Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (5) - ožas vektors, jeb "totālā kontrole"




Degunā atrodas receptori, kas atbild par apzinātu smaržu diferncāciju: patīkamas – nepatīkamas. Tā saucamais „nulles” nervs izšķir nevis smaržas, bet feromonus. Feromoni ir visu cilvēku savstarpējo attiecību pamatā. Ar to starpniecību notiek divi svarīgākie procesi ...

Brīdināts, tātad – apbruņots.

Nebāz savu degunu svešās darīšanās.

Klusie ūdeņi tie dziļie.

Vispārīgais raksturojums

Skaits sociumā: mazāk kā 1%

Arhetips: izdzīvot par katru cenu.

Loma sugā: stratēģiskais izlūks, cilts vadoņa padomdevējs, šamanis.

(katram vektoram ir sava, tikai viņam raksturīga loma sugā, ko tikai viņš ar savām psihiskajām īpašībām ir spējīgs nodrošināt sugas izdzīvošanai un saglabāšanai.)*

Komforta krāsa – violeta, bet valkāt izvēlas tikai pelēko.

Komforta ģeometrija – zigzags.

Novietojums kvartelī – iekšējā kvarteļa INFORMĀCIJAS daļa, absolūts intraverts.

Intelekta tips – intuitīvais, neverbālais, stratēģiskais izlūks .

Tie ir cilvēki, ko mēdz dēvēt par pelēko kardinālu.

Šie cilvēki ir jēdziena „totālā kontrole” realizētāji.

Psihiskās īpatnības

Agrāk tika uzskatīts, ka cilvēka oža ir dzīvnieciskās pasaules atavisms. Bet tieši pateicoties tai, notiek pašas svarīgākās informācijas uzņemšana: paralēli apzinātajām smaržām, tā atpazīst neapzināto – tā sauktos feromonus.



No jebkura sensora, daļa informācijas nonāk mūsu apziņā, bet daļa, paslīdot garām apziņai, nokļūst zemapziņā. Piemēram, caur ādu mēs sajūtam otra cilvēka pieskārienu, bet pastāvīgo apģērba pieskārienu mēs nepamanām un šī informācija nokļūst zemapziņā.

Tieši tā pat ir ar ožu. Degunā ir receptori, kuri atbild par nepārtrauktu smaržu diferencāciju patīkamā un nepatīkamā. Bet tā saucamais „nulles nervs” izšķir nevis smaržas, bet feromonus. Feromoni ir visa, starp mums cilvēkiem notiekošā – pamats. Caur viņiem notiek divi paši svarīgākie procesi: ranžēšanās (Jau iepriekš runājām par to, ka cilvēki, jeb civilizācija ir sarežģīta sistēma, kurā katrs psihotips, jeb vektors, pilda savus, dabiski paredzētos uzdevumus. Šī sistēma darbojās pēc rangu principa, kurā viens rangs papildina otru, veidojot dabiski pareizu struktūru cilts izdzīvošanai laikā un telpā. Tieši feromoni ir tie, kuri liek mums pareizi izkārtoties pēc dabas dotajiem rangiem un caur sirds vēlmi darīt katram to, kas viņam ir paredzēts.)  un pareizā, tieši katram mums paredzētā partnera izvēle arī notiek pateicoties feromoniem. (tieši šī iemesla dēļ, ne meitenēm, ne puišiem nevajadzētu pārlieku aizrauties ar sava dabiskā aromāta nomākšanu ar dezodorantu un antiperspirantu palīdzību, jo tādā veidā tiek nomākta dabas radītā sistēma un ar to arī ir izskaidrojams augstais nepatstāvīgo attiecību un šķirto laulību skaits. Cilvēki vienkārši neizvēlas pareizos partnerus.) Tātad, par cilvēku ar ožas vektoru mēs varam teikt, ka deguns ir viņa jūtīgā, jeb erogēnā zona.

Feromoni ir zemapziņas smaržas, kuras pastāsta par cilvēku vairāk, nekā viņš pats spētu par sevi pastāstīt. Tie ir mūsu neapzināto vēlmju emociju un stāvokļu zemapziņas spogulis. Mainoties stāvokļiem (prieks, depresija, mīlestība ...), mainās arī  šī neapzinātā smarža. No otras puses, kāda konkrēta smarža, var cilvēkam izraisīt konkrētus emocionālos stāvokļus.

