Latvijas skolu skolotāju un darbinieku

Atklāta  vēstule

Ar sašutumu un nemieru sirdī mēs uzzinām par LR Tieslietu ministrijas un LR Ministru Kabineta gatavotajiem labojumiem (TMAnot_131206, no 18.12.2006.) Krimināllikuma 150. pantā, kuri paredz bargus cietumsodus par iestāšanos pret homoseksuāla dzīvesveida propagandēšanu.

Mūsu tautas tradīcijas, garīgās atziņas, Baznīca un elementāra dzīves pieredze homoseksuālismu vērtē kā perversiju, kuras piekopšana grauj cilvēku fiziski un garīgi, kā arī vājina ģimenes institūciju un nelabvēlīgi ietekmē dzimstību.

Būtu nepieņemami, ja valdība, pilnīgi ignorējot sabiedrības pārliecinošā 84% (Erobarometrs) vairākuma uzskatus un gribu, ar likuma brutālu spēku mēģinātu kaunu padarīt par godu, un godu par kaunu.

Runājot par pašām Krimināllikuma  izmaiņām, vispirms jau rodas vairāki jautājumi:

1)      Kur ir izlasāma seksuālās orientācijas juridiskā definīcija? 

2)      Kā un kas noteiktu seksuālo orientāciju juridiskā līmenī?

3)      Kā šī likuma panta izpratnē tiktu interpretēts termins „personas tiesību netieša atņemšana vai ierobežošana”?

4)      Kā šī likuma panta izpratnē tiktu interpretēta „nesaticības izraisīšana seksuālās orientācijas vai jebkuru citu pazīmju dēļ”?

5)      Vai šis likuma pants nav pretrunā ar LR Satversmes 110. pantu, kas nosaka, ka „valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”.

Vēršam jūsu uzmanību uz Latvijas Republikas Satversmes 116. pantu, kas nosaka, ka personas tiesības „var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību”.

Ko tādā gadījumā mēs bērniem mācīsim par TAUTAS TIKUMU? Vai paziņosim, ka tādas pamatvērtības mums vairs nav, jo mūsu Ministru kabinets to tā izlēmis?

Ko tādā gadījumā mēs turpmāk mācīsim mūsu skolās? Vai skaidrosim bērniem, ka homoseksuālisms ir moderns un veselīgs dzīvesveids, vai tomēr atzīsim, ka tā ir novirze no normas?

Tieslietu ministrijas sagatavoto labojumu pieņemšana nozīmētu mūsu tautas kultūras pamatvērtību ielikšanu kriminālnoziegumu kategorijā. Jo tad pat vienkārša Svēto Rakstu vai mūsu Konversācijas vārdnīcas publiska citēšana par homoseksuālismu draudētu ar kriminālsodiem.

Mēs zinām, ka Latvijā jau tagad homoseksuālismā tiek iesaistīti simtiem jaunieši, kuriem nākotnē veidot normālas ģimenes vairs nebūs lielu cerību. Mūs satrauc postošās sekas, pie kādām jau ir novedusi homoseksuālisma legalizācija Holandē, Zviedrijā, citviet Eiropā un ASV.

Tāpēc, mēs apakšā parakstījušies Latvijas skolu skolotāji un darbinieki vēršamies pie Jums, premjerministra A. Kalvīša kungs, ar lūgumu nepieļaut Krimināllikuma 150. panta labojumu tālāku virzību un darīt visu iespējamo, lai līdztekus mūsu valsts materiālās labklājības pieaugumam mūsu zemē nemazinātos arī izpratne par vispārcilvēciskām vērtībām un tikumu.

Lūdzam Jūs apturēt likumu tapšanu, kas bērnu audzināšanu, par pamatu izvēloties konservatīvas vērtības, mūsu zemē varētu pārvērst par krimināli sodāmu rīcību.

Rīgā, 2007. gada 14. janvārī

Latvijas skolotāji un skolu darbinieki:

Uz iesniegšanas brīdi, 2007. gada 16. janvārī, uz 15 pievienotajām paraksta blankām bija parakstījušies

266 Latvijas skolu skolotāji un darbinieki

no apm. 202 skolām un mācību iestādēm.

Līdz 27. martam šīs Skolotāju vēstules atbalstam

parakstījušies pāri 15.000 Latvijas iedzīvotāju.

------------------------------------------------------------------------------------------------------------------ 

Likumprojekts

Likumprojekts „Grozījumi Latvijas Republikas Krimināllikumā”

1. 1.    Izteikt 150. pantu šādā redakcijā:
   

„150. pants. Personu līdztiesības pārkāpšana

 (2) Par apzinātu darbību, kas vērsta uz naida vai nesaticības izraisīšanu atkarībā no personas dzimuma, vecuma, ādas krāsas, publiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelsmes, izglītības, sociālā vai mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida, veselības stāvokļa, seksuālās orientācijas vai jebkuru citu pazīmju dēļ, ja ar to radīts būtisks kaitējums ar likumu aizsargātām personas interesēm un tiesībām,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.

(3) Par šā panta pirmajā vai otrajā daļā paredzētajām darbībām, ja tās saistītas ar vardarbību vai draudiem vai ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās vai valsts amatpersona, vai uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas atbildīgs darbinieks,-

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz astoņdesmit minimālajām mēnešalgām.”.

 18.12.2006 15:05