosaukt arī par baudas zonām.

Šīs zonas Sistēmiskā vektoru psiholoģijā sauc par vektoriem, kurus iedala augšējos un apakšējos, jeb pamata un mainīgajos vektoros.

Apakšējie pamata vektori ir: Muskuļu vektors, Anālais vektors, Ādas vektors un Uretrālais vektors;

Augšējie mainīgie vektori ir: Orālais vektors, Redzes vektors, Skaņas vektors un Ožas vektors.

Caur katru no šīm zonām, katrs no mums gūst savu baudu - viens klausoties mūziku, otrs runājot, vai dziedot, trešais baudot mākslu, kāds baudot ziedu, vai patīkama ēdiena smaržu ...
Vektors šajā gadījumā nav matemātisks termins, bet termins kurš nosaka vēlēšanas virzienu, varētu teikt, ka fiziskajā pasaulē vektors ir psihiska vēlēšanās projekcija uz ķermeni. Piemēram, ja cilvēks piedzimis ar funkciju mākslinieks (šis gan ir jau funkciju kopums), tad viņam ir jābūt atbilstošām acīm, jeb redzei, kas būs jūtīgāka uz atsevišķām detaļām.

Vēlēšanās kopumā un katrā cilvēkā nemitīgi attīstās, sasniedzot kāroto, gribas jau kaut ko jaunu ..., tā tiek panākta cilvēka un visas sistēmas nemitīga attīstība. Vairāk par to lasiet šeit: No kurienes rodas mūsu vēlēšanās ? Bet ir noteikta likumsakarība, kas vada mūs no ķermeniskajām velēšanām uz augšu - uz garīgajām vēlmēm. Jo attīstītaks indivīds, jo garīgākas vēlmes. Ir teorijas, kas saka - no sākuma tiek apmierinātas dzīvnieciskā līmeņa vēlmes, pēc tam cilvēciskā. Maslova vēlēšanās piramīda nedaudz parāda to procesu, bet ir neprecīza, tāpēc kā neievēro ka cilvēku pamatvēlēšanās, atkarībā no cilvēka pamatfunkcijas grupā, ir dažādas. Maslovs apskata visus cilvēkus kā vienādus, neievērojot katra indivīda atšķirīgās lomas funkciju grupā. 


Noteikti būsiet pamanījuši, ka ir divi pasaules redzējumi, jeb divas atšķirīgu skatījumu cilvēku grupas, kur tas, kas vieniem būs labs, pārējai sabiedrības daļai vienmēr būs pazudinoši. Iedomājieties absoltu altruismu, kur viss ir kopējs, kur visu ieguldītais darbs, arī valstī iegūtie resursi un peļņa saplūst vienā katlā, no kura šie labumi tiek sadalīti taisnīgi ... Šodien pasaulē ir pāris valsts vadoņi, kurus vieni ciena un ārkārtīgi augstu vērtē, bet ir tādi, kuri absolūti nepiekrīt šai valsts vadīšanas politikai. Viens no šādiem vadītājiem bija Muammars Kadaffi. Tie ir patiešām dabas doti VADOŅI, jo dabā pastāv dabiskā hierarhija pēc rangiem, kas parasti notiek dabiskā ceļā. Tādi piedzimst 5% populācijā, pie tam tikai 5% no šiem pieciem procentiem pieaug, jo savas trakās dabas dēļ, tie parasti agri iet bojā, parasti bērna un pusaudža periodā. Viņu dabiskais dzīves princips, jeb dzīves uztvere ir "žēlsirdība un taisnīgums", jeb "no katra pēc spējām - katram pēc vajadzībām". Vairāk par šo psihotipu lasiet šeit, diemžēl vēl neesmu iztulkojusi: http://www.yburlan.ru/biblioteka/uretral…

Un tad iedomājies oligarhu dabu, ko uz Latvijas piemēra labi varam redzēt, kad varsts pārdesmit gadu laikā top totāli izlaupīta un iedzīvotāji padarīti par apkalpotājiem ... respektīvi, šādi oligarhu tipa cilvēki dabā piedzimst aptuveni 25% un tiem, ja tos nevada šāds dabas dots vadonis, ir tendence uz privātīpašnieciskumu, viņiem neder, ka viss ir kopējs, tiem vajag visu sev - vēl un vēl un vēl un tiem nekad nav gana ... par šo psdihotipu lasiet vairāk šeit: Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (3) - ādas vektors Tie vadās pēc "likums un taisnība", kas nav viens un tas pats, kas "žēlsirdība un taisnīgums" ... viņi saprot tikai - tas ir likumīgi, tā stāv rakstīts likumos, pantos, regulās, izlikšu ģimenes ar maziem bērniem uz ielas, bet likums ir likums, kaut māti sēdinās cietumā, ja tāds būs likums!

