(Iesaku noklausīties, vai izlasīt visiem, kuri reāli vēlas gūt panākumus savā dzīvē, pat tiem, kuri nav ticīgie, jo šīs lietas strādā enerģētiskā līmenī, kas strādā vienmēr, netkarīgi no ticības, vai reliģiskās pārliecības !!!)

Mācītājs Andrejs Šapovalovs "Panākumus nolādejušie".   (Transformation Centre https://g12life.org/  https://g12life.lt/)

Dievs man parādīja vienu lietu, kuru es neatklāju tik ilgi, kamēr nesaņēmu tam apstiprinājumu.

Es dzirdēju Boba Džonsa, Dāvida Vilkersona un vēl nedaudz praviešu pravietojumu par Kristus Baznīcu. Esmu pārliecināts, ka daudzi ir dzirdējuši šo pravietojumu: „Draudze guļ uz zemes, piekalta pie zemes un nevar piecelties, jo kaut kas viņu tur pie zemes. Viņa ir piesieta pie zemes ar kaut kādām saitēm un virvēm.”

Nesen arī es redzēju tādu vīziju un paliku neizpratnē: kāpēc Dievam vajag to parādīt arī man. Es to jau zināju, es to redzēju, es par to biju lasījis un  pilnīgi piekritu šai atklāsmei. Taču Dievs vērsa manu uzmanību ne uz pašu gigantu, ne uz šo draudzi, kas gulēja uz zemes, bet uz viņa  VIRVĒM, ar kurām tā bija piesieta pie zemes. Tās bija melnas virves, un es ieraudzīju pavisam citu vīzijas daļu, kurai Dievs pievērsa manu uzmanību. Es jautāju: „Dievs, kas tās ir par melnām virvēm?” Svētais Gars man atklāja interesantu un unikālu lietu: „Virves – tie ir sātana meli, tā ir nepareiza izpratne, tā nav staigāšana patiesībā, un tie ir garīgās pasaules neizpildītie Dieva garīgie likumi, kurus draudze nezina un nesaprot, jo dzīvo melos. Sātans vēl joprojām tur draudzi melos. Es pakāpeniski došu tev tēmas, kuras saraus un iznīcinās šīs virves vienu pēc otras.” Tieši šīs tēmas sērija, kuru Dievs man deva, tieši tā atbrīvos draudzi un saraus šīs saites. Šīs tēmas neattiecas uz manu vispārīgo kalpošanu. Tās neattiecas uz tām lietām, kurās es konkrēti virzos uz priekšu. Dievs man sacīja, ka man ir jādara zināmas šīs tēmas garīgajā pasaulē, jo tās ir jādzird simtiem un simtiem tūkstošu cilvēkiem.

Svētais Gars man konkrēti teica: „Es nākšu pie tevis kādu laika periodu un došu tev tieši šīs tēmas garā.” Vakarā, kad es sēdēju un gatavoju kārtējo tēmu svētdienas dievkalpojumam, pie manis atnāca Svētais Gars un sāka likt manā garā šīs lietas. Es pat nespēju pierakstīt un sāku lūgties: „Svētais Gars,  dod manām rokām un prātam tādu spēju, ka nekas no Tava teiktā nepazustu.”

Gribu teikt tikai to, ka es nekad to neteiktu, ja Svētais Gars man to neliktu. Svētais Gars man teica: „Es apmeklēšu tevi laiku pa laikam un atklāšu tev sekojošo patiesību, kuru dotajā brīdī Baznīca ir gatava pieņemt. .” Ziniet, ka sātans grib turēt Draudzi paralizētu. Viņš grib apturēt Draudzi un viņam ir vieni no labākajiem ieročiem, kurus viņš izmanto šim nolūkam – tas jau ir otrais ierocis; bet pirmais ierocis, ar kuru tas paralizē Draudzi – tie ir meli un tas, ka tu esi zaudētājs. Tēma „Uzvarēt un noturēt” – tas ir viens no akmeņiem, kurus Dievs cenšas atjaunot Savas Draudzes pamatos. Tā ir viena no visresnākajām virvēm, ar kuru s[sātans cenšas apturēt Draudzi, un mēs kopā griezīsim nākošo virvi.

Šīs tēmas ir domātas vienam vienīgam mērķim: lai atbrīvotu tavu domāšanu. Lai atbrīvotu tavu garu. Un, kad atnāk patiesība – tad tu patiešām kļūsti brīvs, jo patiesība tevi dara brīvu.

