1.stadija.
Gandrīz visi mūsu orgāni un sistēmas veic organisma detoksikāciju – nieres, aknas, zarnas, plaušas uc. Asaras, sviedri, menstruācijas, urīns, iesnas, klepus – tie visi ir dabiskās detoksikācijas veidi. Kad organismā ir paaugstināts toksīnu daudzums, pastiprinās izdalīšanās procesi, pirmkārt - sviedri. Kad notiek organisma piešlakošanās, tas sāk aizsargāties un bieži vien šo aizsardzību mēs saprotam kā slimību un steidzīgi sākam novērst tās simptomus – pazemināt temperatūru, lietot deguna pilienus, pretiekaisuma preparātus, nomākt svīšanu ar dezodorantiem un antiperspirantiem. Arī izdalījumu krāsas, smaržas un daudzuma izmaiņas liecina par izmaiņām organismā, un to mēs nedrīkstam ignorēt un nomākt.

Par jēdzienu "sava zeme" runājot, tā faktiski ir tā, kur mēs piedzimstam un kas ir mūsu pēc piedzimšanas tiesībām. Mēs esam piederīgi savai zemei, jo piedzimstot mēs esam saistīti ar konkrētās vietas metakodu. Tās ir elektromagnētiskās svārstības ar ko rezonē mūsu asins plūsmas svārstības, faktiski iedarbojoties zemes konkrētajam metakodam, mūsu organisms vēl mātes miesās formējas saskaņā ar to. Tā nav ğenētika, tā drīzāk ir kvantu mehānika. Katrai vietai ir konkrēti tikai savas vietas, vai reğiona metakods, pie kā ar neredzamām saitēm ir piesaistīti tur dzimušie. Šī rezonanse nodrošina cilvēkam zināmu labsajūtu, jeb harmoniju, tas ir kā spēka avots, kur vienmēr atjaunot spēkus. Aizbraucot no konkrētā reğiona cilvēks šo saikni zaudē, atgriežoties momentāni atjauno. Tāpēc sava zeme spēkus dod, bet sveša atņem. Un tam nav nekāda sakara ar īpašumtiesībām.

Mieru mēs gūstam,
Ja neko negaidām no pasaules,
Bet tikai dodam, dodam un dodam
Bez jebkādiem nosacījumiem –
To, kas mums ir, un to, kas mēs esam.

/Šri Činmojs/