Par PSRS izglītības sistēmu un pilnīgu apziņas transformāciju ...

Žīdiem bija taisnība - 40 gadi ir vajadzīgi, lai pilnībā izmainītu tautas apziņu. Lielākā daļa jau noteikti zina kā Mozus izveda savu tautu no Ēģiptes zemes un vadāja to 40 gadus pa tuksnesi, tā vietā lai divu nedēļu laikā nokļūtu "apsolītajā zemē"...

Mēs PSRS nodzīvojām 60 un no tās ārā iznācām ar brīvu garu, kā brīvi cilvēki. Dažam laikam liksies, ka esmu saspiedusi galvu, bet lai saprastu, sākumā atrunāsim no kura redzes punkta šo apskatīsim un kā pusē esam. Ja raugāmies no saimnieka, barona, vai jebkāda cita lielkunga skatupunkta, kuri tomēr nebija tautas vairākums, tad PSRS iestāšanās tiem tiešām bija milzu traģēdija - viss privātīpašums kļuva par kopīpašumu, pašam ar bij jāiet strādāt kopējās nākotnes labā un iespējams tas, kurš iepriekš bija viņa kalps, tagad bija kļuvis par priekšnieku. Tas protams tiem nepatika, daudzi aizbēga uz ārzemēm, kamēr vēl bija tāda iespēja, citi aizgāja mežabrāļos, manīgakie pielāgojās kā mācēja un iekārtojās vadošos amatos ...  

Bet tagad paraudzīsimies no kalpu un fabrikas strādnieku skatupunkta - beidzot tiem, kuru apziņā ļoti ilgu laika posmu bija valdījušas tikai kungu un kalpu attiecības, radās cerība uz gaišu un galvenais brīvu nākotni, beidzot radās cerība, ka je ne es, tad vismaz mani bērni sasniegs kaut ko lielāku. Ja pirmajiem tas nāca kā liela skāde, tad otriem tā nāca kā atbrīvošana - ne tik daudz fiziski, cik tieši garīgi. Paaudzēm, kuras piedzima padomju laikā tika izdzēsta šī kalpabērna atmiņa, apziņa un sajūta kā tāda.

Es neslavinu padomju varu, es raugos uz to no psihiskā plāna puses! Tikai padomju laikos cilvēks jau no bērna kājas bija tā pavisam brīvs savā domu lidojumā, jau mazā vecumā varēja nospraust sev mērķi kļūt par kodolfiziķi, balerīnu, ārstu, inženieri, un zināt, ka tas ir reāli iespējams ... protams, savu spēju un talantu robežās. Apziņa, ka viņš ir dzimis kalpa ģimenē nenomāca un neaizēnoja viņa sapņus un cerības.

Es protams galīgi negribētu noliegt, ka pirmās Latvijas izglītības sistēma bija laba, bet tomēr, tā nebija pieejama katram - tā bija par maksu, to varēja atļauties tikai zināmas aprindas ... un tā izglītība, ko iedeva vietējā pagastskolā bija paredzēta tikai tam, lai vieglāk valdītu pār kalpiem, nevis dotu tiem iespeju uz kaut ko lielāku. Nu padomājiet loģiski, kuram tad kungam patiktu, ka kalpa bērns sāktu konkuret ar viņējo!? Turpretī padomju izglītības sistema bija bezmaksas, aptvēra visas disciplīnas, iedeva kvalitatīvu zināšanu bāzi un ielika labus pamatus. Ja neticat, pameklējiet mūsu pašu matematikas profesora Jāņa Menča didaktiskos darbus, jūs būsiet pārsteigti cik tur viss ir vienkārši, saprotami un loģiski! Visiem cilvēkam Padomju savienības teritorijā, neskatoties ne uz radurakstiem, ne izcelšanos, vai tautību, tika dotas pilnīgi vienādas iespējas un vienāda starta pozīcija jau pašā sākumā! Iespejams, daudzi to redzēs savādāk, sevišķi tie, kuru senči, vai paši bijuši kunga lomā, un tādeļ no tā redzespunkta tiem nav lemts saskatīt to labo, ko mums deva šis laiks. Man patika viens komentārs: "Lielākā daļa, kuri aizbēga uz ārzemēm tai laikā, bija sasmērējušies ar tautiešu asinīm. Droši vien arī tas fašists, kam šī filma nepatīk." šeit bija ņemšanās ap filmu "Ilgais ceļš kapās".

Vislielākie Padomju laiku nīdēji un nomelnotāji taču ir tie paši saucamie ārzemju latvieši, kuri pat nezina kā bija toreiz šeit dzīvot! Vēl otra kategorija, kas kliedz pilnām mutēm par drausmīgo padomju režīmu, ir Latvijas masu mediju, kas nepārtraukti skribelē naidīgus rietumu propogandas rakstus, upuri! Par laimi, pa tuksnesi vadāti tiekam vien tikai 25 gadus un mums ir vēl tā paaudze, kura var pastāstīt patiesību un es katru dienu lūdzu, lai Dievs dod viņiem ilgu mūžu un labu veselību!