Ziniet, ka pēdējā laikā tieši patiesība darīs Draudzi brīvu. Ne kaut kāds mācītājs, atsevišķa denominācija vai kalpotājs, bet tieši patiesība, kuru Dievs atgriež uz zemes. Tieši tā darīs Jēzus Kristus miesu brīvu. Mēs varam pacelties kā Draudze tikai pēc noteiktām lietām – pēc patiesības atklāšanās un pēc tam, kad Dievs pārraus visas sātana melu virves. Kad rakstīju tēmu „Uzvarēt un noturēt”, tādas jūtas nebiju nekad pirms tam piedzīvojis. Es redzēju sātanu, kurš atbruņots stāvēja man blakus un grieza zobus. Viņš grieza zobus par to, ko Dievs darīs tieši šo tēmu procesā. Dievs meklē cilvēkus, kuriem Viņš grib dot Savas patiesības. Taču daudzi cilvēki nevar tās nodot tālāk viena iemesla dēļ, jo viņi paši nav brīvi kaut kādās sfērās. Es nesapratu, kāpēc Dievs turēja mani dažās sfērās brīvu. Lai es tagad brīvi par to varētu runāt. Un tā , tēma saucas „Tie, kas nolād panākumus.” Patiesība, kuru Dievs atgriež uz zemes, atbrīvos Kristus miesu. Mēs varam pacelties tikai pēc tam, kad Dievs pārgriezīs visas sātana melu virves. Es redzēju izputināto sātanu, kurš grieza zobus par to, ko Dievs darīs šo tēmu atklāsmes procesā.. Es redzēju cilvēkus, kuriem Dievs grib darīt zināmu Savu Patiesību, bet šie cilvēki nav spējīgi to nodot tālāk, jo paši nav brīvi dažās sfērās. Sātans grib apturēt Draudzi arī ar vienu no varenākajiem saviem ieročiem: izmantot mūsu negatīvo vārdu spēku pret mums pašiem. Kristieši, neizprotot šo likumu, lād, pulgo(paļā) un bremzē paši sevi. Tas ir viens no vissvarīgākajiem garīgiem likumiem, kuru pārkāpjot, mēs nesam sev līdzi lāstus un postu. Dievs man teica: „Mani bērni paši ir atņēmuši sev Manu slavu. Šī tēma neattiecas uz visiem, bet Draudze pamatā nezina garīgos likumus un garīgās patiesības.”

Ja jūs gribat dzirdēt Dievu, dodiet Viņam laiku parunāt ar jums. Kad es runāju ar Dievu, es vairāk klusēju. Jūs zināt, ko nozīmē runāt ar Dievu? Tas ir tad, kad es uzdodu jautājumu, un gaidu Viņa atbildi – nedēļu, divas nedēļas, kādreiz gadu un saņemu atbildi. Kad jūs lasīsiet  šo grāmatu, Svētais Gars jums darīs zināmu, ka tas attiecas tieši uz jums. Es gribu atklāt, kāpēc panākumi un Dieva slava aiziet no Draudzes. Vēl neviens svaidītais, kurš staigā Dieva slavā un panākumos, nolādot otru svaidīto, ilgi nepastāvēs. Katru reizi, kad tu negatīvi izsakies par svaidīto vai par svaidījumu, kas ir uz viņu, lai kas tu arī nebūtu un lai ko arī viņš nebūtu izdarījis, tu apbēdini Svēto Garu un uzliec lāstu saviem panākumiem. Tu garīgajā pasaulē apvaino un pulgo panākumus. Savā vīzijā es panākumus redzēju kā dzīvu matēriju. Panākumi ir garīga lieta. Es redzēju svaidījuma un svētību panākumus kā dzīvu matēriju.Es pacentīšos precīzi atklāt jums to, ko redzēju. Daudzus gadus atpakaļ es apsolīju Dievam, ka stāstīšu Draudzei to, ko Viņš man ir teicis un parādījis, ka neko nekad neslēpšu. Es redzēju svaidījuma un svētību panākumus, kā dzīvu matēriju, kuru Draudze ir nolādējusi un atteikusies no tās. Es nesapratu, kas tas ir un Dievs man teica: „ Mani bērni paši ar savu muti ir nolādējuši panākumus un svētības savā dzīvē. Mani bērni ir padzinuši un izspieduši svaidījumu un panākumus un svaidījuma un svētību vietā ir atnākusi neapmierinātība, vilšanās un lāsts.” Mēs to esam izdarījuši, neizpildot dažus garīgos likumus un principus, kuri ir ielikti Draudzes pamatā un Visuma pamatā. Kad mēs tos pārkāpjam, mēs iznīcinām savu personīgo dzīvi. Es par to lasīju Bībelē, bet nekad tam  nepievērsu lielu uzmanību, ka tas nozīmē nopulgot un nolādēt Dieva svaidījumu un svaidītos. Esiet ļoti uzmanīgi, jo ir cilvēki, kuri, neizprotot lietas, saka runā ļauni par mani un saka: tu uzbrūc svaidītajiem.

