Mācītājs Andrejs Šapovalovs "Kristus draudzes mutācija".
https://www.youtube.com/watch?v=GrPcHphE5HU
Kā visiem kristiešiem, mums ir laiks pāriet jaunā līmenī. Un tam robežu nav. Tikko tu esi iedomājies, ka šis cilvēks ir svaidīts un tas ir viss, tu esi iekritis, jo tas nav viss. Tikko tu esi sataisījies viņu panākt, viņš jau ir aizskrējis tālāk, bet tu esi palicis kaut kādās tradīcijās. Mums ir jāsaprot, ka ir lietas, kurās Dievs mūs ved. Neatkarīgi no cilvēku viedokļa, Dievs virzīsies pa šo zemi.
Dievam ir vienalga caur kuru darboties. Ja Viņa bērni atteiksies un nesekos Viņam, Viņš akmeņus atdzīvinās, un tie Viņu slavēs. Es gribu būt starp tiem, kurus neuztrauc nekas cits, izņemot Dieva gribu un Viņa mērķi manā dzīvē. Mani neuztrauc cilvēku viedokļi, tie mani nekad nav bijuši svarīgi. Kāpēc? Tāpēc, ka visbiežāk mēs zaudējam savu aicinājumu tikai tāpēc, ka piekrītam kaut kā viedoklim.
Es runāšu par lietām, kuras mani pārsteidza, kad sapratu, ka viss ir vienots. Dievs man teica: „Šajā laikā Es došu tev atklāsmes, kuras atbrīvos Manu draudzi. Es darīšu zināmas tev patiesības, kuras cirtīs pušu virves, ar kurām Kristus Miesa ir piesieta pie zemes, pie grēka, pie bezdarbības. Es biju šokā, kad to visu redzēju.
Es neieredzu otršķirīgu kristietību. Otršķirīgu kristietību, otršķirīgus mācītājus, otršķirīgus sprediķus, otršķirīgas dziesmas, otršķirīgu dzīvi. DIEVS MŪS IR RADĪJIS ORĢINĀLUS! Katram mums ir jāzina sava vieta. Ja tu esi otršķirīgs pusfabrikāts, tu neesi savā vietā un neesi savā pozīcijā. Ko nozīmē otršķirīga dzīve, līderība, atklāsme un kustība? Otršķirīgi cilvēki vienmēr dzīvo skaudībā (pirmkārt), mantkārībā (otrkārt) un treškārt – sacensībā. Pazīstiet šīs trīs lietas? Tikai oriģināls nekad ne ar vienu nesacenšas. Kāpēc? TĀPĒC, KA VIŅŠ IR ORĢINĀLS!
Man daži zvana un saka: „Mācītāj, tavus sprediķus kopē un sludina, bet tev atļauju neprasa.” Es saku: „Nepārdzīvo, kopija tikai pierāda, ka tu esi oriģināls.” Mūsu dzīve nesastāv no tā, lai no kāda pārtiktu. Mana dzīve ir atkarīga no tā, lai es atrastu savu vietu Jēzus Kristus Miesā un būtu pilnīga, unikāla individualitāte ar savu spilgti izteiktu raksturu un atklāsmi. Mums katram ir pie Dieva vieta, kuru vēl neviens nav aizņēmis. Ja tu saki: „Lūk, tas cilvēks ir manā vietā.” Zini, ka tā nav tava vieta. Tava vieta tieši tagad ir brīva – to neviens nav aizņēmis.
Es izstāstīšu par sātana meliem, kuri mani šokēja. Šajā vīzijā es tiku pārcelts uz telpu, kur notika sātana sapulce. Es biju šokā. Tāpēc arī nosaucu šo tēmu: „Kristus Miesas mutācija.” Es redzēju sātana sapulci, kur blakus viņam stāvēja vieni no galvenajiem viņa dēmoniskās armijas ģenerāļiem. Viņiem bija ļoti inteliģenta, gudra saruna. Neviens nebija naidīgs, neviens nerūca, un astes arī viņiem nebija. Tā bija inteliģenta armija, kura ļoti nopietni strādāja pie draudzes sagraušanas. Es pamanīju tikai vienu: sātanam nav cita mērķa, kā tikai apstādināt Kristus draudzi. Nekas cits viņu neuztrauc. Viss pārējais: pasaule... tas vispār viņu neuztrauc. Viņu uztrauc viena vienīga lieta, kas viņu apdraud. Un apdraud viņu tikai patiesa, dzīva draudze, kas dzīvo ugunī – Jēzus Kristus draudze.
Es nekādā gadījumā negribu nevienu apvainot vai sarūgtināt, es vienkārši gribu, lai jūs paskatāties reāli uz mūsu garīgā stāvokļa ainu. Un pārsvarā, es nekad nerunāju par atsevišķām draudzēm, es nerunāju par atsevišķiem līderiem. Es tagad runāju par Kristus draudzi, kāda tā mums ir tagad. Un Dievs parādīja izeju no šī nejēdzīgā stāvokļa.
Sātana mērķis vienmēr ir, lai tu nebūtu savā vietā, lai visu dzīvi turētu tevi vilšanās stadijā. Viņš nevar tevi apturēt, bet aizsūtīt tevi uz citu pozīciju viņš var. Dievs parādīja man vienu momentu, kas mani pilnībā šokēja visu manu apziņu. Mani ļoti pārsteidza tas, par ko tika runāts šajā istabā un kāds lēmums tika pieņemts. Dievs parādīja, ka draudze ir paralizēta ( mutācija). Sātans ļoti maz pie šīs iznīcināšanas ir pūlējies. Viss, kas nāk no sātana – IDEJA. Mums ir jāsaprot sātana loma. Sātanam nav tiesību iejaukties. Ziniet, kā tulko vārdu sātans? Grieķiski „dia” un „bolus” – tas, kas pamet ideju, tas ir viņa vārds. Mēs saprotam, ka viņš nevar vadīt, viņš pamet ideju, pamet ideju, pamet ideju tik ilgi, kamēr šī ideja kļūst par tavu personīgo, un tu sāc to realizēt. Sātans ļoti labi pazīst tavu dabu, kā radītāja dabu, un ja kaut ko ļoti ilgi pamet tavā prātā, tas kļūst par tavas dzīves daļu, un tu sāc tajā dzīvot.