Nu lūk, un tagad nebūs grūti saprast, kas ir un kā rodas šīs divas tik atšķirīgās pasaules uztveres. Diemžēl, mūsu valstī šodien virsroku ir ņēmuši tie oligarhu tipa cilvēki, kuriem dabiskajā herarhijā būtu jābūt citā vietā, bet tieši viņi, pateicoties rietumu palīdzīgajai rokai, kuru atrodas "ādas" pasaules uztveres attīstības stadijā, šodien ir ieregulējuši visu likumdošanu sev par labu un velk mūs visus bezdibenī!


Bērni ir tautas nākotne, jeb kāpēc musu valstī nav dabas dotu VADOŅU?

Tātad, sākšu ar būtisko - vadoņi dzimst tikai 5% populācijā, no kuriem izdzīvo tikai 1%, ar mūsu abortāriju palīdzību, iespēja izdzīvot ir labi, ja 0,05%, ņemot vērā, ka šis 0,05% parasti ir, no parastās "normālās" sabiedrības sapratnes nepakļāvīgais un "grūti audzināmais" tips, tad bieži vien potenciālie vadoņi jau bērnībā tiek nozāļoti, par to rakstīju šeit Patiesība par psihiatriju, jeb kā iespējams iznīcināt cilvēku, "cīnoties" par viņa veselību! , (arī vakcīnām ir tāda pat ietekme), vai neatbilstoši audzināti, kā personības nedabū attīstīt savu dabas doto sociālo lomu sabiedrībā, kas finālā "izaudzina", nevis altruistu, bet kriminālu "autoritāti". Beigu beigās sociālās grupas priekšgalā kā vadonis nonāk nepareizais pārstāvis, ar izpratni, ka taisnīgums un žēlsirdība ir tas pats, kas likums un taisnība, kam attiecīgi tiek pakārtota visa likumdošana, un rezultātu mēs lieliski varam novērot uz Latvijas piemēra ... es ilgi domāju par šo mehānismu, kā, un vai patiešām tas dabā tā darbojas, līdz savilku dažas likumsakarības - piemēram, atkal jau tās pašas reliģijas kontekstā, redzam, ka "uzbrukums" tieši pirmdzimtajiem puikām, nav sveša parādība ... jautājums - kāpēc? Lielākajam vairumamm tautu, iespējams pat visām, ļoti lielas privilēģijas parasti tiek piešķirtas pirmajiem dēliem ... faktiski pirmdzimtība kā prioritāte, nenoliedzami figurē dažāda rakstura literatūrā cauri laiku laikiem! Tikai šodien ir panākta situacija, kad daudzi par to ir aizmirsuši, jo vienlīdzības princips nepiešķir nozīmi prirmdzimtībai! Vēl japiebilst, ka pēc statistikas datiem par veiktajiem abortiem, aptuveni 10% ir pirmās grūtniecības, kas skaitļos ir aptuveni 10% uz 1000 dažādu iemeslu dēļ pārtrauktām grūtniecībām, pēdējo 8 gadu laikā. Absolūtos ciparos, 2007.gadā esam zaudējuši aptuveni: 2007.g - 1180; 2008.g. - 1040; 2009.g. - 888; 2010.g. - 740; 2011.g. - 701; 2012.g - 611; 2013.g. - 551; 2014.g - 530 potencialo vadoņu. Kopā, pēdējo 8 gadu laikā, abortos esam zaudējuši 6241 pirmdzimtos, no kuriem statistiski, apmēram 40% varēja būt meitenes, kurām ir cita, ne mazāk svarīga loma sabiedrībā, tātad aptuveni 3745 pirmdzimtie puikas, no kuriem 5% potenciālie vadoņi absolūtos ciparos sastāda 187 pirmdzimtos, no kuriem brieduma vecumu būtu sasnieguši tikai 1%, tātad aptuveni 2 no 10 patiesiem dabas dotiem vadoņiem esam zaudējuši pēdējo 8 gadu laikā tikai abortos! Vēl jāņem vērā, ka no tiem 9 gan jau kāds tiktu nozāļot, kāds tiktu neatbilstoši izaudzināts, utml ... Jāņem vērā arī fakts, ka mēs nezinam, tieši kuri no 3745 pirmdzimtajiem būtu apveltīti ar dabas dotā vadoņa īpašībām un tieši kurš būtu īstenais tautas "Lāčplēsis".