Klausieties! Nekad savā dzīvē es tā neesmu darījis, lai es kaut ko teiktu par Dieva svaidītajiem un viņa svaidījumu. Ja es kaut ko tādu būtu teicis, tad Dievs man nekad  nebūtu devis to, ko es jums gribu teikt. ES UZBRŪKU RELIĢIJAI. Tas ir nāves un verdzības gars. Mēs graujam dēmonisko monstru, bet nevis kādu mācītāju vai draudzi, jo tie ir Dieva bērni, kuriem ir jākļūst brīviem.  Viņi nesaprot, viņi ir akli un viņiem nav atklāsmes no Dieva, bet arī viņi ir Dieva bērni.  Nekādā gadījumā mēs neuzbrūkam viņiem, un , nedod Dievs, ka kāds no mums to kādreiz varētu izdarīt. Un tas ir ļoti nopietni. Kad es rakstīju šo tēmu, mani pārņēma bailes un trīsas. Es pat īsti nesapratu, kas ar mani notiek, un es jautāju: „Dievs, atgādini man kaut vienu svaidīto,  par kuru es esmu kaut ko teicis, atgādini kaut vienu svaidījumu, kuru esmu apvainojis.” Bet es neatradu nevienu un pateicos Dievam, ka pār manām lūpām nav nācis neviens lāsts, kas apvaino svaidījumu. Dievs teica, ka tas ir tik nopietni, ka tieši tas atņem draudzei svaidījumu. Un daudzi svaidītie, kuri bijuši svaidījumā, ir zaudējuši Dieva slavu tieši tagad un tieši šī iemesla dēļ. Jo viņi neprot turēt mēli aiz zobiem un tāpēc, ka viņi negatīvi ir izteikušies par tā vai cita svaidītā kalpošanu: „Pie tā smejas, bet pie tā krīt, tur vāc zeltu, pie tiem redz un pravieto.” Un es redzēju šo mācītāju: viņš vienkārši sāka izsmiet svaidītā svaidījumu. Es ieraudzīju šo lietu garīgajā pasaulē, kura mani šokēja un izraisīja manī šausmas un drebuļus. Es redzēju, kā tieši no šī mācītāja tika noņemti panākumi, bet panākumi ir dzīva matērija, tā ir dzīva radība. Kad es to ieraudzīju, mani pārņēma tādas trīsas, ka pievaldīju savu mēli uz visai savai dzīvei., lai nekad neko negatīvu neteiktu pret kādu svaidīto vai svaidījumu. Es redzēju, kā no šī mācītāja un no visas viņa draudzes tiek paņemti prom Slavas mākoņi, tāpēc, ka tā ir dzīva un tā aiziet. Es  redzēju, kā aiziet svaidījums un panākumi, kas bija sagatavoti tieši šai draudzei. Dievs parādīja veselu denomināciju, kurā visi ir izteikušies pret vienu svaidīto, un Dieva Slava aizgāja no šīs denominācijas pilnīgi. Es redzēju, ka tikai uz dažiem šīs denominācijas cilvēkiem gail uguntiņa, jo viņi nebija vienisprātis ar tiem cilvēkiem, kuri izteicās pret šo svaidīto.

Šī tēma nav uzmundrinoša, drīzāk jau atmaskojoša, un, kad es jums nodošu to, ko Svētais Gars man atklāja, tas var iedragāt jūsu apziņu un likt jums nožēlot grēkus pīšļos un pelnos, jo tas, ko es redzēju, izsita mani no realitātes. Kad Dieva Slava aiziet no veselas denominācijas, es redzēju, kāpēc tas tā notiek: tu neapvainoji svaidīto – tu apvainoji svaidījumu. Tu nolādēji viņa panākumus un automātiski nolādēji panākumus virs sevis.

Neviens cilvēks, kurš dzīvo uz zemes nespēj saprast visu, ko dara Dievs. Un Dievs man konkrēti teica: „Svaidījums un panākumi tiek nopulgoti un iznīcinās tajā momentā, kad tu redzi darbojamies Svēto Garu un izsakies pret Viņu.” Man Svētais Gars teica, ka tā robeža ir tik plāna, kas pulgo Svēto Garu, ka tikai Pats Dievs pa īstam spēj atšķirt šo robežu.. Un tieši šajā brīdī Dievs teica: „Ja mana tauta nedzirdēs šo tēmu, un nepieņems to ar savu garu, tad atbrīvosies Melholas lāsts. „Jūs zināt, kas ir Melholas lāsts? Šobrīd veselas denominācijas dzīvo zem Melholas lāsta. Nekādā gadījumā neiedomājieties, ka es kādam šobrīd uzbrūku. Es runāju to, ko man teica Dievs. Viņa spēks bija tajā, ka Viņš visu vārds vārdā nodeva tieši to, kas nāca no debesīm. Tāpēc es arī to apsolīju Dievam, zinādams, ka tā ir veiksmes atslēga. Jā, tu izsauc uz sevis naidu un lāstus, bet tajā pašā laikā tu atraisi Dieva svaidījumu un Dieva slavu virs sevis. Kad cilvēki to dzirdēs, viņi būs šokēti.