Es biju šokā, kad Dievs man parādīja Kristus Miesu, kāda tā izskatās šajā brīdī. Es nekad nespētu iedomāties, ka tāda var būt Kristus Miesa. Kristus Miesa bija tik ļoti mutēta, ka tā izskatījās pēc kaut kāda savāda radījuma. Es atkārtoju: sātans nekad nespēj apturēt draudzi, tas ir bezjēdzīgi. Vienmēr būs kāds, kurš nesīs uguni, sludinās, darbosies. Tāpēc jau mums arī vēl ir Vārds, vēl joprojām runājam par Dievu: kāds taču to mums ir nodevis. Mēs saprotam, ka sātans nespēj apturēt dzīvu draudzi.
Dievs man parādīja, ka mēs nekarojam ar stulbu ienaidnieku. Sātans – tas ir gudrs radījums. Visbiežāk sātans pieņem savu ģenerāļu padomus, kuri operē gaisā un kuriem ir pakļauti priekšnieki un valdības. Un visi lēmumi, kuri tur tiek pieņemti, tiek realizēti caur viņu padotajiem, cenšoties sagraut vai novājināt Kristus Miesu.
Es redzēju šo miesu – tā bija ļoti savāda. Kad fiziskajā pasaulē mēs redzam cilvēku ar izdurtām acīm, izrautu mēli vai nogrieztām ausīm, mēs sakām, ka cilvēks ir ievainots. Bet es redzēju, ka daudzu gadu laikā Kristus Miesa bija tā izkropļota, ka tur, kur vajadzēja būt acīm, nebija nekā. Tur, kur vajadzēja būt ausīm, nebija nekā. Draudze ir akla! Draudze nevar ne redzēt, ne dzirdēt, ne runāt. Mums ir jāsaprot sātana viltīgais plāns. Dievs man teica: „Šo mutantu nav izveidojis sātans, to ir izdarījusi pati draudze. Draudze kļuva par mutantu, kad atteicās no visām garīgajām izpausmēm, kad tā atteicās no Svētā Gara darbības. Draudze pati atteicās no pravietošanas, vīzijas, Svētā Gara spēka, garu pazīšanas utt.”
Daudzi, lasot šīs rindas, nespēj mani saprast. Es tev iesaku: „Ieslēdzies savā istabā, paņem 40 dienu gavēni, un saki: „Dievs, atklāj man, par ko šis cilvēks runā.” Un es tev garantēju, ka Dievs tev atbildēs. Mēs neredzam, tāpēc, ka nemeklējam un negribam redzēt. Bet es gribu redzēt, kāpēc mana nācija ir melos!!! Un es gribu zināt, kāpēc Vispasaules Draudze ir bezdarbīga, un sātans valda uz šīs zemes. Mēs taču esam šīs zemes saimnieki. Kāpēc?
Kāpēc Dievs man dod šo atklāsmi? Varbūt vairāk par visu es neieredzu sātanu? Es to nevarētu teikt. Varbūt es vairāk par visu gribu uzzināt patiesību, varbūt man vairāk par visu ir apnicis skatīties uz izjauktām ģimenēm un iznīcinātiem Dieva bērniem, kuriem ir jāvalda, bet viņi atrodas dubļos. Mūsu lamas nekad nav vērstas pret cilvēku, mūsu lamas – pret sātanu un pret viņa viltīgajiem plāniem. Un, kad Pāvils sacīja: 2.korint.2:11
Un mēs sakām, ka mums nav zināmi. Nu, mums taču vispār nekas nav zināms.
Kad es ieraudzīju Miesu, es biju šokā. Vairākas daļas vispār nebija, citas ķermeņa daļas bija tik lielas, ka rokas atgādināja kājas – tik ļoti lielas tās bija. Pleci bija tā izauguši – pārauguši, ka tas bija hibrīds. Un Dievs raud, jo Viņa Miesa nespēj kustēties. Es saku: „Dievs, bet kas notiks ar pasauli?” Viņš saka: „Draudze tādā stāvoklī nespēj glābt pasauli. Un tagad ir laiks izlabot draudzi, tagad ir laiks izmainīt mutantu.”
Dievs man konkrēti teica: „Kad ģenerāļi sapulcējās, viņi izdomāja šo ideju – paaugstināt tikai dažas pozīcijas draudzē. Un tieši tās izreklamēt, cik vien iespējams, pacelt šīs pozīcijas tik spēcīgi, ka visa Miesa gribēs būt šajās pozīcijās. Visas pārējās pozīcijas – nemanot pielīmēt birku: „reliģija” un nostumt. Ziniet, kāpēc es esmu šokā? Es pirmais to izdarīju. Es turpat, neizejot no vīzijas, nožēloju šo grēku, kad Dievs man to parādīja.