Diemžēl Latvijā trukst šāda vadoņa, jo šie vadoņi parasti dzimst kā pirmie bērni, parasti puikas ... un nav noslēpums, ka abortos kā reiz visbiežāk iet bojā tieši pirmie ...

Abortu statistika: https://drive.google.com/file/d/0Bz5xUEG…


Otrs ne mazāk svarīgs aspekts, slēpjas "hiperaktīvu", jeb jaunā laikmeta bērnu nozāļošanā ar amfetamīna grupas neiroleptiķiem.

Mēs zinām, ka psihiatrija ir ļoti sarežģīta un nesaprotama medicīnas nozare, tāpēc pat necenšamies un pat nemēģinam iedziļināties pašā psihisko slimību problemātikā. Ja tā pavisam godīgi šim jautajumam pieejam, tad padomājiet loģiski, kuršs vispār ir noteicis kā ir jāizskatās un kādam jābūt normālam indivīdam ? Šis jautājums jau gadu simtiem ir nodarbinājis daudzus un cīņa par šo pozīciju notiek nemitīgi.

Ir tāds Gilbert Keith Chesterton romāns "Lode un krusts", par antikristu ..., vienīgais, ko viņš izdara valstī, lai iedibinātu savu varu - izbīda ideju caur valsts parlamentu par medicīnas policijas iedibināšanu, kuras uzdevums ir noteikt, kurš ir normāls un kurš nav. Un tikko kādam ir tiesības noteikt, kurš ir ekstrēmists, kurš nav, tā tas neapšaubāmi dod nenormāli lielu un nepamanāmu varu ! Tālāk jau, kurš ir ekstrēmists, kurš nav, var lemt parlamentā, ministru padomē un pirmie, kuri tiek pamanīti ir konkurenti un sistēmas pretinieki, jeb opozīcija.

Psihiatrija ir varas instruments, par kuru lielākā sabiedrības daļa pat nenojauš.

Un šis apgalvojums nav radies no zila gaisa. Arī Latvijā, jau pēc padomu varas sabrukuma, šīs metodes ir pielietotas cilvēkiem, kas neatbilst valdošās varas vadlīnijām! http://www.delfi.lv/aculiecinieks/news/w…

Patiesībā psihiatrijas pamats slēpjas pieņēmumos un mītos, jeb kādas personas, nosauksim viņu par ārstu - psihiatru, subjektīvajā diagnostikā. Šo mehānismu sauc arī par psihiskā statusa mehānismu. Psihiatram kā attālinātai no pacienta personai, ar psihiatrijā izmantojamo terminu palīdzību, ir jāapraksta pacienta stāvoklis maksimāli fenomenoloģiski un mākslinieciski un uz šī apraksta pamata tad arī tiek uzstādīta diagnoze. Un tas jau ir pavisam nopietni un nemaz nav smieklīgi, jo pievērsiet uzmanību, ka diagnoze tiek uzstādīta TIKAI uz šā apraksta pamata !

Maksimums, kas vēl ir nepieciešams, lai cilvēkam apstiprinātu psihiatrisku diagnozi, ir vēl divu kolēģu paraksti un tas ir tikai tajos gadījumos, ja gadījums ir strīdīgs, vai šaubīgs.