To, ko Dievs mums parādīja fiziskajā plāksne, ir garīgs likums. Pret Dāvidu izteicās daudzi daudzas reizes. Atcerieties, kāpēc Melhola kļuva neauglīga? Tāpēc, ka tieši Dāvids pielūdza Dievu savā svaidījumā. Ja tu neaiztiec svaidījumu, kas ir uz manis, tu apvaino cilvēku. Bet, kad tu izsakies pret Svētā Gara darbību, tas jau ir daudz nopietnāk... Esmu redzējis cilvēkus, kuri izsakās pret Beniju Hinu, Ketrīnu Kulmani, Alekseju Ļedjajevu, pret daudziem citiem svaidītajiem. Es sajutu, kā man mati sāka celties stāvus, jo tieši tad es sajutu, kā tiek nopulgots Svētais Gars , un no viņiem tiek noņemts svaidījums. Klausies! Ja tu kaut reizi savā dzīvē uz kādu esi teicis kaut ko, tev pīšļos un pelnos tas ir jānožēlo, tāpēc ka tagad sākas citi laiki. Tev ir jāsavalda sava mēle, un, ja tu neko nesaproti, tad tev arī nekas nav jāsaprot. Neviens tev nav teicis, ka Dievs tavā priekšā atskaitīsies par to, ko ir darījis. Dievs teica, ka tiks sodīts katrs, kurš izteiksies pret Viņa svaidīto.

"Jo tā saka Tas Kungs Cebaots: Viņš mani sūtījis, lai iegūtu jaunu godu tautu starpā, kas jūs aplaupīja, jo, kas jums pieskaras, tas pieskaras Viņa acuraugam. Caharija 2:12"

Citiem vārdiem, var teikt: „kas pieskaras Manam.” Daži nesaprot, ka tieši šis ir tas iemesls viņu dzīvē, viņu ģimenē. Un savādi ir skatīties uz šiem cilvēkiem, ka viņi tic, ka viņu ģimenē un draudzē būs atmoda. Tu pats esi nolādējis atmodu!!! Un tā ir viena no virvēm, kas tur draudzes un gandrīz visas denominācijas. Ja tu neesi apmierināts ar kāda atsevišķa cilvēka rīcību, tas ir cits jautājums. Bet, ja viņš ir svaidīts un nodod citiem cilvēkiem kaut ko no Dieva, tad nāksies par viņu atbildēt Dieva priekšā. Neuzskatiet sevi gudrākus par Dievu. Vai daudzi no jums spēj izskaidrot, kā darbojas Dievs? Mēs neko nezinām. Un tikai tavs gars, kurš ir atdzimis no augšienes, pateiks: tas ir Dievs, un arī tikai tad, ja viņam būs tuvas attiecības ar Dievu.

Meloha apvainoja  Dāvida svaidījumu un tāpēc no viņas aizgāja Dieva svētība un atnāca neauglība. Tas ir garīgs likums, kuru mēs redzam, ka tas ir reāls. Cik ir to cilvēku un draudžu, kas rada garīgus bērnus Dieva valstībai.

DIEVS APSARGĀ SAVU SVAIDĪJUMU. Ja tu esi cilvēks, kurš izsakās negatīvi pret svaidītiem cilvēkiem, ja tu ignorē šo tēmu, tad Dievs ignorēs tavus jautājumus, lūgšanas, visus tavus lūgumus. Vēl vairāk, tu esi zem lāsta, kuru atraisījis pats Dievs. Tas ir viens no  svarīgākajiem garīgiem likumiem, kuru neievērojot cilvēki nokļūst zem lāsta. Tie, kuri nepakļaujas, pārkāpj un ignorē šo likumu, viņi nokļūst zem lāsta, no viņu dzīvēm aiziet panākumi, aiziet Svētais Gars, kurš dod šos panākumus. Un garīgajā pasaulē tu esi atklāts dēmonu uzbrukumiem. Svētais Gars teica, ka Viņš Saviem bērniem sirdī atgādinās visu līdz pēdējam sīkumam: to brīdi un datumu, kad tu sēdēji pie televizora, vai sēdēji kādā konferencē, vai klausījies kādu kaseti un kad tu teici kaut ko negatīvu. Viņš darīs to, nevis tāpēc, ka  grib tevi sodīt, bet Viņš grib tevi atbrīvot. Draudzei ir jāceļas. Mūsu uzdevums ir lai visa draudze pieceltos. Lai Kristus Miesa atdzimtu.