Tagad visi grib būt mācītāji vai evaņģēlisti vai slavēšanas līderi. Bet lūdzēju, aizlūdzēju, to cilvēku, kas iestājās lūzumā, pozīcijas sātans ir novācis. Vīzijas un pravietošanas ir pilnībā iedragātas un viņiem pielīmēta plāksnīte „reliģiozie”. Velnu izdzīšana ir reta parādība, praktiski pret to cīnās pati draudze. Kristus Miesai ir jābūt dzīvai. Ziniet, ka Kristus Miesai ir konkrētas garšas īpašības, un Dievam ir garīgie garšas receptori. Arī draudzei ir jābūt garšas receptoriem. Kad tev mutē nonāk kaut kāda sabojājusies lieta, tad garšas receptori reaģē un tu to izspļauj. Sātans ir novācis draudzei garšas receptorus, to vairs nav, tie ir likvidēti, izvākti no draudzes. Un tagad draudze var indēties un pat uzmanību tam nepievērst. Jebkura grāmata, jebkura doktrīna, jebkura sērga var ienākt draudzē, un tā to pieņem par savu pamatu.
Vīzijas ;laikā Dievs man teica: „Mana draudze ir paralizēta un mutēta tikai tāpēc, ka jau daudzus gadus atpakaļ sātans ļoti akurāti aizvāca no draudzes garšas receptorus, tika aizvākti daudzi garīgi faktori: redze, saprašana, prāts.” Mums liekas, ka mācītāja pozīcija ir vissvarīgākā. Taču tie ir milzīgi maldi: jo, kaut lai cik spēcīgs mācītājs tu nebūtu, ja draudze ieēdīs kaut ko garīgi saindētu, tā noindēsies. Lai cik apsviedīgs mācītājs arī nebūtu, viņš kritīs. Sakiet, cik mums šodien ir lielu svaidīto, kuri šodien guļ. Sātans viņus vienkārši nopļauj un apgulda. Ziniet kāpēc? Tāpēc, ka viņam apkārt navv garšas receptoru, kuri atpazīst: šis cilvēks nedrīkst atrasties tavā tuvumā, tas nav tavs, tas nav tavs un tas nav tavs. To grāmatu nelasi, tā ir dēmoniska grāmata, draudzē iesūtīta, it kā labs autors uzrakstījis. Kad Viņš man parādīja šo vīziju, es teicu: „Dievs, mēs visi esam iekrituši, mēs esam aptīti ap pirkstu, mācīti pavisam savādāk.”
Garu pazīšanas dāvana praktiski neeksistē draudzē, jo tā jau ir draudzes garšas receptori. Mirušo atdzīvināšana, pārējie brīnumi, kuriem vajadzētu būt draudzē, viņu vienkārši nav.
Ziniet, kas notiek, kad Dievs saka: „Es gribu, lai būtu acs.” Bet tās jau tik ilgi nav bijis Miesā, ka tagad visa Miesa noliedz aci. Miesa sāk noliegt tās ķermeņa daļas, kuras Dievs ir ieplānojis, lai tās būtu. Bet tās jau tik ilgi tur nav bijušas, un tik daudz doktrīnu ir iegājušas Kristus Miesā, ka draudze noliedz visu, ko redz, dzird, saprot un izjūt garšu. Mums tas viss ir jāatgriež atpakaļ Jēzus Kristus vārdā!
Ticiet man, Es nekādā gadījumā nevienu nenosodu. Es vienkārši gribu, lai mēs visi ieraudzītu sātana ļauno nodomu. Sātana viltīgais plāns bija, lai disbalansētu draudzi, disbalansēt Miesu, izzagt vienas no svarīgākajām dāvanām un kalpošanām – izvest un izdarīt tās pretīgas. Es redzēju sātana nodomu, kad viņš apspriedās ar saviem virspavēlniekiem ģenerāļiem, un viņi piedāvāja šo plānu: nekarot ar draudzi, bet izdarīt tā, ka dažas pozīcijas kļūst ļoti populāras, uzrakstīt par šīm pozīcijām simtiem grāmatu, veidot konferences, paaugstināt šīs pozīcijas. Viņi sāka teikt, ka vajag slavēt, slavēt, slavēt draudzē noteiktu pozīciju. Un, kad šo pozīciju draudzē desmitiem gadu slavē, vairs neviens neko citu negrib, kā tikai šo pozīciju. Ziniet, kas tas ir? Tas ir sātana viltīgais plāns. Viņš ar mums nekaro ar dabiskiem ieročiem, viņš mūs iznīcina ar mūsu pašu doktrīnām. O, Dievs, dod mums gudrību, dod mums atklāsmes, palīdzi mums saprast, Jēzu, ka mēs nekarojam ar stulbumu. Mēs karojam ar Luciferu. Mums ir jābūt ar Dievu tik tuvās attiecībās, lai mēs redzētu, redzētu visu. O, Jēzu...
Viņi piedāvāja viņam šo plānu: necīnīties ar draudzi, bet padarīt dažas pozīcijas populāras, bet citas nepopulāras – pilnībā apkaunojošas, reliģiozas un vecas. Redzēju, ka tieši šis plāns un stratēģija tika novirzīta uz harizmātiskajām draudzēm 90 – to gadu sākumā. Es tiku pārnests astoņdesmito gadu beigās, deviņdesmito gadu sākumā, un es redzēju šo plānu.
Harizmātisko draudzi radīja pats Dievs. Šo mazuli radīja pats Dievs. Bet tā kā līdz tam jau draudzē harizmātiskajai kustībai jau vairs nebija nekādas garšas sajūtas, tā nevarēja atpazīt sātana plānu un iekrita. Tieši harizmātiskā draudze, kuru radīja Dievs, tieši tā izveidoja un nostabilizēja dažu pozīciju doktrīnu. Aizejiet uz jebkuru kristīgu bibliotēku un atrodiet grāmatas par līderību, izaugsmi, slavēšanu, svētībām, mūziku. Un atrodiet par garīgām dāvanām, vīzijām, brīnumiem, garu pazīšanas dāvanām, pravietošanu. Ļoti maz atradīsit par garīgām dāvanām, par visu pārējo – kaudzēm literatūras, kuru nav iespējams izlasīt. Ziniet, kas tas ir? Tas ir sātana plāns.
