Biedrības "Skanošie Ciedri" atklātā vēstule:

Godājamie prezident, ministru prezident, ministri, deputāti! Tieši mūsu paaudzei ir ļoti paveicies. Mums ir dota visbrīnišķīgākā iespēja īstenot to, ko jau sen visa latviešu tauta ir vēlējusies - uzcelt labklājīgu, plaukstošu valsti, pamatīgi aizsargātu pret ārējiem iebrucējiem, iekšējām domstarpībām, pārmetumiem, uzbrukumiem, noziedzības. Valsti, kurā garīgā un materiālā bagātībā, labklājībā dzīvo laimīgas, vienotas ģimenes. Mūsu valsts var ne tikai sākt šādas brīnišķīgas valsts celšanu, bet arī pati var pagūt dzīvot tajā.

... Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. 

Dziediet acīs tam, kas jūs lamā. Gavilējiet savā pārākumā, kad jūs sit. Es to ļoti labi atceros. Es biju mazs puika un redzēju pa istabas logu: kaimiņu māte sita savu dēlu. Viņš stāvēja pie klēts stūra un dziedāja. Māte viņu sita ar tādu kā stibu, kā slotas kātu, un viņš smējās un dziedāja. Viņa sita, un viņš dziedāja; viņa piegura, un viņš dziedāja. Tad viņa nolaida rokas un viņš dziedāja, noglāstīja savus sadauzītos plecus un aizgāja dziedādams.

Referāts 9. Pasaules Etnisko Reliģiju kongresam Indijā, Džaipurā
Referātu sagatavojusi Agnija Saprovska

Runāšu par DAINĀM. Tās nākušas no senas aizvēstures un vēl aizvien ir latviešu tautas garīgo atziņu galvenais avots. Antons Rupainis – arheolingvīnists ar pasaules vārdu, pētot dainu un vēdu izcelsmes laiku, ir nonācis pie atziņas, ka vēdas un dainas ir nākušas līdz mums no dziļas aizvēstures – vismaz no aiz četriem ledus laikmetiem un tik pat veca un sena ir arī letu un baltu civilizācija.

Redzot apkārt notiekošos karus, nacionālos konfliktus un uz nacionālā naida balstītas bruņotas sadursmes, haosu, bēgļus, par bēgļiem maskējušos kaujiniekus, dažādu Latvijas nacionālo grupējumu aktivus "patriotiskus" izlēcienus ..., neviļus gribās uzdot jautājumu - vai tiešām esam III Pasaules kara pievārtē?