Visur tur, kur cilvēks uz pasaules ilgojas, tur ir klāt ZILAIS CERĪBU ZIRGS ...



Zils zirgs zirņos. Jā, zils zirgs zirņos. Vēl vakar es viņu redzēju. Viņš ēda zirņu zilos ziedus, un es zinu, kāpēc viņš ir zils.Tā nolēma citi zirgi. Sanāca kopā visas pasaules zirgi. Visu Zirgu Pilnsapulcē — melnie, baltie, bērie un dūkanie, sirmie, pātie un ābolainie teica: "Var gadīties, ka mašīnas visu uzvar un mums būs jāiet bojā. Jau tagad mums tik maz kumeliņu. Un vecos zirgus atdod lapsu fermās lapsām. Darīsim tā, lai viens zirgs ir mūžīgs!" Viņi nolēma, ka mūžīgais zirgs būs ilgu un cerību krāsā — vizbuļu, hiacinšu un neaizmirstuļu zils. Visur tur, kur cilvēks uz pasaules ilgojas, tur viņam jābūt klāt, tāpēc zilajam zirgam deva zilus spārnus un nosauca par

ZILO CERĪBU ZIRGU.

Vēl Visu Zirgu Pilnsapulce nolēma, ka Zilajam Cerību Zirgam jābūt vienam, jo visstiprāk ilgojas tas, kas ir viens, tāpēc nebūs viņam otra zirga, ne drauga, ne draudzenes. Un nebūs zilu kumeliņu — viņš būs viens un mūžīgs. Tad noskuma zilais zirgs, bet visi zirgi teica, ka arī skumjas ir zilas un labi viņam piestāv, un savu lēmumu nemainīja. "Tu esi sapņu zirgs," viņam teica. "Tu vari ēst visu un dzert visu to pašu, ko mēs, visi zirgi," viņam teica, "bet, tikko tu ēdīsi tikai to vien, ko visi ēd, tu pazaudēsi savu zilo krāsu un iesi bojā. Tu esi sapņu zirgs, un tev jāēd neaizmirstules. Visas zilās puķes ir tava barība. Kad debesis ir zilas un tīras, ej un debesīs izvārties! Kad jūra ir zila, ej un jūrā izpeldies! Un, kad tu gribi dzert, tev ir jāuzmeklē zilie cerību avoti. Aiz zilā kalna zilajā vērī trīs zili alkšņi eglēs aug — tur ir zils avots. Tur, kur trīs zili zibeņi ziliem zobeniem zaķi dzen. Tur, kur trīs zili mākoņi zilā mucā aizmiguši.Tur, kur... nu, tu jau pats atradīsi. Un, ja nav avotu, tu drīksti dzert tikai no ziliem spaiņiem, zilām bļodiņām, zilām krūzītēm, zilām glāzītēm. Atceries, ka tu nekad nedrīksti dzīvot tepat, bet tev jādzīvo zilos tālumos. Cilvēki cerē un skatās uz tālumiem. Tur, kur jūra ir tāla un zila, tur, kur debesis ir tālas un zilas, tur, kur tāli un zili ir meži. Tur tev jādzīvo. Tuvumā tu nedrīksti nākt. Tuvu tu vari atnākt tikai krēslas stundā zilajā rīta un vakara dūmakā."

Tā zirgam tika noteikts, tāpēc tuvumā viņu tik reti kāds redz, gandrīz nemaz neredz. Un cilvēki ilgojas pēc tālumiem. Kad agros pavasaros atnāk strazdi un zem lazdām zied zilās vizbules, skatieties uzmanīgi — vai tur nav zilā zirga pēdas? Reizēm pavasarī dārzā ir noēstas zilās hiacintes. Vasarā ejiet klusu pa laukiem, kad lini zied vai rudzu laukā zied rudzupuķes — zilais zirgs tur ganās. Reiz viņš noēda Intiņai zilās puķītes no saulessarga. Viņa pavasarī aizgāja uz mežmalu un mācījās ģeometriju, gatavojās eksāmeniem, noliek saulessargu sāņus un tikai mācās teorēmas. Pēc tam ies mājās, skatās: tas vairs nav viņas saulessargs!

Visas zilās puķītes noēstas, palikušas tikai dzeltenās. Un kā viņš tik sīki izlupinājis tādas maziņas starp mazajām? Vienreiz mēs tūrisma braucienā pusdienojām un paklājām pļaviņā skaistu vaskadrānu, zilām plūmēm izzīmētu. Paēdām, aizgājām peldēties un, kad atnācām atpakaļ, no galda drānas visas zilās plūmes bija noēstas. Atkal tepat, kaut kur tuvumā bijis zilais zirgs. Sevišķi viņam garšo meiteņu zilās matu bantes.

Bet baltajā ziemā viņu var redzēt krēslas stundās tur, kur egles met garas un zilas ēnas. Tur viņš laiza zilās ēnas un izskatās nosalis.

Bet, ja jūs gribat viņu redzēt pavisam, pavisam tuvu un varbūt pat nofotografēt, tad nolieciet pagalmā pavakara krēslā katliņu ar melleņu ķiļķēniem, mellenes viņam ļoti garšo. Tie, kas jāj ar zilo zirgu, tie visu pasauli redz zilu: esot zili zaķi, zili pūpēži un zilas ievas. Tāpēc jau arī saka: zili brīnumi.
Pats zilais zirgs jau ir zils brīnums, un, kas ar viņu jāj, — redz zilus brīnumus. Parasti gan viņš laižot sev tuvumā un atļaujot ar sevi jāt tikai dzejniekiem, bet ja jums ir saujiņa zilu auzu... Vai jums ir saujiņa zilu auzu?

/Zilā pasaka, Imants Ziedonis/
Komentāri (0)  |  2017-05-08 03:53  |  Skatīts: 713x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