Tieši tā cilvēks ar ožas vektoru, „jūt” jūs un jūsu domas. Cilvēkam ar ožas vektoru jūsu domas smird daudz riebīgāk par pašu smirdīgāko izgāztuvi. Viņam visa pasaule ir kā dažnedažādāko smaku avots un to starpā neeksistē patīkamas smaržas. Katra stāvokļa, katras domas smarža, nodod visu pasaules un civilizācijas dabisko nepilnību, jeb neideālu.  Tāpēc viņš pastāvīgi „valkā” riebumā savilktas grimases masku. Piedzimstot, ožas cilvēks tūliņ pat nokļūst šajā pastāvīgajā „smirdoņā”. Viņam riebjas cilvēki. Viņa iekšējās sajūtas ir: „Jūs visi esat zemāki par mani”. Viņš netiecas pēc kontakta ar cilvēkiem.

Arhetipisks ožas cilvēks dzīvo pēc principa: „izdzīvot par katru cenu!”. Izdzīvošanas atslēga – viņa rīcībā esošā informācija. Ožas cilvēks caur šo feromonu uztveri, saņem unikālu, nevienam citam nepieejamu informāciju. Tieši tas viņam arī dod šo unikālo valdīšanas, jeb „skaldi un valdi” iespēju.

Pie tam, neviens neko nezina par pašu ožas cilvēku. Viņš vienmēr ir maliņā, bet tā, lai visi citi būtu viņa redzes laukā, un ... tuvāk izejai, ja nu gadījumā nākas bēgt. Paša ožas cilvēka smarža ir apslēpta pārējiem, lai neviens nevarētu viņu izskaitļot. Smaržas neesamība, citu vektoru cilvēkos izsauc neapzinātu baiļu sajūtu. Mēs it kā redzam cilvēku, bet viņa it kā nemaz nebūtu: nejūtot smaržu, mēs neuztveram viņu kā dzīvu būtni. Tieši tādā veidā cilvēks ar ožas vektoru neapzināti ietekmē citu vektoru pārstāvjus.

Ožas cilvēks realizē sevi tikai caur cilts izdzīvošanu. Viņš nicina visus cilvēkus, un pirmkārt jau viņu „smirdīgo” stulbumu.

„Mana dzīvība ir nieks, cilts dzīvība ir – viss!”, - tādās kategorijās domā uretrālā vektora cilvēks. Ožas cilvēku cilvēki neuztrauc nekādā mērā un nevienā kvalitātē, izņemot vienu: cilts ir nepieciešama viņam, viņa paša izdzīvošanai (jo neviens nevar izdzīvot vienatnē). Tieši tā, pirmatnējā ciltī, ožas cilvēks kļūst par uretrālā vadoņa padomdevēju. Viņš nodarbojas ar kontr-, jeb ārējo izlūkošanu un iekšējo stratēģisko izlūkošanu.

Ārējā izlūkošana – ārējā apkārtējā lauka bīstamības izlūkošana. Kad redzes vektora cilvēki apskatīsies apkārt un teiks, ka nav nekādas bīstamības, tieši ožas cilvēks būs tas, kurš pamanīs viltu. Viņš atnāks pie vadoņa un teiks, ka tur iet nedrīkst. Nesaprotamu iemeslu dēļ, viņam izrādīsies taisnība. Izrādīsies, ka tieši tur slēpjas bīstamība.

Iekšējā izlūkošana – izlūkošana tieši pašas cilts iekšienē. Cilts spēs izdzīvot tikai tad, ja katrs indivīds pildīs savu dabas uzdoto lomu. Tieši tāpēc ožas cilvēks visur „bāž savu degunu”. Viņš seko lai visi strādātu un pildītu sev uzdoto lomu un atbrīvojas no ciltij nevajadzīgajiem indivīdiem. Tieši no šejienes izriet redzes vektora intuitīvās bailes no ožas cilvēka, ko viņi parasti racionalizē ar vārdiem: „slikts cilvēks, es to jūtu”.

Uretrālā vadoņa un ožas padomdevēja starpā ir tāda kā nenodefinēta sazvērestība, jeb tandēms. Uretrālais cilvēks ir vienīgais, kurš pacieš ožas cilvēku, tāpēc, ka viņš vienīgais spēj piedāvāt vislabāko veidu cilts izdzīvošanai. Savukārt ožas cilvēks kļūst par uretrālā vadoņa padomdevēju, jo viņš vienīgais spēj pasargāt to no cilts naida.

Uzdevums izdzīvot pie jebkuriem apstākļiem netiek pārtraukts nevienu sekundi, tāpēc, ja kaut uz mirkli iedomāsimies, ka dabā pastāv kaut vienu sekundi ilgs pārtraukums, tad tieši šajā sekundē viss arī beigsies.