Daudzi mācītāji man jautā: kāpēc Dievs mums nedod? Tāpēc, ka es dodu cilvēkiem vārdu tā, kā esmu to saņēmis. Un tu? Tas arī ir iemesls, kā pēc nav Dieva Svaidījuma. Cik tu Dievam esi samaksājis, lai no Viņa kaut ko saņemtu? Daži saka: „Tu būtu viens no bagātākiem cilvēkiem  šobrīd, ja ņemtu kaut pa vienam dolāram pa tēmu, jo visa pasaule tevī klausās. Bet es viņiem saku, ka esmu bagāts. Ko tu ar to domā? Dvēseles. Izmainītas dvēseles caur Viņa vārdu. Cilvēki nesaprot manu bagātību. Mans mērķis nav nauda, man mērķis – atkal viena dvēsele.

Tāpēc, ka atkal viena dvēsele pēc šīs tēmas iegūs brīvību. Gribu jums teikt: lai arī cik apsviedīgs tu nebūtu, lai kādi draugi tev arī nebūtu, ja caur tavu muti kaut reizi tavā dzīvē ir izgājis lāsts vai nopēlums, kaut kāds svaidītā apvainojums, zini – tu esi nolādējis savu veiksmi. Tu esi nolādējis Viņu!!! Un viņam teica – prom no manas dzīves!

Tas ir tas, ko es redzēju. Dievs man paskaidroja, kāpēc Viņš cilvēkam ir devis domāšanu. Saprāts ir tikai tev. Dzīvniekiem ir tikai instinkts, bet domāšana un saprāta nav. Dievs man teica, ka Viņš ir devis saprātu Savai tautai, visiem cilvēkiem – nav nekādas starpības, tikai viena iemesla dēļ – mēs savā prātā veidojam savas runas maketu. Un, kad tu esi izveidojis savas runas maketu, tu to izsaki. Un, kad tu to esi izteicis, tu to vairs nevari dabūt atpakaļ.

Dievs man teica: Es cilvēkiem devu saprātu, lai viņi būtu Man līdzīgi, un lai viņi neteiktu – „mēs radījām.” Mēs esam garīgi akli, mēs neredzam, bet katrs no mums ir radītājs. Lai kādā garīgā stāvoklī tu arī nebūtu, tu esi sātanam bīstams. Jo tu vari pateikt kaut ko tik vareni, ka sātana valstība sāks brukt. Un Dievs man teica: „Maniem bērniem ir jāiemācās pareizi izmantot savu domāšanu. Domāšana – tas ir uzmetums, kuru neviens, izņemot tevi neredz. Uzmetums ir tas, kur es gatavoju, lai izveidotu oriģinālu. Es devu saprātu Savai tautai, lai pirms tu kaut ko saki, tu labi padomātu. Tas ir gatavais produkts.”

Kad Dievs man parādīja šo lietu – es sāku drebēt un teicu: „Mans Dievs, cik reizes es savā dzīvē es neesmu grēkojis ar savu mēli, nesaprotot, ko es runāju.” Es redzēju, kā cilvēks savā galvā savāc maketu un pēc tam runā. Un izveidojas dzīva lieta, kuru vairs nevar paņemt projām, jo tā ir izgājusi garīgajā pasaulē un tur palikusi. Ļoti uzmanīgi attiecieties pret šo tēmu, ko šobrīd lasāt

Dievs tev ir devis domāšanu, ar kuras palīdzību tu visu analizē. Un tikai tad, kad tu visu prātā esi apsvēris un apdomājis, tu vari to palaist dzīvē caur savu muti. Atcerieties: VĀRDS _ TĀ IR TAVA RADĪŠANA. Kad tu kaut ko neapdomīgu runā – tas ir sātana uzbrukums tavai dzīvei. Esiet ļoti uzmanīgi!