Ir jāsaprot, ka psihiatrija savā būtībā nav zinātne, bet gan mitoloģija. Ko mēs zinām par mītiem ? Tas ir īss, kādu notikumu apraksts kura saturs ietver notikuma autora un vārdu.  Pats mīts nesatur nekādu konkrētu saturu - ne jēgu, ne morāli, ne analīzi. Tas ir sauss notikuma apraksts. Šādu mītu rakstīšana pareizā terminoloģijā un konkrētu preparātu pielagošana no diezgan ierobežota preparātu saraksta, dod lielu varu pār pacientu un šī vara bieži vien ir tas, kādēļ šie cilvēki izvēlas psihiatra specializāciju ! Patiesībā idejas autors, kurš ieviesa šādu te aprakstu sistēmu, bija paredzējis pacienta stāvokļa aprakstu, kuru ārsts uzraksta un noliek, pēc pāris dienām pārlasot, ārsts meklē sevī šī stāvokļa analoģiju. Padomju laiku psihiatrijas piegājiens cilvēka dvēselei bija kā spogulim, kurā pietiek kaut ko atspoguļot, kad turpmāk tas jau būs šī cilvēka būtības sastāvā. Tātad, tas nozīmētu, ka lai skolnieks mācītos, mums pietiktu viņam parādīt saturu un tas sāktu to  īstenot. Vēl Trockis savā laikā bija ieviesis tādu kā drošības policiju, kurai bija jāidentificē cilvēki ar nekomunistisku domāšanu. Pievērsiet uzmanību, šeit iet runa nevis par to, ko cilvēks runā, bet tiek skenēts viņa domu gājiens, lai varētu veikt analīzi, vai šis cilvēks ir spējīgs uz kaut ko pretvalstisku ! Vēlāk viņi saprata, ka šo uzdevumu ļoti labi varētu pildīt psihiatri. Tieši tajā brīdī psihiatrija arī kļuva par pastāvošās varas idioloģisko instrumentu. Šodienas psihiatrija ir saglabājusi savu mitoloģisko aprakstu sistēmu un piemēram šizofrēnijas diagnozes apstiprināšana nepamatojas nekādos papildus izmeklējumos, kā piemēram encefalogrammās, analīžu izmeklējumos, asins, vai smadzeņu sķidruma bioķīmiskajā sastāvā uc. Pat, ja tie tiek veikti, tikai psihiatra ziņā ir tas, kā tos interpretēt. Patiesībā, jau pārkāpjot psihiatra kabineta slieksni, tā pat kā jebkura cita ārsta kabineta slieksni, cilvēks no parastas civilpersonas, ir pārvērties pacientā !

Psihiatriju mēs droši varam saukt par zinātnisko sektu, kurai ar zinātni vispār nav nekāda sakara. Sektas galvenā iezīme ir tā, ka tā pamatojas ne tik daudz savos esošajos mītos, cik citu mītu noliegšanā, kas nozīmē, ka psihiatrijā tiek celta aizsargsiena, kas nosaka, ka taisnība ir tikai viņiem un neviens cits nevar to apstrīdēt. Jo tik pat viegli ir iespējams šādu psihiatrisko statusu uzrakstīt viņiem pašiem un jau viņus kā psihiski nestabilus un nelīdzsvarotus, iepīt kopējā psihiatrijas ideoloģiskās ainas aprakstā. Šis ir jebkuras sektas mehānisms un psihiatrijā tas ir īpaši attīstīts. Ir valstis, kurās pat veselības ministrijas līmenī, aizliedz psihiatrijas speciālistiem komunicēt ar baznīcas pārstāvjiem, jo pēc būtības šāda ideoloģiska diskusija atklātu sistēmas nepilnības, vai pareizāk - sistēmas vājos punktus, kas attiecīgi, radītu daudz neskaidrības un jautājumu.

Psihiatrijas ideja uz doto brīdi slēpjas faktā, ka visas psihiatriskās izpausmes tiek pielīdzinātas šizofrēnjai un pārējās, tikai kā šizofrēnijas dažādas variācijas. Šo ideju ieviesa Vācu psihiatrs Vilhelms Trizingers apmēram 19.gs. vidū. Viņš gan runāja šādā kontekstā tikai par epilepsiju, bet tieši viņš bija tas, kurš apgalvoja, ka tikko mēs iziesim aiz atļautajām robežām, tā runa vairs nebūs par zinātni, bet gan par zinātnisko mitoloģiju. Pastāv tāds jēdziens kā "nevainības prezumpcija", piemēram bērnam. Un tas paredz, ka sākumā bērnu izmeklē neiroloģiski un ja neatrod cēloni, tikai tad pieslēdz "smago artilēriju". Kāpēc smagā artilērija ? - tāpēc ka tās ir visiem zināmas lietas par kurām parasti nav pieņemts runāt ! Kāds visiem zināms ķīmiķis piedāvā mums bioenerģētikas teoriju, kuras kontekstā tika pētīts aminazīns - neiroleptiķis, psihiatrijā plaši pielietots medikaments psihožu "ārstēšanai". Pētījumu secinājums bija, ka aminazīns neatgriezeniski izmaina cilvēka bioenerģētisko lauku, jeb elektronu mākoņus nervu sistēmā - mitohondriju līmenī, jeb elektrisko vadītspēju galveno šūnas organellu, jeb nervu šūnu līmenī !