Es tagad pakļauju sevi pilnīgai nosodīšanai, aprakstot šo atklāsmi. Mani jau šo atklāsmju dēļ ir saukājuši par ķeceri, sātanu, Kašpirovski, par ko tik nē – sliktāk jau nebūs. Ir cilvēki, kas saka: „Tev jau nav ko zaudēt.” Tāpēc es visu stāstu tieši tā, kā man Dievs to parādīja.
Laikā, kad sākās Tallinas kustība, es vīzijā redzēju sātanu, kurā bija šokā. Viņš nezināja, no kurienes ir atnākusi šī harizmātiskā kustība. Viņš bija pārbijies ne pa jokam, visā nopietnībā. Kad Dievs radīja harizmātisko kustību, sātans sasparojās. Es redzēju viņa bailes, viņa šoku. Kad šī uguns uzliesmoja (tā ne tikai tur uzliesmoja, tā uzliesmoja arī citās vietās, ne tikai mūsu zemē), sātans momentā savāca visus savus galvenos ģenerāļus. Viņš savāca visu savu galveno armiju un tās virspavēlniekus, un tieši tur tika izstrādāta šī stratēģija, un mēs visi tajā iekritām.
Es nevarēju atrast citas grāmatas, izņemot līderību, izaugsmi. O, izaugsme – tas ir sātana jaunums, jaunums. Sātana meli – vispārināt. Padarīt tevi par blusu, ja tev alga ir $10 stundā. Un tagad brauc biznesmeņi, un pēc viņu mācībām tu saproti, kāds tu esi idiots. Un tu vēlreiz saproti, ka tur, kur šie biznesmeņi, tu nebūsi. Izraudājies, nopuņķojies un ej atkal slaucīt savu pagalmu, vai nes ķieģeļus vai skrūvē lampiņas. Mums ir jāatsakās no šī dēmoniskā murga. Dievam priekš tevis ir plāns, un tev obligāti nav jākļūst par to vai to. Tev ir jāatrod sevi, sevi, sevi!
Es redzēju, ka harizmātiskā draudze izgudroja ekskavatoru, kuru nosauca „Nost ar reliģiju.” Starp citu harizmātiskās draudzes sākumā tika pieļauti izkropļojumi un smieklīgas lietas. Un pēc tam, kad es satiku šos ļaudis, kuri piedalījās pirmajās harizmātiskajās kustībās, viņi teica, ka tā bija bērnība, ka cilvēki bija vienkārši , kā saka, norāvušies no ķēdes. Viņiem bija vajadzīga brīvība, gribējās padejot, pa krēsliem paskraidīt, pa grīdu paraustīties. Tā nebija Svētā Gara darbība, tas bija vienkārši otrs grāvis. Sātans pamanīja, ka bija radīts ļoti nopietns ekskavators, un praktiski nevienam nav garu izšķiršanas dāvanas. Sātans salika visas Svētā Gara dāvanas šajā ekskavatorā, kuru sauca „Nost ar reliģiju” un izstūma to ārā no draudzes ar visu Dieva slavu.
Tagad draudzē pašas iecienītākās pozīcijas , kuras visi vēlas: mācītājs, līderis. Nu, ja nav līderis, tad vismaz slavēšanas līderis. Ja es neesmu pie taustiņiem, tad mikrofons mani gaida, bet, ja man nedod mikrofonu, tad es aizeju no šīs draudzes. Mana kalpošana nav piepildījusies. Ziniet, kas to izdomāja? Sātans. Var gadīties. Kad tu būsi ar Dievu, Viņš tavā sirdī sāks tādas lietas teikt, ka neviens mācītājs neaizēnos Viņa patiesības. Mums ir jāsaprot, ka draudze ir visi kristieši, ne tikai mēs un mūsu sapulce. Mēs – tas ir gabaliņš. Jāceļas ir visai Miesai.
Es redzēju garīgajā pasaulē, kā paceļas Bībeles skolas, kuras ir koncentrējušās tikai uz dažām pozīcijām, viss pārējais tika novākts. Lūgts tika tikai, lai saņemtu noteiktas pozīcijas. Cilvēki nostājās priekšā un lūdza par visiem, lai visi kļūtu svaidīti, lai visi runātu Vārdu, lai visi būtu par slavēšanas līderiem. Mani mīļie! Ja visi kļūs par aci, cik tālu mēs tiksim? Miesa – tie ir visi orgāni. Visbiežāk paši svarīgākie miesas locekļi ir neredzami. Bet, ja viņiem būs problēma, tad arī acs apdzisīs, un mute aizvērsies.
Es gribu, lai jūs saprotat šīs lietas. Sātana plāns ir, lai pati Kristus draudze neievērotu pārējās pozīcijas un dāvanas. Kad mēs visi ar prieku, mani ieskaitot, novērojām harizmātisko kustību, kā Dieva slava darbojās un cilvēki tika izmainīti, visi domāja, ka tieši tas izmainīs pasauli. Bet šī kustība jau bija nāvīgi ievainota. Es redzēju, kad pacēlās šī kustība, un kad sākās emociju un pielūgsmes skala, sāka atvērties daudzas draudzes, Bībeles koledžas. Tad sātans sāka koncentrēt cilvēku uzmanību uz pozīcijām. Pēc tam es redzēju, kā sātans apsēžas atpakaļ savā krēslā. Mums likās, ka sātans ir uzvarēts, bet šo karu jau viņš sen, sen atpakaļ bija uzvarējis. Sātans zināja, ja būs izzagtas no draudzes pašas svarīgākās pozīcijas: redze, dzirde, garšas īpašības, sapratne – draudzei būs atņemts viss.