  "Bet Es jums saku: par ikkatru veltīgu vārdu, ko cilvēki runās, tiem būs jāatbild tiesas dienā; 37 jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts. Mateja 12:36-37"

Kas ir veltīgs vārds? Tas ir tavā prātā neapdomāts vārds. Veltīgs – tas nav radošs, tas ir neapdomāts tavā prātā. Kāpēc cilvēkam būs jāatbild? Kāpēc pēc vārdiem? Tāpēc, ka vārdi – tie ir tavi darbi, tāpēc, ka kāds ir tavs vārds garīgajā pasaulē – tādi ir tavi darbi. Kā? Tu vari teikt: „Dievs, atmodini manu draudzi, atmodini manus bērnus, pacel manu ģimeni”, un tūlīt pat sākt nopulgot svaidījumu, nolādēt svaidīto un teikt, ka tas nav Dievs, bet velns. Zini: tu tikko nolādēji savu ģimeni, savu draudzi un no tevis paša ir paņemts prom svaidījums. Kāpēc? Tāpēc, ka tie vārdi. Tu pat iedomāties nevari, cik svarīgi ir tavi vārdi – tie ir svarīgāki par taviem darbiem. Darbus var izlabot, bet tavi izteiktie vārdi ir uz visiem laikiem palaisti atmosfērā. Viss. Ko ar viņiem darīt? Dievs man parādīja, ko ar tiem darīt. Es pilnīgi esmu pārliecināts, ka tie, kuri ir zaudējuši Dieva slavu un svaidījumu sev un savai kalpošanai, tie ir tie, kuri ir uzbrukuši svaidītajiem. Es jums garantēju. Ja jūs redzat, ka viss brūk, bērni briesmās, cietumos, narkotikās, lūgšanu nav, dzīves nav, Svētā Gara uguns ir aizgājis: tie ir tie, kuri pastāvīgi runā pret svaidītajiem, pret Svētā Gara darbību. Un tagad tu tiec sodīts par to, ka pārkāpi garīgo likumu. Ļaudis jautā, kāpēc ir neveiksmes?” – „Tu to esi nolādējis un tā no tevis ir aizbēgusi.”

Un, ja šādi cilvēki neapstājas un nelūdz Svētajam Garam piedošanu, tad šāda cilvēka veiksmes dienas ir skaitītas.  Šo principu Dievs man iemācīja, tikko es biju iesācis kalpošanu. Viņš teica man un manai sievai: „Nekad nelādi veiksmi, jo tad tu to noņem no sevis. Tev vajag svētīt panākumus.. Tev nav tiesību tiesāt.”

Kad rakstīju šo tēmu, tad nokritu uz ceļiem un sāku uzskaitīt un svētīt visus svaidītos tā, kā nekad dzīvē es to nebiju darījis. Es ieraudzīju, ka tajā brīdī viņu svaidījums nāca pie manis. Ziniet, kāpēc dubultais svaidījums nāca pār Elīsu? Tāpēc, ka viņš vienmēr svētīja svaidījumu. Kad tu svētī svaidītā svaidījumu – šis svaidījums nāk pār tevi. Tev nevajag pie viņa braukt – tev vajag viņu svētīt. Svētīt un svētīt. Tu piesauc svaidījumu savai dzīvei. Tas ir visās sfērās. Ziniet, kas ir visizplatītākā draudzēs? Tā ir skaudība. Skaudība – tā ir visu problēmu ļaunuma sakne. Pirmais grēks nebija lepnums, pirmais grēks bija skaudība. Lepnums nevar atnākt pats no sevis – tam ir vajadzīga platforma. Pirmais pakāpiens ir skaudība, bet pēc tam lepnība. Viens svaidītais nevar skatīties uz otru un svētīt viņu. Un tieši ar to denominācija nolādēja denomināciju, noņemdama ar to no sevis svaidījumu. Cita denominācija nolādēja nākošo denomināciju, un arī noņēma no sevis svaidījumu. Pēdējā laikā Svētais Gars darbojas savādāk. Un tie cilvēki, kuri to nezina, sāk nosodīt jauno kustību, ar to pašu noņemdami no sevis svaidījumu, kaut gan agrāk paši tajā darbojās. Un tagad mums ir mirusi draudze, un tikai nedaudzās vietās tā vēl ir dzīva. Un tur mazliet, mazliet darbojas Svētais Gars. Es nezinu, kā jūs attiecieties pret šo tēmu, bet manās acīs tā ir viena no vissvarīgākajām tēmām un dzīves principiem. Es tagad runāju par garīgiem principiem Dieva sievām un vīriem, svaidītajiem un svaidītajām, kuri nesaprot, kur ir aizgājis svaidījums, kurš vēl vakar viņiem bija. Dievs teica, lai es jums pasaku: „Zini, kad tu konkrēti runā kaut kādus vārdus pret svaidīto kalpotāju – tu to saki savā dzīve. Vārds vārdā, naids naidā, lāsts lāstā, visu, par ko tu domāji, pilnībā ir kļuvis tavs.” Un man Dievs teica: „Pēc tam nebrīnāties, lai ko tu arī nedarītu, lai kā arī tu necenstos kļūt veiksmīgs, viss velti – veiksme nekad vairs neatnāks.  Tā vietā nāks sarūgtinājums un vilšanās.  Tev visu dzīvi būs depresija, mokas, rūgtums un vilšanās. Tev nebūs panākumu – tu pats nolādēji savu veiksmi.”