Mums jāsaprot, ka jeb kuri psihiatriskie preparāti ietekmē cilvēka bioenerģētisko lauku un bērnam tas nozīmē attīstības traucējumus, jeb attīstības narkozi.

Piemēram, bērnam, kurš baidoties no tumsas, izdomājis iedomu draudziņu, kas būtībā ir viņa zemapziņas dubultnieks, psihiatrs nozīmē aminazīnu. Kad mamma zvana un sūdzās, ka bērns pasācis regulāri piečurāt gultu un nespēka dēļ nevar aiziet uz skolu, psihiatrs saka: "jā, redziet kāda smaga slimība!", un nozīmē vēl lielāku aminazīna devu. Protams, ka no vēl lielākas neiroleptiķa devas, bērns paliek vēl vājāks, vēl miegaināks, kas attiecīgi tiek papildināts psihiatriskajā aprakstā un uz šī apraksta pamat tiek veikta talākā ārstēšana, pie tam, apraksts uz mūžīgiem laikiem paliek kā psihiatriskais zīmogs.


Ar šo gribu pateikt, ka mūsdienu "hiperaktīvie" bērni, kuriem būtu jākļūst par valsts un visas civilizācijas attīstītājiem, tiek brutāli nozāļoti.

Tas pirmkārt jau ir akmens mammu dārziņā, jo audzināt aktīvu jaunā laikmeta bērnu ir grūti, tapēc bieži vien kā risinājums tiek izvēlēts tieši psihiatrisko zāļu skapītis ! Ja gribam izaudzināt radošu personību, ir jāsaprot, ka rietumu un austrumu civilizācijas atšķirības slēpjas tieši audzināšanā, jo neiroleptiķi ir spējīgi izaudzināt tikai patērētāju, bet radošai personībai būs nepieciešama grūtību pārvarēšana.


Vai zāļojam indigo bērnus?

https://drive.google.com/file/d/0Bz5xUEG…



Lai viss neizklausītos tik bezcerīgi, atklāšu civilizācijas attīstības fāzes pēc Sistēmiskās Psihoanalīzes principa -

Muskuļu fāze - agrīnā attīstības stadija (atbilst Ķīna, Koreja, Japāna Pekina utml valstis, nav grūti saprast kāpēc tieši muskuļi, ņemot vērā viņu dažnedažādās cīņasmākslas kultūras sastāvdaļas.);

Anālā fāze (par šo nosaukumu atvainojos, diemžel nekādi nevaru neko mainīt, bet vispār tā sakne no vārda analizēt, na-cio-nāls, jeb na-ci-ao/anāns, mazliet izmainīts) viduslaiki, (Visa Āfrika, Turcija, visi musulmaņi, ņemot vērā, ka šis ir pagātnes vektors, nav grūti saprast, kāpēc daudzi no viņiem dzīvo vēl 15.gadsimtā);

Ādas fāze - kapitālisma laiki, no kuras mēs šobrīd ejam ārā (ASV, visa Rietumeiropa, kuru kultūra un principi balstās patēriņā un komfortā.)

un

Uretrālā fāze, kurā lēnām ejam iekšā, kas ir absolūtā altruisma fāze (Austrumeiropa, Eirāzija) - šī ir fāze, kurā mums nāksies ievest pasauli pilnīgi citā pasaules kārtībā, dzīvesziņā un redzējumā!

Interesanti, ka šo ieiešanu jaunā attīstības fāzē, jeb tā saucamajā "zelta laikmetā", apliecina kāds pavisam neatkarīgs materiāls: "esam laika ass, zelta laikmeta sākumā" -
https://www.youtube.com/watch?v=gPKafAMAwiE

Komentāri (0)  |  2015-11-06 06:17  |  Skatīts: 1866x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