Tieši tāpēc ožas cilvēka erogēnā zona – deguns neatpūšas un nepārstāj darboties nevienu sekundi. Ožas cilvēka miegs vienmēr ir virspusējs. Viņš vienmēr pamodīsies pašā bīstamākajā brīdī, pat pats nezinot kāpēc. Tieši ožas cilvēki kļūst par tādu stāstu varoņiem: „pamodos nakts vidū, aizgāju līdz veikalam, bet pa to laiku nodega māja”, vai „aizkavējos mājās, nokavēju lidmašīnu, kura cieta katastrofā”.


Ožas cilvēkiem ir unikāls, intuitīvs, neverbāls prāts, kurš neizpaužas mums ierastajā formā. Viņi nenodarbojas ar loģikas algoritmiem, neanalizē situāciju, necenšas to iedomāties, vai modelēt, necenšas tikt skaidrībā ar to, vai izskaidrot vārdos. Tā vietā ožas cilvēkam ir dotas precīzas un apjomīgas sajūtas, kas un kā ir jādara, balstītas viņu dabiskajā apkārtējās pasaules feromonu fona atpazīšanas spējā. Šīs sajūtas nav iespējams aprakstīt vārdos un izrunāt.

Ožas vektora cilvēkam nav nekādu atslēgvārdu. Nav ne tikai atslēgvārdu, bet pat tiešu un konkrētu smaržu nosaukumu. Nevienā no pasaules valodām. Ožas vektora domas vārdos izrunā viņa, enerģijas kvarteļa jaunākais brālis – orālais vektors (drīzumā tiks pievienots šā vektora raksturojums).  

Par tik, par cik, cilts uzdevums ir izdzīvot pie jebkuriem apstākļiem ir svarīgākais par visu citu, tā savā arhetipā neierobežojas ne morāles normās, ne kultūras normās, ne tikumības, ne ētikas, ne kādās nebūt citās normās.

Ožas cilvēks saglabā tikai dzīvo vielu. Ne kultūru, ne tikumību, bet tikai dzīvību - dzīvi. Un nevis katra atsevišķi ņemta indivīda dzīvību, bet visu cilvēku kopuma dzīvību. Tieši tāpēc viņš neizjūt nekādus - ne kultūras, ne morāles ierobežojumus. Tur, kur tiks ierobežota oža, nomirs viss dzīvais.

Tieši šī iemesla dēļ ožas vektora cilvēki neizšķir melus no patiesības. Viņi ir vienīgie, kuri nekad nemelo, tāpēc, ka gluži vienkārši neatšķir melus no patiesības. Viņi var maldīties, tas fakts, bet viņi nekad nerunās nepatiesību.

Attīstītā stāvoklī, ožas cilvēki ir elementāri adaptēti tādos jēdzienos kā meli un patiesība, labais un ļaunais, bet savā iekšienē viņi to neizjūt un savu dabisko lomu izpilda neesot šajās kategorijās. Citiem vārdiem sakot, attīstīts ožas cilvēks parasti strādā jomās, kurās jēdzieni patiesība – meli, labs – ļauns, nav nepieciešami, kur svarīgākais ir cilts, jeb sabiedrības izdzīvošana. Tās parasti ir izlūkošana, politika, finanses un zinātne.

Viņi parasti cenšas pārņemt kontroli pār to, kas nodrošina izdzīvošanu un beigu beigās tas kļūst par viņu nodarbošanos, vai profesiju.

Šodien ārējā izlūkošana kā tāda, aiziet vēsturē: šodien pasaule ir globāla un kosmopolītiska, robežas starp valstīm un tautām ar vien vairāk izplūst un vispasaules zirnekļtīkls – interneta ar savu neizmērojamo aptveri, burtiski dzēš visas iedomātās robežas. Tomēr, mēs visi vēl atceramies slavenus izlūkus, viens no tādiem bija Rūdolfs Ābels  https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C5%ABdolfs_%C4%80bels , bez kura ģeniālā darba, Padomju savienība būtu palikusi neaizsargāta pret atombumbas uzbrukuma.

Visa ārējā izlūkošanas stratēģija pārtapusi politikā. Ožas cilvēki šodien regulē cilšu savstarpējās ārējās attiecības, pamatojoties uz „izdzīvot lai kas arī notiktu”. Tie ieņem augstus amatus politikā, kļūst par finanšu ministriem un direktoriem, ārlietu ministriem, tie savstarpēji vienojoties, realizē „totālās kontroles” politiku. Pie tam, viņi nebalstās nekādās morāles, tikumības, kultūras, vai ētikas vērtībās. To mēs ļoti labi katru dienu varam vērot, raugoties politiskajā arēnā. „Anglijai nav ne draugu ne ienaidnieku, ir tikai viņas kroņa intereses.” 