Kad tu teici, darbojoties Svētajam Garam,  lāsta vārdus, es redzēju, kā šis lāsts iziet no tavas mutes un tas nostājas virs tavas galvas. Tieši šī lieta apstādina Dieva darbību un aizver tavas debesis. Tagad tavas lūgšanas nav dzirdamas, jo tumšs lāsta mākonis vienmēr seko lādētājam. Tā nekad neiet pie svaidītā, nekad! Tu tagad esi radījis lāsta tumšo mākoni, kuram ir piestiprināti dēmoni. Pie svaidītā tas nevar nokļūt, jo tas tiek Dieva apsargāts ar svaidījumu. Tas nekad tur neies. Tas vienmēr atradīsies virs tavas galvas kopā ar velniem un dēmoniem, kurus tu esi atraisījis no elles.

 Cilvēki dažkārt man jautā: „Kāpēc dēmonu kļūst arvien vairāk?. Jo mēs, cilvēki, esam velnu lietotāji Paši dēmoni nekļūst vairāk, jo viņi netiek radīti – cik viņu ir, tik ir. Viņi ir piekalti pie elles sienām. Lai viņi tiktu uz zemes, viņiem ir jābūt paša sātana legālai atļaujai. Katrs cilvēks ir dēmonu lietotājs savu grēku dēļ. Tāpēc pēc vajadzības viņi tiek atraisīti un palaisti uz zemes. Atbrīvojot dēmonus, visa zeme tika samaitāta. Agrāk uz zemes bija mazāk iedzīvotāju, tagad to jau ir vairāk kā 6 miljardi. Un katram no šiem cilvēkiem ir vajadzīgi dēmoni kaut kādā sfērā. Ne vajadzīgs, bet mēs tos atraisām: piedzimst bērniņš ar iedzimtu lāstu un tagad ir vajadzīgs dēmons, un zeme sāk piepildīties un tiek samaitāta. Kāpēc? Piepildoties ar   neatbrīvotiem cilvēkiem, tiek atbrīvoti dēmoni un velni. Mums ir jāsaprot šis garīgais likums. Kad tu izsaki lāstu – šis mākonis sabiezē virs tavas galvas. Tas ir dzīvs, un ar to tev savā dzīvē ir jātiek galā pašam. Ir cilvēki, kuri „sitas” pa savu kristieša dzīvi, nekur un nekad nepiedzīvo panākumus: ne finansēs, ne ģimenē, ne garīgās lietās, ne draudzē. Lai kur viņš arī nebūtu – viņš „knapi savelk galus” visās dzīves sfērās. Svētais Gars tev atgādinās tos momentus, un tev būs ļoti nopietni jānožēlo šie grēki. Ja tas attiecas uz tevi, un tu pašlaik jūti, ka es esmu aprakstījis tavu dzīvi, tev ir jāizdara sekojošas lietas: ja tu publiski esi nolādējis šo svaidīto, tad tev publiski ir jāsvēta un jālūdz piedošana Svētajam Garam un šim svaidītajam. Varbūt kādu nevar aizsniegt – Dievs redzēs tavu sirdi, bet mums ir jāsvēta un jāizlaiž pretinde – svētīt, svētīt.

Tu visu savu dzīvi cīnīsies ar savu melno mākoni, kuru tu pats esi radījis. Ko darīt? Svētīt to, kuru tu kādreiz nolādēji vai izteicies negatīvi. Daži domā, ka viņi palūgs Dievam piedošanu un ar to viss beigsies, nu nē, JŪS ESAT APVAINOJUŠI SVAIDĪJUMU.

Atcerieties Ījabu un viņa draugus:

 "Un Tas Kungs atjaunoja Ījaba agrāko labklājību, kad viņš bija aizlūdzis savu draugu labā; un Tas Kungs piešķīra Ījabam divkārt to, kas vien bija tam piederējis. Ījaba 42:10"

Kāpēc Dievs viņiem nepiedeva? Tāpēc, ka runājot par Ījaba dzīvi, viņi apvainoja Dievu. Izlasiet pēdējās divas Ījaba grāmatas nodaļas. Kad jūs nolādat kādu, pret kādu esat izteikušies – šī cilvēka rokās ir atslēga jūsu brīvībai. Jums viņš ir jāsvēta, un viņam jūs ir jāsvēta. Lai kas tas arī nebūtu – mazs cilvēks vai liels, bet tev ir jānožēlo un jāatjauno sava svētība ģimenē un draudzē. Ja tu to teici visas draudzes priekšā, tad arī visas draudzes priekšā nožēlo to. To nesaku es, to Dievs lika tieši tā arī pateikt.

