Ja godīgi, es īsti nesaprotu ko rietumi šodien grib Ukrainā. Nedomāju, ka arī Krievija līdz galam saprot ko viņi tur grib. Varbūt viņi šo konfliktu paši ievāra ..., Kaukāzā šodien ir grūti, ko tur runāt, ekonomiski sarežģīta situācija ir arī Krievijā ..., tad ņemsim un vēl brāļu tautas sarīdīsim! Jūs domajat, ka tad mums būs viegli? Ja grūti būs Krievijai, grūti būs arī mums! Bet viņi kārtējo reizi sildīs rokas! Es protams nesaku, ka tas tiešām tā ir, bet man rodas tāds jautajums - ir tas tā, vai nav? Un uz šo jautājumu neviens man nevar atbildēt! Un ar ko mēs būsim šajā situācijā? Es jau pirms velēšanām teicu, un ne kripatiņu nenoželoju - visās grūtajās situācijās mēs būsim ar Krieviju. Tapēc, ka viņi ir mūsu sabiedrotie! Es pievedu piemēru, lai attaisnotu savu teikto - kad amerikaņi sabombardēja Irāku, tur taču viss bija baltiem diegiem šūts. Jūs jau zināt, ka Baltkrievijai bija draudzīgas attiecības ar Huseinu ... tad lūk, viens no politiķiem, kurš bija atbraucis pie manis teica:

"Ja jūs starptautiskā kongresa laika uzstāsieties ar runu, un pateiksiet, ka Husenam ir atomieroči, tad visa pasaules sabiedrība noticēs, ka viņi tur ir."

Es viņam atbildēju: "Nē, es to nedarīšu!" Zelta kalnus solīja, gan kredītus, gan citus labumus ... es teicu: "Nē, jūs mani nenopirksiet!" Lūk tāda bija saruna. Bet es viņiem teicu: "Es varu izdarīt visu, lai jūs dabūtu visu, ko jūs velaties no Irākas. Jūs gribat naftu? Ticiet, es sarunāšu, pārliecināšu Huseinu, lai jūs to dabūtu. Jūs vēlatie vēl kaut ko no turienes? Ticiet man, mēs to izdarīsim! Irāka būs jūsu, tikai nekarojiet, neiznīciniet šo valsti! Trīs stundas ar viņu diskutējām. Vecs, vecs politiķis. Un ziniet ko viņš man atbildeja?: "Es Jūs saprotu, bet tas rats ir tā iegriezts, un jūs pat nespējat iedomaties, cik ļoti inerta ir ASV, ka neko vairs izdarīt nav iespējams un apturet to vairs nevar!" Priekš manis tas izskaneja augstākā mērā ciniski. Es sapratu, ka bojā ies cilvēki. Un visa pasaule taču saprata, ka nav tur nekādu kodolieroču, ka cīņa iet par naftu un resursiem, vajadzeja nolikt uz ceļiem spītīgo Huseinu ... un sākās karš! Un kā rīkojās ASV sabiedrotie? Viņi nostājas visi plecu pie pleca un Gruzija un Ukraina pat nosūtīja uz turieni savus karavīrus. Tā viņi atbalstīja savu sabiedroto ASV.  Tad kāpēc jūs gribat, lai mēs šodien ar savu vienīgo sabiedroto Krieviju, bojātu savas attiecības un nostātos pret viņu! Mūsu attiecības vēl veidojas, varbūt mums būs arī nesaskaņas, bet viņi šodien ir mūsu vienīgie sabiedrotie! Krievija ir vienīgā valsts, kura vienmēr ir nākusi mums palīgā! Kapēc mums nevajadzētu būt ar Krieviju? Nē, mēs būsim ar Krieviju! Šodien nav tādu faktu, lai mēs atteiktos no sava vienīga sabiedrotā. Jā, mūs biedē, ka rīt Putins atnāks un šeit visu sagrābs. Vēlreiz atkartoju, lai arī no kurienes kāds nāktu, mēs par savu valsti cīnīsimies! Bet atbilde man ir tāda, ja rīt šeit arī atnāks Putins, tad vēl nav zināms, kurā puse nostasies krievi! Bet es zinu kurā, tapēc nevajag mūs te biedēt! Šeit nav tādu problemu ..., jā, ir arī atsaldētie, kuri uz šī viļņa mēģina uzsākt valodas konfliktu, it ka šeit ierobežo krievu valodu, utml ... es brīnos, ka viņi vēl nav izmesti no valsts! Saprotiet, tie ir provokātori, viņi speciāli rada augsni domstarpībām. Jā, ir arī nacionālisti un, ja es neiejaukšos, viņi sāks nekārtības un dos viens otram pa purnu ... mums to vajag? Nē, mums to nevajag! Saprotiet, tie ir provokātori! Mums nav tādu problēmu! Mēs uzskatām, ka mēs esam bagatāki par Krieviju par vienu valodu, mums ir abas, kurās mēs varam komunicēt viens ar otru. Mums ir divas valodas, un kas tur slikts?