Igaunijas televīzija, jautājums Putina kungam: Kādas teritoriālās prasības jums ir pret Igauniju? Cik es zinu, tādu nav, tā ka, par ko jūs šeit runājat? Un otrs jautājums – kāpēc jums ir tik grūti pateikt: „Piedodiet par okupāciju!”. Tāpēc, ka, ja jūs to pateiktu, mēs varētu ļoti viegli kopā sadzīvot.
V.Putins: Paldies par jūsu jautājumu tas ir pat ļoti laikā. Sākšu ar pēdējo jautājumu. Jūs tik labi runājat krieviski, ka esmu pārliecināts, ka arī lasāt ne sliktāk. Paņemiet lūdzu 1989.gada Tautas deputātu sasaukuma lēmumu, kur melns uz balta ir uzrakstīts: Tautas deputātu sasaukums nosoda Molotova Rībentropa paktu https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31725 un uzskata to kā juridiski nenotikušu, jo tas neatspoguļoja patieso Padomju tautas gribu un ir izskatāms kā Staļina un Hitlera personīgs darījums. Ko un kā vēl skaidrāk un precīzak var pateikt šajā jautājumā? Vai varbūt jūs vēlaties, lai mēs to darām katru gadu? Ko vēl mums pateikt jūsuprāt? Mēs uzskatām, ka šis jautājums ir aizvērts! Viss, vairs mēs pie tā neatgriezīsimies! Pateicām vienreiz un pietiks!
Tagad par okupāciju. Mans pieņēmums ir tāds, ka 1918.gadā, Brestas miera līguma rezultātā https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?cid=31805 , Vācija un Krievija veica sazvērestību, kur Krievija daļu savas teritorijas atdeva Vācijas kontrolei. Tieši no šī brīža arī sākās Baltijas valstu neatkarība. Bet 1939.gadā notika jau cita sazvērestība starp Krieviju un Vāciju, kur Vācija atgrieza Krievijai šīs teritorijas. 1939.gadā tās pievienojās Padomju savienības sastāvam. Labi tas bija, vai slikti, tagad par to nerunāsim, tā bija vēsture. Es domāju, ka tā bija sazvērestība, kuras rezultātā cieta mazās tautas un valstis. Diemžel, tā bija tā laika realitāte, tieši tāpat kā Eiropas valstu koloniālā pagātne, tieši tāpat kā vergu darba izmantošana Amerikas Savienotajās Valstīs ... vai tiešām mēs tagad katru dienu ļausim miroņiem mūs ķert aiz piedurknēm un neļaut iet uz priekšu? Un, ja jau 1939.gadā Baltijas valstis pievienojās Padomju savienībai, tad 1941.gadā, Padomju savienība principā nevarēja tās okupēt, jo tās jau bija Padomju savienības sastāvā. Es kaut ne parāk labi mācījos universitātē, tāpēc, ka daudz alu dzēru brīvajā laikā, bet tomēr kaut ko no tā vēl atceros! Saprotiet? Kaut kas man galvā vēl ir palicis, mums bija ļoti labi pasniedzēji. Tātad, tas būtu par šo jautājumu.
Nākamais jautājums, kas saistīts ar pierobežas regulējuma situācijas stāvokli ar Igauniju. Mums nav problēmu ar Igauniju. Paldies Dievam! Es vēl strādojot Ļeņingradā – Pēterburgā, vedu pārrunas Krievijas valdības vārdā, piedalījos šajās pārrunās ar Igauniju. Toreiz bija šāda rakstura jautājumi, laikam par tiem jūs tagad atcerējāties. Gods Igaunijas partneriem, jāsaka, ka viņi ieņēm pragmatisku nostāju savās nacionālajās interesēs. Mēs šobrīd gatavojamies parakstīt šos dokumentus. (2010.gads). Mēs esam gatavi šos dokumentus parakstīt, neskatoties uz to, ka Igaunijas valdība pieņēma lēmumu neierasties uz 9.maija svinībām Maskavā. Domāju, ka tā bija kļūda, bet tas lai paliek Igaunijas puses ziņā. Mēs nesāksim saasināt situāciju un nebojāsim attiecības tāpēc. Tapēc ir dota pavēle ārlietu ministrijai, parakstīt šo līgumu.
Kas attiecas uz citiem jautājumiem teritoriālo jautājumu sakarā, tad tādi ir ar Latviju. Latvija pēc būtības ir izvirzījusi prasību nodot tai Pitālovas rajonu Pskovas apgabalā (Abrene), ar atsauci uz 1920.gada robežlīgumu ar Krieviju. Latvija ir gatava, kā viņi saka, parakstīt ar mums reobežlīgumu, bet šī līguma tekstā grib ievietot atsauci uz 1920.gada robežlīgumu, pēc kura Pitālovas rajons pieder Latvijas teritorijai. Ziniet, Padomju savienības sabrukuma rezultātā, Krievijas Federācija zaudēja desmitiem tūkstošu sev laiku laikos piederējušās teritorijas. Un ko jūs tagad piedāvājat, sākt visu dalīt no jauna? Atgriezt mums Krimu, daļu citu bijušās Padomju savienības republiku teritorijas? Varbūt atgriežam tad mums Klaipēdu? Varbūt tagad sāksim dalīt visu Eiropā? Jūs to gribat? Laikam taču nē! Mēs aicinām Latvijas politiķus pārtraukt nodarboties ar politisko demagoģiju un sākt konstruktīvu darbu!
/2010. gada 26. jūnijs/