Un tagad vai nu es atbrīvoju tevi, vai dodu tev garīgu likumu. Ja tu gribi būt veiksmīgs, tev visi ir jāsvētī. Kāpēc Dievs lika svētīt Izraēlu? Tāpēc, ka Izraēlā dzīvo Dievs, dzīvais Dievs dzīvo Izraēlā. Nopulgojot Izraēlu, tu nopulgo Dievu – tas, kas nolādēs Izraēlu, tiks nolādēts. Visas baumas un lāsti garīgajā pasaulē atrodas virs tevis, un katru dienu darbojas pret tevi. Man Dievs parādīja, ka šī draņķība, kuru tu pats radīji, tā ir virs tavas galvas. Tu saki: „Es gribu svaidījumu!” Un šeit svaidījuma vietā nāk lāsts. Es to, draudze, redzēju garīgajā pasaulē. Tev neviens to nepaskaidros, tu nekur to neizlasīsi – es tev paskaidroju to, ko redzēju. Ja tu to ignorē, tu nolādi sevi. Atcerieties Jozua, Saulu, Dāvidu, kuriem atnāca lāsts, un viņi nezināja, kas notiek viņu dzīvēs Ar viņu valstīm. Un viņam vajadzēja pravieti, kurš pateica: „Sauls ir lauzis derību, kuru ir slēdzis Jozua ar šo tautu un viņam ir pilnas tiesības dzīvot Izraēla zemē.” Bet Sauls sāka iznīdēt viņus, un Dievs teica: „Es neko nevaru darīt, kamēr šī tauta neatlaidīs tevi.” Kas tas ir? Tas ir  GARĪGS LIKUMS. Tā tauta, pret kuru tu esi grēkojis, var tevi atpestīt. Un Dāvids nāca ar atvainošanos un pienesa upuri. Tauta teica: septiņiem Saula dēliem ir jāmirst, un tikai pēc dēlu nāves lāsts tika noņemts. Sauls nolādēja sevi, savu valsti ar to, ka pārkāpa garīgo likumu. Viņš sāka karot ar Dieva svaidītajiem, kurus Dievs bija pieņēmis, un kuri tika pieņemti Izraēlā caur Jozua derību. Viņiem bija dotas pilnas tiesības baudīt dzīvi un dzīvot Dievā uz šīs zemes.

Nedomājiet, draudze, neievērot šo likumu: jūs pārkāpjat garīgo likumu. Lai kas tu arī nebūtu, tev ir Dievam līdzīga spēja radīt, un tieši ar savu vārdu tu šobrīd radi kaut ko, un tas ir dzīvs un darbojas, un liecina pret tevi. Pēc saviem vārdiem cilvēks tiek attaisnots vai nosodīts. Svētot, es tikšu svētīts, un lādot, tikšu nolādēts. Kad es to visu redzēju, Svētais Gars bija ļoti stingrs pret mani, un, kad rakstīju šo tēmu, biju šokā.

"Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt.Rom.14:4"

Pat, ja svaidītajam nav taisnība, tev nav nekādu legālu tiesību viņu nosodīt:

"Tāpēc tu, cilvēka bērns, ikviens, kas spried tiesu, ne ar ko nevari aizbildināties, jo, spriezdams tiesu par otru, tu tiesā pats sevi, jo, tiesātājs būdams, tu dari to pašu. Rom.2:1."

Kad cilvēks saka: „ES TO NEIEREDZU ! Un naids atnāk. ES NOLĀDU TO ! Lāsts atnāk.

TU radīji lāstu, un tas tagad darbosies pret tevi.

Faraons bija gudra personība: viņš atzina Jāzepa panākumus. Sakiet, vai faraons bija veiksmīgs, kad atzina Jāzepu? Ziniet, ka Ēģipte vēl joprojām nevar atgūties, un neatgūsies tikai viena iemesla dēļ: jo viņi neatzina Jāzepu. Cēlās nākošais faraons, kurš neatzina neko, ko darīja Jāzeps un viņa svaidījums, un to, ka Jāzeps bija par iemeslu panākumiem – un Dievs nolādēja šo tautu.

ZINI, KA SVĒTĪBA TEVI VIENMĒR SVĒTĪS, LĀSTS VIENMĒR - NOLĀDĒS !

https://www.youtube.com/watch?v=27s3LdtXj7w