Visas finanšu sistēmas, viennozīmīgi ir radījuši cilvēki ar ožas vektoru un līdz šai dienai tie valda pār tām. Slavenākie ožas vektora finansisti: Džons Snous, Henrijs Polsons uc.

Ožas izlūkošana šodien galvenokārt ir nomērķēta uz bīstamību no mikropasaules puses. Ožas cilvēki ir tie zinātnieki, kas nodarbojas ar visa nezināmā izpēti, tādās jomās, kurās eksistē riski cilvēces izdzīvošanai. Tieši to tautā sauc par ziņkāri. Kad pie tā pievienojas attiecīga zinātniska ģenialitāte, tad to mēs jau saucam par galēju zinātkāri. Tieši šis īpašību kopums no ožas cilvēka rada izcilu zinātnieku. Ne tos, kuri sistematizē jau gatavas zināšanas, bet tie, kuri taisa kolosālāko izrāvienu – nu piemēram tādi, kā penicilīna izgudrotāji. Tas, ka šis izrāviens ir nesis civilizācijai „lāča pakalpojumu” un aizvedot visu citā gultnē, radījis neatgriezeniskas sekas, jau ir otršķirīgs jautājums.

Ožas vektora cilvēkus neattīstītā stāvokli, parasti uzskata par lieliem neliešiem. Viņi parasti ir ļoti lieli intriganti un parasti paši kļūst par savu intrigu upuriem. Arhetipiski (neattīstīti ar vienu vektoru) ožas tipa cilvēki, var kļūt par pašiem šaušalīgākajiem sērijveida slepkavām un maniakiem, pildot savu dabas doto lomu, sevi uzskatot par savdabīgiem cilts atbrīvotājiem no psihiski nestabilām redzes vektora sievietēm, fiziski iznīcinot indivīdus, kuri nav spējīgi pildīt savu dabas uzdoto lomu sabiedrībā.

Ožas vektora bērnam būs nosliece uz melanholiju un viņš būs izvairīgs kontaktos ar vienaudžiem un cilvēkiem vispār. Pagalmā, skolā, klasē viņu parasti neviens nemīl.  Viņš to izjūt kā patstāvīgu apdraudējumu un gluži dabiski cenšas no tā izvairīties, paliekot mājās šāda, vai tāda iemesla dēļ. Ja vecāki atbalsta šādu izvairīšanos no sabiedrības, ir lielas iespējas izaudzināt nelieti un intrigantu ar sliktu nākotni. Kaut kad nākotnē viņam ir iespēja kļūt pašam par savu intrigu upuri.

Vecākiem ir jāsaprot, ka īstas rūpes par savu, ar ožas psihotipu apveltīto bērnu, nozīmē burtiski izstumt viņu kolektīvā. Ja visi ir pagalmā, arī viņu sūtīt pagalmā spēlēties, ja visi uz skolu – arī viņš uz skolu, visi iet makšķerēt – arī viņam makšķeri rokās un uz priekšu! Tieši tas ir tas, kas viņam vajadzīgs! Pieliekot visas savas spējas, lai izdzīvotu kolektīvā un nedabūtu pa savu jūtīgo degunu, ožas vektora bērns attīstās. Tieši tā viņš mācās pildīt savu dabisko lomu sabiedrībā – izdzīvojot, lai kas arī notiktu!

Avots:
https://www.yburlan.ru/biblioteka/obonyatelniy-vektor


No  psihoanalītiķa  Jurija Burlana lekciju materiāliem pierakstīja mikro un nanotehnoloģu inženiere, medicīnas fizikas maģistre Kristīne Liepiņa.

Saistītās tēmas:

Kur rodas mūsu vēlēšanās ?

Melnā strīpa mūža garumā, vai kā pārvarēt dzīves scenāriju, kurš vērsts uz mūžīgo neveiksmi?

SISTĒMISKĀ-VEKTORU PSIHOLOĢIJA (1) - skaņas vektors

Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (2) - redzes vektors

Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (3) - ādas vektors

Sistēmiskā-vektoru psiholoģija (4) - uretrālais vektors, jeb cilts VADONIS

Komentāri (0)  |  2017-11-05 03:37  |  Skatīts: 1308x         Ieteikt draugiem       TweetMe   

Atpakaļ