Ziniet, ka draudze var pastāvēt bez dažiem locekļiem, bet bez citiem nevar. Es redzēju cilvēku, kuram nav ne roku, ne kāju, bet viņš tā sludināja, ka daudzi mācītāji var viņu tikai apskaust. Šo cilvēku uzlika uz galda, un uz šī galda viņš tādu sprediķi sludināja, ka visi cilvēki bija pārsteigti. Mums ir jāsaprot, ka ir miesas daļas, no kurām ir atkarīga attīstība, tās nes atbildību par atklāsmēm, tie atbild par lietām, kuras vēl tikai notiks.
Es redzēju, ka harizmātiskais periods – tas ir kā mazs bērns, kuru Dievs radīja, bet, kurš nevarēja ilgi pastāvēt. Harizmātiskā kustība ir Svētā Gara dāvanās. Šajā laikā Dievs gribēja pacelt draudzi, bet tā nebija spējīga pacelties, jo bija hibrīds. Draudze jau tad bija mutants.
Dievs teica: „Es gribu vispirms pacelt Savu Miesu. Manai Miesai ir jāiegūst acis. Reliģiozu pozīciju draudzē nav. Reliģija – tas ir gars, ne pozīcija.” Ja Dievs tev parāda vīziju, virzies tajā, ja pravietojumu – pravieto. Es ticu, ka Dievs mums dos tādas lietas, ar kurām mēs pacelsim šo nāciju. Mēs ne tikai vienkārši runāsim, mēs darbojamies visā Miesā. Kas atsauksies – mēs visiem palīdzēsim. Mēs paši augam, mēs paši tikai tagad sākam pieslēgties. Dievs, kā mēs visi esam iekrituši! Palīdzi mums visiem!
Ziniet, kāpēc tik daudz nepiepildītu cilvēku? Tāpēc, ka viņi absolūti nesaprata, ka tas, uz ko viņi iet, nav viņu pozīcija. Ja Dievs tevi ir ielicis stāvēt lūzumā, tad viss dzīvo tikai no tavām lūgšanām. Tu pat nenojaut, ka tieši tu turi visus virs ūdens. Sātans nozaga pašas svarīgākās pozīcijas.
Sātans iznīcināja pašas svarīgākās pozīcijas draudzē. Un viena no tām - tā ir aizlūgšana un garīgā kauja. Es redzēju, kā Dievs bēdājās. Es pats sūdzēju grēkus, jo biju nosaucis pravietošanu par reliģiju. Dievs man teica: „Nožēlo grēkus, jo tas esmu Es un tie visi ir Mani bērni.” Un, kad es sāku savā draudzē pacelt savus cilvēkus, mani līderi aizvēra viņiem mutes. Bet tie taču bija īsti pravieši, ne viltus.
Ticiet viltojumu pietiek. Es tagad par to nerunāju, es runāju par īstu pravietošanu, kuru Dievs ir tevī ielicis.
Pirmais noteikums: ja tu dzirdi: „tā saka Tas Kungs”, tad to nesaka Dievs. Dievam ir pretdabiski aizņemt kāda prātu un runāt caur to. Dievs teica – tā ir pirmā kļūda, tā nav pravietošana. Dievs tevī liek vārdu, un tev ir iespēja teikt to vai neteikt. Dievs nevienu nepadara par zombiju, jo tas Viņam ir pretdabīgi.
Svētais Gars man parādīja, ka šajos divos gados – 2009. un 2010. Dievs dos dāvanas un atklāsmes. Viņš teica: „Es likšu darboties tādām dāvanām, ka būs tāda Svētā Gara darbība, ka tikai garīgs cilvēks spēs atšķirt, ka tas ir no Manis.”
Tev ir jābūt ļoti ciešās attiecībās ar Dievu, ja tu negribi iekrist maldos. Jums nav jāskatās ne uz mani, ne uz draudzi, ne uz Kristus brāli, bet uz Dievu, tikai uz Dievu. Un tikai Dievs tev pateiks, kur ir Viņš un kur nav Viņš. Tieši tagad atsākas dāvanu atjaunošana draudzē. Dievs tagad padarīs populāras visas pozīcijas. Redzēt vīzijas, zīmēt pravietiskus zīmējumus, redzēt un atšķirt garus, redzēt Viņa slavu, skaidrot mēles – viss tas atgriežas draudzē. Un tā mums ir Dieva dāvana. Viņš grib mums tās dāvināt. Atsakieties no viedokļa, ka mācītāji un līderi – tā ir Kristus miesa. Kristus miesa – tie esam mēs visi, tik dažādi, viens otra papildinoši. Sakiet man, vai acij ir grūti redzēt? Iedomājies, tu pamosties un acs saka: „Atkal visu dienu jāskatās!” Vai auss: „Nu sākas, šodien atkal tādas lietas būs jādzird!”
Ziniet, kam ir grūti redzēt? Rokai. Ja nav acis, rokas visu tausta. Iedomājieties, kā rokām būs jāsaspringst: „Visu dienu būs jāskatās!” Ziniet, kas mokās kādā pozīcijā? Tas, kurš nav savā pozīcijā. Tā nav viņa pozīcija, tas ir Dieva plāns kādam citam, viņš vienkārši ir tur iekāpis, jo tagad ir moderni būt par mācītāju. Un, ja tu, esot par mācītāju, cilvēkiem neko nedod viņa garīgai izaugsmei, tad saņem spēkus un ej prom no šīs pozīcijas.
