Tieši no banku kreditēšanas apjoma ir atkarīgas nekustāmā īpašuma cenu svārstības valstī. Kad bankas ir uzaudzējušas maksimālo kredītņēmeju skaitu, tās izdomājot pietiekami nopietnus iemeslus, kreditēšanu pārtrauc, kas liek strauji kristies nekustāmā īpašuma cenām. To pieklājīgi sauc par ekonomisko krīzi, jo procesa rezultātā cieš visa ekonomika. Daudzi kredītņēmēji paliek bez darba, bez ienākumiem, kļūst maksātnespējīgi un bankas meitas uzņēmumi pa lētu naudu šos nekustamos īpašumus uzpērk. Līdz 2009.gadam civilprocesā bija iestrādāta norma par to, ja īpašums tiek pārdots izsolē, tas tiek pārdots par augstāko vērtību, jeb tai vērtībai, kas ir ierakstīta zemesgrāmatā ir jābūt izsoles sākumcenai. Atmetot pirmo iemaksu un izmaksāto summu, kredītņemējs veiksmīgi izgāja pa nullēm, vai pat palika ar pāris tūkstošiem kabatā. Bet bankas kļuva alkatīgas un 2009.gadā radīja apstākļus, kad valdība veica izmaiņas šajā civillikuma daļā un noteica, ka maksātnespējīgo personu īpašumus jāpārdod par piespiedu pārdošanas vērtību. Piemēram, ja esi ņēmis 50 000 vērtu īpašumu, izsolē tas tika pārdots pa 7 000, no kuriem vēl tika atrēķināti tiesu izpildītāju un bankas administratīvie izdevumi, kas sastāda vēl vairākus tūkstošus, atstājot kredītņēmēju ne tikai bez īpašuma, dzīvesvietas un pajumtes, bet vēl ar parādu lielāku par to, kuru sākotnēji aizņēmies ! Protams, pirmās krīzes laikā necieš visi kredītņēmēji, tāpēc bankas pēc neilga laika atsāk kreditēšanu, atkārtojot scenāriju līdz brīdim, kamēr visi iedzīvotāji ir palikuši ne tikai bez nekustāmā īpašuma, bet arī mūža verdzībā banku labā. Ir jāsaprot, ka šeit vairs nav runa par godīgu kreditēšanu klasiskajā izpratnē, jo tā jau ir augļošana, kas pēc Latvijas krimināllikuma ir krimināli sodāma. Tomēr, ne pret vienu no bankām nekad nav uzsākts kriminālprocess. 

"Tātad, banku izraisītas krīzes rezultātā, tiek realizēta krāpnieciska shēma, kas ļauj likuma ietvaros aplaupīt valsts iedzīvotajus !"

Kad pirms vēlēšanām saeimā tika iesniegts priekšlikums par "nolikto atslēgu principu" (tas paredzēja personas maksātnespējas gadījumā, iespēju atsakoties no nekustāmā īpašuma, nepalikt bankai parādā), pirmajos lasījumos deputāti 85 personu sastāvā nobalsoja "par" šādām likuma izmaiņām. Pēc vēlēšanām situācija strauji mainījās un deputāti nobalsoja pret izmaiņām banku kreditēšanas likumā, paskaidrojot, ka šis jautājums neesot tik aktuāls, neesot izdevīgs un bankas tam nepiekritīšot ! Vai es nepārklausījos ? Bankas nepiekritīs valsts saeimas lēmumam ???

"Interesanti, ka 2013.gada 11.jūnijā tika pieņemta Eiropas parlamenta rezolūcija, kura nosaka, ka no cilvēkiem, kuriem jau ir atņemti mājokļi, parādu atmaksu nevajadzētu piedzīt !"

Mūsu valsts neskatoties ne uz ko, šo Eiropas regulu neievēro, savukārt regulas, kuras nav iedzīvotājiem labvēlīgas, nez kapēc tiek ieviestas diezgan knaši ! Interviju "Par un pret" Nolikto atslēgu principu ar Guntru Vīksnu un Vilni Ķirsi skatieties šeit.

Nobeigumā gribētos pateikt deputātiem: 

 "ne jau gods, bet bēda jāliek zem akmeņa" !!!