Mūsu spēks kā Vispasaules Draudzei ir nevis tajā, lai visus veidotu par mācītājiem, slavēšanas līderiem vai draudzes administratoriem, bet balansā. Dievs grib visas Miesas daļas ievest balansā. Lūk, kāpēc vareni kalpotāji krīt. Tāpēc, ka pie spēcīga vārda nav aizlūdzēju komandas, nav garu pazīšanas un nav cilvēku, kuri iestājas par viņu grūtā brīdī. Lūk, kāpēc mēle pastāvīgi krīt ārā. Balsene ir svarīga Miesas daļa, bet, ticiet man, tā nav pati svarīgākā. Ja kaut kas notiks ar kuņģīti, tad arī kakls iekleposies. Tāpēc mums ir jāsaprot, ka katrs mēs esam daļa. Tev ir jābūt lepnam savā pozīcijā. Tieši šobrīd Dievam visas pozīcijas ir atvērtas.
Bieži vien, kad tu cilvēkam pajautā: „Ko tu meklē?” Izrādās, ka cilvēks meklē to, kas viņam nav jāmeklē. Tāpēc viņš arī neatrod. Ej savā apslēptā istabā un jautā: „Dievs, kas es esmu?” Ja auss, tad auss, ja niere, tad niere. „Bet mani taču nevar redzēt.” Taču tu esi ļoti svarīgs. Saprotiet, ka acs nekad nemocīsies redzēt, kājas vienmēr staigās un nečīkstēs: „Atkal jāstaigā, kā apnicis, katru dienu jāstaigā.” Staigāsi gadu desmitiem un problēmu nebūs. Tu nemocīsies savā pozīcijā, jo tu esi „kājas.”
Iegaumējiet pamatpatiesību, kuru man Dievs parādīja. Viņš teica, ka jūs visi esat čempioni. Jūs visi esat čempioni un katram no jums ir sava oriģināla pozīcija. Ja tu esi piedzimis no augšienes un nokļuvis Dieva plānā, viņa gribā, tev 100% ir varena pozīcija. Vai nu tu viņai esi vienkārši uzspļāvis, vai nu tā ir padarīta tik nepopulāra, ka tev no tās ir bail. Tu baidies redzēt, dzirdēt, lūgties, iestāties par kaut ko, pravietot, zīmēt, jebko. Taču, lūk, tā pozīcija ir populāra, es gaidīšu. Nesagaidīsi. Lec savā pozīcijā, kamēr nav par vēlu.
Daži domā: „O, cik labi Šapovālovs runā! Bet tev pat prātā nenāk, kas tas ir. Zinu tikai vienu, ja Dievs mani nebūtu radījis šai pozīcijai, tad es jau sen te būtu garīgi nomiris. Cik uzbrukumu, apmelojumu, naida, ļaunuma, lāstu! Katrs lien tavā mājā, tavā ģimenē, tavā datorā. Kādas programmas tu skaties? Kas ir tavā ledusskapī? Ar kādu mašīnu brauc? Tu varbūt to vari paciest gadu, bet kad tas tā ir jau gadiem, tad tas jau ir apnicis. Un, ja tā nebūs tava pozīcija, tu nomirsi. Bet es saku: „Man ir vienalga. Grūti? Nē, es baudu katru dienu, es nevaru sagaidīt, kad tikšu pie jums, lai atkal izstāstītu, ko Dievs man atkal ir iedevis..” Jo es esmu radīts šai pozīcijai.
Es negribu būt nožēlojams, visu skaudīgs, kāda liela cilvēka kopija. Es gribu zināt savu vietu un kļūt par čempionu tajā sfērā, kurai mani ir radījis Dievs. Tikai garā spēcīgs un pieaudzis cilvēks var tevi objektīvi novērtēt un godīgi atzīt pats sev, ka tā nav tā vieta un sfēra, kurā tevi ir aicinājis Dievs. Godīgi atdot savu pozīciju un teikt: „Negribu vairs mocīties.” Atzīt, ka tev nav panākumu (vilšanās, skaudība, mūžīgas aizdomas utt.). Ieņem savu vietu, čempion, un tev būs vienalga, jo tā būs tava vieta.
1.Korintiešu 12.nodaļā no pirmā panta Pāvils skaisti apraksta, kas ir Gara Dāvanas. Tas, ko es jums cenšos tagad pateikt, Pāvils jau sen, sen atpakaļ to ir pateicis. Tā kā es jums neko jaunu neatklāju. To visu es redzēju garā un cenšos jums to pateikt. Un tā, Pāvils saka:
1 Brāļi, es negribu, ka jūs esat neskaidrībā par garīgajām dāvanām.
2 Jūs zināt, kā jūs, kad vēl bijāt pagāni, vilktin vilka pie mēmajiem elkiem.
3 Tādēļ es jums saku: neviens, kas runā Dieva Garā, neteiks: nolādēts lai ir Jēzus, - un neviens nevar teikt: Kungs ir Jēzus, - kā vien Svētajā Garā. 1.Korint.12:1-3
4 Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars;
5 ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs;
6 ir dažādi spēki
4 Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars;
5 ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs;
6 ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem. Saprotiet, ka dāvanas, kustība, darbība, spējas, viss ir dažāds, bet to visu dara viens pats Dievs. Zini kāpēc cilvēki saka, ka tas nav no Dieva? Tikai tas cilvēks, kurā ir Svētais Gars var spriest par visu, jo viņš ir garīgs. Un pat, ja tu šo to nesaproti, bet Svētais Gars tevī saka: „Viss ir normāli, tie ir viena tēva bērni, kuri ir tādi jautrāki.” Lasām tālāk:
„ bet viens pats Dievs, kas dod visas spējas visiem.
7 Bet ikvienam ir dota Gara izpausme, lai nestu svētību.
8 Citam Gars dod gudrības runu...” Kur ir šī dāvana? „citam atziņas runu, tas pats Gars.” Kur ir šī dāvana? „...citam ticība...”. Jūs zināt, ka ticība nav tas, ka mēs skaitāmies ticīgi? Ticība, reāla ticība, tā ir Dieva dāvana. Mēs visi esam ticīgi. Tad, kur ir tavi brīnumi, kur ir tavi augļi, kur ir tava brīnumu darīšanas spēja, kur tas viss? Velni vairāk tic par mums. Rakstīts, ka viņi pat dreb. Visi ticīgie visapkārt, bet sātans pirmais ticīgais. Mēs nerunājam par ticīgajiem, mēs runājam par ticību:
9 ...Citam dota ticība tai pašā Garā; citam dāvanas dziedināt tai pašā vienā Garā...” Es ticu, ka Dievs paceļ cilvēkus, kuri pienāks, ieraudzīs slimību, pieskarsies un sadedzinās to Jēzus Kristus vārdā. Atceros, kā Smits Viglsforts pienāca, salauza kruķus, lūdza un teica: „Ej mājās!” Cilvēks saka: „Kā?” Viņš atbild: „Nu, tā!” Viņš ieslēdza savu ticību. Pienāca, izrāva augoņus. Līķi piestutēja pie sienas desmit reizes, un tas desmit reizes krita. Visa draudze saka: „Tu esi prātu zaudējis!” Bet viņš atbild: „Tu kaut ko par atdzīvināšanu saproti? Tāpēc klusē un skaties, kā es to daru!” Viņu nosauca par ļaunāko un zvērīgāko evaņģēlistu un apustuli. Viņš nelūdza par cilvēkiem, viņš viņus sita tajā vietā, kur bija slimība, izrāva audzējus. Bet kuņģa vēzi? Pienāca, sita tajā vietā, kur vēža audzējs un tas izgāja ar vemšanu. Bet, ja tev Dievs to nav licis darīt, tad nedari, citādi tā būs vilšanās un maldi. Viņam Dievs tā lika darīt. Man Dievs lika runāt vārdu. Man Dievs nelika nevienu sist. Es runāšu, un tev viss sakārtosies.
Starp citu pienāca unikāla liecība: jaunietis bija narkomāns jau daudzus gadus un viņa saprāts jau bija pilnībā sagrauts. Ziniet, ka narkotikas iznīcina saprātu. Viņa māsa raksta, ka viņa runa ir bijusi nešķīsta. Un noklausījies divus sprediķus, viņš pilnībā atbrīvojies no atkarības. Viņa saprāts atgriezās – kļuva normāls un runa izlabojās. Viņš pats saka: „Manā prātā it kā bumba uzsprāga, un tagad es saprotu, redzu, dzirdu. Notika pilnīga dziedināšana, noklausoties tikai divas svētrunas. Reāla liecība! Zini, ka pēdējā laikā tu runāsi un viss notiks, jo viss šajā pasaulē ir radīts ar Dieva Vārdu.
11 Visu to padara viens un tas pats Gars, piešķirdams katram savu tiesu, kā gribēdams..” Tu neizvēlies savu pozīciju, to izvēlas Dievs un ieliek tevi par to, par ko Viņš tevi ir radījis.
12 Jo, kā miesa ir viena un tai daudz locekļu, bet visi daudzie miesas locekļi kopā ir tomēr viena miesa, tā arī Kristus.
13 Jo arī mēs visi esam vienā Garā kristīti par vienu miesu, gan jūdi, gan grieķi, gan vergi, gan brīvie; un mēs visi esam dzirdināti ar vienu Garu.
14 Jo arī miesa nesastāv no viena, bet no daudziem locekļiem.
15 Ja kāja sacītu: tā kā es neesmu roka, es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas. 16 Un, ja auss sacītu: tā kā es neesmu acs, tad es nepiederu pie miesas, - tomēr tā pieder pie miesas. 17 Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? 18 Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. 19 Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa? 20 Bet tagad ir gan daudz locekļu, bet viena miesa.1.Korint.12-20
Draudzei ir jāizaug. Izaugt, tas nozīmē pārstāt meklēt pozīcijas, bet atrast to, kurai tu esi radīts. Tur ir tava īstā vieta, tur ir tava svētība, tur ir tava veiksmīgā cīņa un tur ir tava uzvara. Tavā vietā.
O, es labāk būšu profesionāls lūdzējs, Dieva svaidīts atkarot to, kas man uzticēts. Katru reizi, iestājoties par kaut ko, es jūtos gandarīts, laimīgs, nekā esot otršķirīgs sludinātājs. Ziniet, ka nav sliktu sludinātāju. Ir tikai tādi, kuri nav savā vietā. Tas nozīmē, ka viņš nav sludinātājs, viņš ir cits miesas loceklis, kurš sagribējis runāt.
...Nevar acs teikt rokai: tu man neesi vajadzīga; vai galva kājām: jūs man neesat vajadzīgas. Tieši otrādi, tās ķermeņa daļas, kuras liekas vājākas, ir visvairāk vajadzīgas...” Vajadzīgas. Vai acs var kaut ko pacelt? Roka var. Bet, ja tev izsit aci? Ko roka pacels? Neko! Cilvēks neredzēs, kur skriet, ko aiztikt. Ziniet, ja cilvēkam atņem vienu lietu pēc otras, viņš sāk mutēties. Un tagad roka redz, dzird, tausta, un ēd un visu dara. Tādā veidā roka pārvēršas par hibrīdu. Viņai nav jādara viss, bet viņa to dara. Jūs saprotiet velna plānu? Un tagad mācītājs cenšas sludināt, un pravietot, un lūgties, un braukt uz pieņemšanām, teikt vārdu, svaidīt ar eļļu, ... un pēc tam 30 gadu vecumā izdeg. Kāpēc? Roka cenšas izdarīt visu. Un visi tikai runā, ka grib kļūt par mācītājiem, jo viņi taču ir visur. Viņam nav jābūt visur, jo visas pārējās lietas ir jādara citiem ķermeņa locekļiem.
22 Bet taisni tie miesas locekļi, kas liekas esam nespēcīgākie, ir sevišķi vajadzīgi.
23 Bet, kas mums miesā izliekas mazāk cienījams, tos mēs ietērpjam sevišķā godā; un mūsu nepieklājīgie locekļi dabū sevišķu godu. Bet pieklājīgajiem tas nav vajadzīgs.
24 Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu,
25 lai neceltos miesā šķelšanās,1.Korint.12:22-25
Kāds unikāls Dieva plāns! bet locekļi saticīgi gādātu cits par citu.
26 Un, kad viens loceklis cieš, tad visi locekļi cieš līdzi; vai, kad viens loceklis top godāts, tad visi locekļi priecājas līdzi.
27 Bet jūs esat Kristus miesa un katrs par sevi locekļi. 28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, 1.Korint.12: 25 – 28
Sakiet, kur ir šīs dāvanas? Draudze, jūs saprotat, ka mēs esam apzagti, apšmaukti, un mēs domājam, ka viena pozīcija var aizpildīt visas pārējās. Dievs atgriež draudzē SAVAS DĀVANAS. O, Jēzu! Kad es redzu pravieti savā vietā, tas uzspridzina manu prātu. Kad dzirdu Riku Džoineru, Bobu Džonsonu, Dāvidu Vilkersonu, es esmu šokā. Saprotiet, lūdzu, Dieva plānu!
28 Un dažus Dievs draudzē ir iecēlis, pirmkārt, par apustuļiem, otrkārt, par praviešiem, treškārt, par mācītājiem, tad devis spēkus brīnumus darīt, tad dāvanas dziedināt, sniegt palīdzību, vadīt un runāt dažādās mēlēs.1.Korint.12:27-28
Dažādās mēlēs – tās ir dažādu tautu valodas, tās nav citas, tās ir dažādu tautu, lai nejauktos.
29 Vai tad visi ir apustuļi? Vai visi ir pravieši? Vai visi ir mācītāji? Vai visi ir brīnumu darītāji?
30 Vai visiem ir dāvanas dziedināt? Vai visi runā mēlēs? Vai visi tās var iztulkot?
31 Bet dzenieties pēc vislielākajām dāvanām, un es jums rādīšu vēl pārāku ceļu.1.Korint.12:29-31
Dievs man deva pēdējo atklāsmi – tā izbiedēja mani. Dievs man parādīja, ka dažiem līderiem, mācītājiem un kalpotājiem jāatstāj savas pozīcijas, jo tieši viņi ir par iemeslu, savu ciemu, pilsētu, reģionu cilvēku nespējai nožēlot grēkus. Dievs teica, ja viņi neatstās savas pozīcijas, tad šo pilsētu, ciemu un reģionu cilvēku asinis nāks pār viņu galvām. Es biju šokā, es taču arī gandrīz neaizgāju no mācītāja amata. Es jautāju: „Dievs, vai es esmu mācītājs?” – „Tu esi mācītājs, neuztraucies!” Es tiešām biju nobijies, draudze. Es negribu atbildēt par kāda asinīm. Es labāk klusiņām lūgšu, dziedāšu, slavēšu Dievu, nekā atbildu par savu pilsētu, kurā tu esi aizņēmis kāda vietu, izstūmis Dieva svaidījumu, un šīs tautas asinis ir uz tevis. Es tiešām baidos.
Es redzēju tiesu un lielu draudžu līderus šajā tiesā. Un tieši tad, kad tiesāja PILSĒTAS, tiesāja viņus. Mani tas satricināja un es vēlreiz nokritu pie zemes un teicu: „Dievs, vai tiešām es esmu savā vietā?” Dievs atbildēja: „Dēls, Tu esi savā vietā. Saki Maniem bērniem, ja viņi nav savā vietā, lai neuzdrošinās būt cita vietā.”
Jūs saprotiet kāda tā ir atbildība? Ejiet tajā pozīcijā, kurai jūs esat radīti. Jūsu vietu neviens nav aizņēmis, tā gaida un sauc tieši jūs. Kad jūs tajā būsiet, tad arī beigsies visas jūsu šausmas un meklējumi. Jo tur jūs jutīsieties apmierināti un piepildīti.
Dievs, es lūdzu Tevi, atjauno Savas dāvanas un tos, kuros tās atrodas. Es lūdzu: lai Tavā draudzē viss darbojas! Viss, par ko rakstīja Pāvils. Jēzu, dod mums vēl pārāku ceļu! Lūdzu, pacel tos, par kuriem mēs tikko lasījām: cilvēkus, kuri redz, dzird, saprot, pravieto, zīmē, runā, dzied, raksta dzeju, visu visapkārt izmaina. Es lūdzu Tevi, Jēzu, pacel Savu draudzi! Kad draudze sāks redzēt, dzirdēt – sātans nespēs to ieņemt.
(Transformation Centre https://g12life.org/ https://g12life.lt/)
Āmen !